Ilze Jansone - Pokaiņi

Trešie Pokaiņi meklējami austrumos no Dobeles, Bērzes un Sesavas upju satecē. Bērzes upe te met savdabīgu cilpu ap unikālu ģeoloģisku veidojumu, kura izcelsme ir pavisam neskaidra. Pagaidām to dēvē par Dobeles meteorītu, lai gan vairāki nopietni speciālisti visai kritiski izturas pret šādu vērtējumu. To varētu raksturot kā olveidīgu objektu ar apmēram kilometru lielu diametru. Pagaidām uzskatīsim šo vietu par ģeoloģisku mīklu, kas var sagādāt lielus pārsteigumus

Daļa ģeoloģisko slāņu šeit sajaukti, citu trūkst. Šis it kā varētu būt lielākais Latvijā nokritušais meteorīts, bet nav nedz meteorīta bedrei raksturīgās apaļās ielejas, nedz vaļņa ap to. Mēģinot izpētīt šīs "olas" galu Dobeles nomalē ar urbšanu, nolauza urbi. Arī šai vietai piemīt daudz īpatnību, kurām šobrīd nav apmierinoša zinātniska skaidrojuma. Te nevar nepiebilst, ka šī "Dobeles ola" Latvijas svētvietu plānojumā ieņem ļoti nozīmīgu vietu, to varētu apzīmēt par vienu no svarīgākajiem centriem. Vai šo miljoniem tonnu smago "olu" te būtu nolikušas saprātīgas būtnes?

Ceturtie Pokaiņi atrodas netālu no Tērvetes uz lēzena paugura. Tā ir augstākā vieta apkārtnē.

Pokaiņi meklējami R no Jelgavas, nedaudz uz D no stacijas Dorupe. Šis vārds saistāms ar pēdējos gadu tūkstošos ienākušu debesu dievības vārdu — Toru, kas atbilst mūsu Pērkonam — vienai no Dieva izpausmēm. Šie Pokaiņi neapšaubāmi saistīti ar senu bramaņu kalnu Bramberģi. Dažus km ZR no šiem Pokaiņiem bijušas mājas Ķēniņi.

Kas tad vieno šos piecus Pokaiņus? Vispirmām kārtām šis vietvārds sastopams tikai nelielā Latvijas daļā. Visi pieci Pokaiņi uzskatāmi par īpatnām, neparastām vietām. Otrkārt, visas šīs vietas raksturojamas ar paaugstinātu bioenerģētisko strāvojumu, kas raksturīgs visām senajām senču svētvietām. Atļaujos izteikt pārdrošu, pagaidām gan tikai daļēji pierādītu domu, ka visās šajā vietās bijuši arī apzinīgu būtņu veidojumi. Šie pieci Pokaiņi nav nejauša sagadīšanās, bet ir kā pieci vienas rokas pirksti. Iespējams, ka šie pieci Pokaiņi viens otru papildinājuši, jo, mūsuprāt, katram no tiem bijis savs, atšķirīgs uzdevums. Bez tam ap centrālo Pokaiņu daļu ir apkārt pieci svētvietu vainagi jeb gredzeni. Latvju pasakās sevišķi svarīgas ziņas sniedz pieci vēstneši, kuru simboli ir zirgs, jātnieks, suns, kaķis, gailis.

Latvju dainas vēstī par kādu ciklu, kuru jāatkārto 5 reizes, piemēram, "pieci gadi ganos gāju, pelnīj' pieci kažociņi".

Mēģiniet savienot ar iedomātām līnijām uz kartes visus piecus Pokaiņus, šīs līnijas krustojas Krievu (Krīvu) kalna pakājē. Sagadīšanās? Varbūt jā, bet drīzāk jau nē, jo minēto līniju turpinājumi ļoti labi iekļaujas lielo svētvietu tīkla zīmējumā uz Latvijas kartes.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir arī vēl vietas ar līdzīgiem vārdiem, piemēram, Valkas rajonā Palsas upes krastā atrodas Pīkaiņu kalns. Gulbenes rajonā netālu no Galgauskas Veišiem, Z no Ūsiņiem ir Pokuļi. Latvijā ir vēl arī citas vietas ar līdzīgiem vārdiem, piemēram, D gan no Dobeles, gan Jelgavas ir Poķi.

Pokaiņi ir plašas senču svētvietu sistēmas daļa. Tās sākums var būt meklējams netālu no Penkules (kas tulkojumā no igauņu valodas varētu nozīmēt — galvas, jeb galvenais ciems — peakull, "Pea" — galva, "Kuli"— ciems.

Apmēram 5 kilometri ZR no Penkules atradušās Bramaņu mājas, tagad palikusi tikai to vieta. Gan reljefs, gan arī citas pazīmes liek domāt, ka te senāk bijis apaļš ezers ar apaļu salu vidū, kur dzīvojuši senie priesteri — bramaņi. Iespējams, ka šeit pie šī ezera pulcējušies svētceļnieki no tālām vietām, kuri bija gājuši dažkārt pat tūkstoti vai vairāk kilometru. Tālāk jau kopā ar bramaņiem, svētceļnieki devušies pāri Sesavas upes ielejai uz Pokaiņiem.

Pēc Pokaiņiem tālākais augstāko viesu ceļš droši vien veda uz Krievu (lasi Krīvu) kalnu. Pārējie svētceļnieki devās uz Zebrus ezera Svēto kalnu, Dobeles Zilo kalnu un Gaurata ezeru. Šī svētceļojuma nobeigums varēja būt Kokmuižā vai tās tuvumā pie Svētaiņu ezera. Vājnieki devās uz Tērveti, to raksturo pats vārds (somu valodā "terve" nozīmē vesels, veselība). Tāpat droši vien

domājams, ka apmeklējamās vietās ietilpa Īle, Tuntuļu kalni, Dēliņkalns, Apgulde u.c. apkārtnes ievērojamākās vietas. Visas tās ietilpst aplī ap Pokaiņiem, kura rādiuss apmēram 20 km. Daudzu šo vietu iekārtojums gan Zebrus kalnā, gan Kokmuižā, Tērvetē, Krievu kalnā u.c. pārliecinoši rāda, ka tās paredzētas daudzu tūkstošu svētceļnieku apmeklējumiem. Arī citas pazīmes, tostarp vietvārdi un teikas, apliecina nule izteikto domu par to, ka šeit senatnē bijusi ļoti ievērojama milzu pasākumu centru sistēma, kura tālu pārsniedz visas mums senatnē zināmās līdzīgās vietas pasaulē. Šo domu apliecina daudzi sengrieķu, kā arī senindiešu raksti, neparastie no tālienes nestie akmeņu krāvumi Pokaiņos u.c. ziņas.

Acīmredzama aplamība būtu šo vietu skaidrošana ar padomju vēsturnieku izdomājumiem, ka tās radījuši bronzas laikmeta kopienu cilvēki savām kopienas vajadzībām. Neapšaubāmi, ka Pokaiņi un citas minētās vietas pastāvējušas kā kopējas sistēmas sastāvdaļas, kā, iespējams, viens no pasaulē senākajiem apzināmās civilizācijas centriem. Vēl jo vairāk, citas ziņas liek domāt, ka šeit atradies visas Eiropas svētvietu centrs.

Lai teikto paskaidrotu, aplūkosim Pokaiņu sistēmu no divpadsmit galvenajiem redzes punktiem:

1) Pokaiņi kā izcila Zemeslodes vieta;

2) Pokaiņi kā Senlatvju civilizācijas svētcentrs;

3) Teikas u.c. garamantas par Pokaiņiem;

4) Pokaiņi kā izcils ģeoloģisks veidojums;

5) Pokaiņi kā enerģētisks centrs;

6) Retu augu augšanas vieta;

7) Mākslīgie veidojumi;

8) Akmeņu salikumi;

9) Apstrādātie akmeņi;

10) Savrupatradumi;

11) Dziedniecības un zintniecības centrs;

12) Pokaiņu nozīme mūsdienās.

Būtībā visi šie redzes punkti ir savā starpā saistīti, tomēr nav iespējams aprakstīt visu uzreiz kopsakarā.

Pirmajā brīdī, paraugoties uz karti, liekas, ka šādam visrakstam nav nekāda pamata. Ne nu te ir Himalaju augstākā virsotne, ne ugunsvēmējs kalns, ne kāds izcils geizers vai kādi citi vispārzināmi brīnumi.

Pokaiņus drīzāk var salīdzināt ar Pelnrušķīti, kuras patieso vērtību slēpj necils ietērps. īstā svētvietas vērtība nosakāma tikai, raugoties uz pasaules karti un kosmosa foto. Tikai pētot šos dokumentus, redzam, ka Pokaiņi ir nozīmīgs, paviršam skatam slēpts, izcils centrs. To zināja mūsu senči jau pirms neskaitāmiem gadu tūkstošiem. Viņi zināja to, ko nezin mūsdienu cilvēki.

Latvija atrodas Zemeslodes centrālā meridiāna (ass) un kritiskā šķēluma joslas krustpunktā. Tās ir plašas enerģētiskas joslas, kurām, savukārt, ir vairāki enerģētiskie centri. Viens no tiem ir Pokaiņu pauguraine Tā atrodas uz Zemeslodes centrālā meridiāna rietumu līnijas. Šis meridiāns šķērso Zemeslodi Z-D virzienā ar trim līnijām — rietumu, centrālo un austrumu līniju. Savukārt šīs līnijas šķērso trīs citas — kritisko šķēlumu līnijas, kas virzītas R-A virzienā. Šeit jau mēs pārejam pie kosmiskajām sakarībām. Šīs kritisko šķēlumu līnijas iet caur tiem Zemeslodes platuma grādiem, kas atbilst Zemeslodes iedomātie šķēlumiem, kuros var ievietot vienu, divus, visbeidzot trīs Mēness diametrus.