Ilze Jansone - Pokaiņi

"Avotā guni kūru,

Caur akmeni dūmi kūp.

No akmeņa lūku plēsu, nevar gala izdabūt,

No ūdeņa rakstu rakstu, nevar raksta izrakstīt!

Saka rakstu rakstītāja, gana grūta rakstīšana.

Kas mācēja, tam bij' viegli, kas nemāka, tam bij' grūt.

Es rakstīju tos rakstiņus,

Ko Saulīte rakstījusi?

Te krustīnis, te krustīnis,

Vidū balta atslēdziņ.

Krustā eja, krustā griežu

Vaļā veru atslēdziņu!

Lai uzplauka uguntiņa

Līdz pašām debesīm!

Ķeveles avotos nogāju trejdeviņus soļus un visi atlikušie zomba procenti nokusa kā vasks. Protams, ka grūti noticēt, ka tik vienkārši, un, protams, bija baiļu sajūta, ka viss nenāk atpakaļ. Bet, kas teikts Dainās? - "meklē ozoliņu 9 žuburiem"? Skrējām pie ozola fiksēties! Tā ir fiksāža - kas nu ir, tas ir, atpakaļ nenāk

Bet tad reiz iekūlāmies lielās nepatikšanās - ielīdām uz mirkli politikā un mans mēdijs dabūja milzīgu energouzbrukumu uz nāvi. Es nezināju, ko iesākt, šī jau ir piespiesta pie grīdas, pat fiziski. Es rāvu dziedāt aizsargformulas: "Cel Dieviņ, stipru sētu Ap to manu augumiņu!"

Izveidojās kupols, var atvilkt elpu, bet redzams, ka ne uz ilgu laiku, jo kupols tiek dragāts. Bet laiku pārdomām iespēlēju. Tad nodziedāju 3x "Es piedzimu dzelzu vīrs" un visi uzbrucēji pazuda bez pēdām. Lūk, cik spēcīga daina! Bet es, dziedot un cīnoties, tomēr virsū atkal dabūju 8% zombi.

Priekšā pateikts ir arī šoreiz, - kas jādara, ja esi cīnījies ar melnajiem spēkiem un dabūjis pretsitienu, energouzbrukumu. Kā Dainās teikts?

"Aptek mani brūni svārki

Ar tām joda asinīm".

Ko tagad darīt? Kas teikts "instrukcijā" tālāk?

Vai Dieviņi, mīļā Māra, Kur es viņus izmazgāšu? - Meklē tādu avotiņu, Deviņāmi iztekām." Kā fiksēties, lai nenāk atpakaļ?

"- Vai Dieviņi, mīļā Māra, Kur es viņus izžāvēšu? - Meklē tādu ozoliņu Deviņiemi žuburiem! Rai, raia, rairairai Deviņiemi žuburiem!"

Otrā dienā skrējām atkal uz Karaļa avotiem, un jau bija māksla rokā - 27 soļus nogāju pret straumi, 3 krūzītes uzlēju uz 7.čakras, lai pa muguru palīst līdz 1.čakrai - un visa programmai no manis nokusa kā vasks. Tad skrējām pie ozola fiksēties. Kad pieliku roku pie ozola, tā tas mazums, kas vēl bija virsū, ar paātrinājumu sagāja zemē un ozola rituāls nostiprināja aizsardzības blokus. Paldies Dievam, atkal iztikām bez cilvēka palīdzības. Mēs esam stipri ar savām svētvietām, Dainu formulām, melodiju formulām. Mēs arī senatnē esam palīdzējuši cilvēkiem no visas pasaules gan ar šīm darbībām, gan ar atveseļošanu, domu spēku. Par to mūsu zintniekiem veda sudrabu un ar to mēs atkal nākotnē varam ieiet kā tagad saka - pasaules tirgū, ceļot savu ekonomisko stāvokli ar savām zināšanām un spējām, nevis ar naftu un krāsaino metālu Krustneši, protams, gandrīz visu izlaupīja, tomēr latvieši paspēja vēl diezgan noslēpt - tā kā Pēteris I no Vidzemes vien vēl bija salaupījis un izvedis 7,5 tonnas sudraba! Bet ne jau visu karavīri pateica, cik dabūjuši, sev jau arī paturēja. Nenāktu no visas pasaules pie mūsu zintniekiem cilvēki, sudrabu nesdami, ja nelīdzētu. Par to raksta grieķu hronikas.

Kad es ar sevi biju tikusi galā, sāku palīdzēt citiem. Visām darbībām zintnieku laivās un akmens riņķī nakts darbībās bija vienādi rezultāti. Kādreiz gribēju paātrināt visas lietas šādi - ka par vienu cilvēku guļu laivā, bet par otru - bildi uz akmeni, 9 sveces riņķī, rituāls - bet nekā, nekas nenotiek! Var iet tikai par vienu. Skaidrs, ka no rīta gribējās vairāk nekā 3 labās lietas klāt (no vakara nost varēja dabūt vairāk nekā 3 sliktas lietas) - bet nekā - 3 un viss! Ceturtā pat vairs nepiepildās! Tātad pasakās taisnība - Laima atļauj izvēlēties 3 labas lietas! Vēl atšifrējām pasaku patiesību, ka Velnu ar ragiem un asti zīmē tāpēc, ka nelabo apsēstajiem tiešām aurām ir 2 vai vairāk ragi un aste - nāk ārā melna enerģija no astes kaula. To var pats fiksēt uz fotofilmas.

Divas vasaras no vietas 2x nedēļā gulējām zintnieku laivā un īpatnēji bija tas, ka ne reizi nebija tad lietus, ne reiz līdz rītam nebija vēja, pat sveces liesma līdz rītam nedrebēja. Tas bija neticami fantastiski! Lai kāds laiks līdz tam bija, šeit un citur. Vienu reizi gan domājām, ka esam atbraukuši pa tukšo, Pokaiņos grāva pērkons un zibeņoja, gāza lietus, šī vieta protestēja pret ufologu, sveštautiešu apmeklējumu. Bet, kad mēs sākām likt apkārt 9 sveces un veikt svētbrīdi, atkal viss pieklusa, tā ka pat sveces liesma nedrebēja…

Visu senči zinājuši Apbrīnojami! Cik augsta kultūra mums bijusi! Kādas drošas un stabilas saknes! Mums ir uz ko iet - uz savas tautas saknēm, uz senču zināšanām! Melnie dara visu, lai mēs to nedarītu, pamezdami dažādas mantiņas, ar ko spēlēties un novērst uzmanību no galvenā - no nacionālās sakrālās kultūras un darbībām īstajās vietās un īstajā laikā! Ar cittautu reliģijām, ar parapsihologu darbībām, ar laika nobīdēm.

Mūs var glābt vienīgi gājiens no purva uz lielceļu - no maldiem uz latvisko Dievapziņu, uz latvisko ajūrvēdu, uz Baltu dzīvesziņu.

Mūs ar Ivaru Vīku apvaino, ka esam atpakļvedēji, neļaujam iet tautai uz priekšu.

Nez, vai tas ir neģēlis, kurš neļauj turpināt iesākto ceļu uz purvu un iznīcību, bet ved atpkaļ uz lielceļu un izdzīvošanu!

Lai Dievs palīdz godam nodzīvot veselam un ar godu aiziet Viņā Saulē!

Lasīsim un šifrēsim Dainas - tur viss ir pateikts!

Un darbosimies savās svētvietās ikdienā, bet īpaši - svinamajās dienās 8 reizes gadā, kad pats Dievs nāk palīgā! Un arī godos! Un audzināsim bērnos Latviskās dzīves ziņu!

Vienu nakti mēs ar vienu ģimeni mēģinājām veikt kaut ko no nakts darbībām Dziednieku kalnā, bet nesanāca pilnīgi nekas. Interesanti bija tas, ka visi apgalvoja, ka tonakt nav bijis diez cik omulīgi, bet, ejot uz zintnieku laivu un apli, visi šeit juta vienādi - it kā mēs ieietu kaut kur iekšā, pat it kā. iegājām mājās, miera ostā.

Vienu nakti zintnieku laivā bija energonoplūde, paliku slima, sāpēja mandeles. Neko nesapratu, gluži otrādi vajadzēja būt - ja no vakara būtu sāpējis kakls, no rīta tam bija jābūt veselam. Tā arī, neko nesaprazdama, aizbraucu uz Rīgu. Rīgā atkal kolēģi nesaprata mani - kā es tādā dienā uzdrošinājos braukt uz energozonu! Kas tad ir par dienu, brīnījos? - 1999.gada 9.mēneša 9.diena pīkst. 9. - metam visu otrādi 666 - seši sešinieki! Pīkst. 9.00 Vācijā tika rīkots pret mums milzīgs rituāls, labi ka aizbraucu pīkst. 7.00, tos 9.00 nesagaidījusi. Sazin, kā tad būtu gājis.

Bet arī labi - vismaz praktiski piedzīvojām, kas notiek, tā tik būtu teorētiski spriedelējuši. Protams, uz savas ādas izjust visu nav viegli, bet skola maksā gan naudu, gan fiziskas sāpes. Diemžēl. Bet es nesūdzos un neko nenožēloju. Liktens uzliek tik, cik var nest. Varbūt kāds mācās ātrāk un vieglāk, nesāpīgāk.

Tā tas īsumā ir bijis. Protams, kamēr top grāmata, mēs milzu soļiem ejam uz priekšu un uzrakstītais arī noveco, bet drīz iznāks papildināta grāmata ar svaigākām ziņām.

1. Latvju dainas

2. Kārlis leviņš. Pie teiksmotā ezera. — Rīga. 1938.

3. J. Kārkliņš. Atlantīda. — Rīga. 1939.

4. S. Rusmanis, I. Vīks. — Kurzeme. Rīga Latvijas enciklopēdija. 1993.

5. S. Rusmanis, I. Vīks. — Viļāni. Viļānu izmēģinājuma un selekcijas stacijas izdevums. 1997.

6. S.K.Čaterdži. Balti un ārieši. — Rīga. Zinātne. 1990.