Ilze Jansone: Pokaiņi

Viena Mēness diametra šķēlumā iegrimis Ziemeļu ledus okeāns, apmēram uz Špicbergenas platuma.

Divu Mēness diametru šķēlums iet pa kritisko griezumu zonu Baltijas jūrā un cauri Latvijai. Pokaiņi atrodas šīs zonas un Zemeslodes ass līnijas krustpunktā.

Trīs Mēness diametru šķēlums iet pa Vidusjūras baseinu — trešo kritisko šķēlumu.

Minētās trīs līnijas apliecina gan tikai matemātiski aprēķini, gan ģeologu pētījumi. Pa tām dažādos Zemes ģeoloģiskajos periodos patiešām šķēlušās pirmskontinenta daļas, notikušas grandiozas kataklizmas.

Tā, piemēram, pa trešo šķēlumu līniju pirms simtiem miljonu gadu sensenais vienotais Pangejas pirmkontinents sašķēlās Laurāzijā un Gondvanā. Kaut mūsdienās kontinenti vairs nešķeļas, šo triju šķēlumu zonās, tostarp mūsu platuma grādos, ir paaugstināta bionenerģētiskā aktivitāte.

Bet tagad no šīs īsās izziņas atgriezīsimies pašos Pokaiņos.

Septiņdesmito gadu sākumā gan ASV Kosmiskajā centrā (NASA), gan PSRS Kosmisko pētījumu centrā vērtēja fotogrāfijas, kur fotografēti mikroviļņu starojumi. Tajās varēja vērot dziļas riņķveida struktūras. Pati iespaidīgākā no tām ar 340 km diametru (jeb 1/10 daļa Mēness diametra) apņem gandrīz visu Latvijas teritoriju, tās centrs ir ap Pokaiņiem. Saņemtas ziņas, ka tādus pat novērojumus no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem kā PSRS ieguva arī ASV speciālisti.

Šī ir unikāla vieta pasaulē. Atzīmēsim vēl, ka jau minētā mikroviļņu starojuma ZR daļa iezīmē Latvijas jūras piekrasti, ZA daļa atbilst Vidzemes centrālajai augstienei. Acij neredzamo starojumu līnija krusto Daugavu pie Krustpils Šīs vietas vārdu mēģina skaidrot ar visai naivu izdomājumu par krustnešu laika arhitektūru. Daudz ticamāk, ka mūsu senči apzinājās vietas neredzamo starojumu, kas šeit krusto Daugavu.

Neredzamais aplis dienvidu daļā pieskaras Nemunai. Lielās Lietuvas upes senais vārds Kronosa apzīmēja Senlatvju civilizācijas aizņemto teritoriju dienvidu robežu.

Uztverot šo starojumu kā viļņa izpausmi, pusviļņa garumā, t.i., 85 km, attālu iezīmējas seismisko svārstību zonas. Pats pusvilnis R daļā iezīmē Kurzemes rietumu pacēlumu — pauguraini ap Embūti ar Krievu (Krīvaišu, t.i., Krīvu Krīvu) kalnu. Bet divu viļņu (R=340 km) A daļa visā dabā iezīmē Daugavas un Veļikajas baseina ūdensšķirtni, t.i., Latgales augstieni, ZA daļā — Hānjas augstieni ar Baltijas augstāko punktu — Lielo Munameģi.

Ļoti iespējams, ka šis unikālais enerģētiskais veidojums saistāms arī ar Latvijas augstajām enerģētiskajām īpašībām. Tās izpaužas, piemēram, Latvijas augļu, ogu, dārzeņu izcilajā smaržā un garšā, kuru atzīmē ārzemnieki. Šo starojumu dēļ Latvijai izsenis bijusi izcila slava kā Eiropas zintnieku un dziednieku centram, ko apliecina Brēmenes Ādama hronika un citu tautu mīti

Vēl šodien par civilizācijas pazīmēm uzskata dažādas lielas celtnes vai to paliekas, mākslas darbus, rakstu pieminekļus. Bet, ja tā padomā, tad nule teiktais var būt tikai civilizācijas atsevišķas tehniskās izpausmes. Pokaiņos šāda veida tehniskās izpausmes pagaidām nav atrastas, bet tas vēl nebūt nenozīmē, ka šeit nebija senas civilizācijas centrs.

Patieso civilizācijas būtību daudz labāk izsaka amerikāņu zinātnieks H.Morgans, proti, ka civilizācija ir sabiedrības attīstības pakāpe, kas nomaina mežonību un barbarismu. Mūsuprāt, iezīmes, kas Senlatvju kultūru raksturo no šī redzespunkta pietiekoši pārliecinoši uzskatāmas par civilizācijas pazīmēm Tās būtu:

a) ievērojami citu zemju zinātnieku apliecinājumi, ka latvju garamantas plauž tik augstu morāli un ētiku kā nevieni citi seno rakstu pieminekļi. Pie tam dainu vecums ir apmēram 60 — 65 g.t., tātad tik sena ir arī latvju kultūra, civilizācija, valoda un tauta;

b) senindiešu, sengrieķu un citu seno tautu mīti pauž par tālo zemi ziemeļos, kur valdījusi reti augsta gudrība. Daudzi grieķu seno rakstu autori pauž, ka savas zināšanas viņi ieguvuši no šīs zemes gudrajiem (nevis Ēģiptes, Tuvajiem Austrumiem vai citas dienvidu zemes);

c) lielais svētceļnieku skaits, kas apmeklēja Pokaiņus, liek domāt tikai par zinību apgūšanu un pārņemšanu;

d) vēlreiz pieminam latvju garamantas. Tās pauž tik ļoti senas un būtiskas ziņas par Visuma rašanos, uzbūvi un sakarībām, kā it nevieni citi senie raksti;

e) lielās svētvietas, kuru ierīkošanai pārvietoti milzīgi zemes daudzumi — kopā miljoniem tonnu zemes un simtiem tonnu smagie svētakmeņi, kuri atgādāti no liela attāluma un novietoti tieši svētlīniju krustpunktos;

f) lielās svētvietu sistēmas, kuras veidotas ar neticamu precizitāti. Uz vienām un tām pašām svētlīnijām desmitus, simtus un pat vairāk kā tūkstotis kilometru attālumā izvietotie objekti liecina par to, ka mūsu senči zināja metodes kā plānot lielās sistēmas kopumā un kā precīzi noteikt katras nākošās ierīkojamās svētvietas atrašanās vietu.

Tādējādi esam minējuši sešus pierādījumus senlatvju civilizācijai. Par katru no tiem varētu rakstīt veselu grāmatu, kas

būtu visai aizraujoša. Diemžēl šajā darbā mēs nevaram atļauties pārāk plašus izvērsumus. Piebildīsim tikai, ka par šīm lietām pēdējo gadu desmitā ne mazums rakstīts un stāstīts dažādās lekcijās Tikai šīs ziņas parasti cilvēki uztver tikai kā kādu atsevišķu ziņu, nevis kā vienu no nozīmīgiem senās civilizācijas pierādījumiem

Atļausimies atgādināt, ka gudrību un zināšanas tāltālā senatnē uz Grieķiju, kas tolaik vēl bija visai tumša zeme, aiznesa Leta no Ietu zemes — t.i., Latvju zemes (senais vārds Lettland — Ietu zeme). Grieķijā Leta satikās ar augstāko dievību Zevu. No Zeva Lētai dzima dēls Apollons un meita Artemīda. Māte Leta

Vēl piebildīsim, ka neviens no šiem pierādījumiem nav uzskatāms par atsevišķu un nesaistītu vēsti, bet rāda dziļas kopīgas saites ar pārējām ziņām. Nākošajās šī krājuma daļās mēs minēsim vēl dažus pierādījumus tam, ka Pokaiņus tālā senatnē plaši pazina gan Eiropā, gan visā pasaulē (atceramies Brēmenes Ādamu). Bet vēl, nobeidzot šo nodaļu, daži vārdi par seno svētvietu saistību ar seno Grieķiju. Mūsuprāt, tālāk apskatāmās ziņas nedrīkst vērtēt citādi kā ļoti būtisku sakarību. Uz viena un tā paša meridiāna kā Pokaiņi — 23°06' austrumu garuma, Grieķijā atrodas ļoti nozīmīgas senas svētvietas — divi Apollona tempļi, kā arī Asklēpija templis.

tiem nodeva savas zināšanas, un zeltmatainais Apollons grieķus apmācīja daudzās jo daudzās zinībās. Apollons grieķiem bija ievērojama dievība Bijis zināms, ka viņš vasarās ceļojis uz savas mātes dzimteni. Apollona dēls Asklēpijs bija dziedniecības pamatlicējs.

Meka Arābijas pussalā ir pilsēta — pasaules musulmaņu svētākā vieta, kuru katru gadu apmeklē miljoni svētceļnieku. Šī vieta nebūt nav nejauša. Pirms vairākiem simtiem miljonu gadu visa Zemeslodes sauszeme, visi kontinenti bija vienkopus pirmkontinents — Pangeja. Šī Pangeja izskatījās kā milzīgs aplis. Meka bija šī apļa nosacītais centrs. Tikai pirms dažiem desmitiem miljonu gadu uz dienvidiem aizpeldēja Antarktīda un Austrālija, uz rietumiem — Amerikas kontinents. Pokaiņu Meku varētu apzīmēt par nosacīto Eiropas centru.

Vārds "Meka", vai tam līdzīgi, sastopams daudzās pasaules valodās un tulkojams kā "dižs, dižā vieta". Piemēram indiešu — "maha radža" — dižais, radža (valdnieks), grieķu "megas" liels, latīņu— "maximum"—vislielākais, "maximē" — visvairāk.