Ilze Jansone - Pokaiņi

Tomēr šīs ziņas dēļ nebūtu jātraucē Spārņu ezera miers. Jo runa ir par tik seniem laikiem, kad metāla vēl nebija. Turklāt mūsu senču priesteri nenēsāja nekādas rotas.

Vai esat ievērojuši, ka latvieši nesaka "mirējs", bet gan aizgājējs, piemēram, dainā:

Mana mīļa māmulīte Pār kalniņu pārtecēja…

Spārņu ezeram ir ļoti īpatns izskats. Tas atgādina lidojošu putnu. "Putns lido" vispirms uz Bramaņu ezeru, tad caur Medni, kur blakus Kuršu mājas, uz Augstkalni. Augstkalnē nevienu augstu kalnu nav, tā ir tikai norāde uz rituālu vietu.

Tā nu esam apskatījuši Pokaiņu svētvietas pirmo jeb vecāko periodu.

Mūsuprāt krāvumu veidošana attiecas uz Pokaiņu vidējo periodu. Šajā laikā krāvumi saistāmi ar rituāliem apglabājumiem.

Mēs vēl vēlāk apskatīsim dažu Pokaiņos atrastu īpatnu akmens veidojumu nozīmi. Mūsuprāt, tiem ir noteikta loma rituālos, kādi notika pirms sadedzināšanas.

Dažādos gadu tūkstošos pastāvējuši atšķirīgi aizgājēja godināšanas rituāli. Līdz ar to atšķirīgas ir dažādos gadu tūkstošos krauto akmens kaudzīšu nozīmes. Bet tikai tas vien nedod mums tiesības postīt vai pārveidot kādu no šīm tālo senču priesteru iekārtotajām seno viedo aizgājēju piemiņas vietām.

Pokaiņos vēl neizpostītie akmeņu krāvumi galvenokārt atrodas pauguru vaiņaga D daļā, apmēram 1 km 2 lielā platībā. Diemžēl lielākā daļa krāvumu pilnīgi izpostīta, stādot mežu ar vandāliskām metodēm. Pēc vēl nepietiekoši pārbaudītām ziņām postītu krāvumu atliekas atrastas arī Tuntuļu kalna R joslā.

Krāvumi ir gan pauguru virsotnēs, gan ielejās, gan nogāzēs. Tas lieku reizi liek domāt par kāda plāna vai zīmējuma veidošanu no krāvumiem. Tos galvenokārt veido gaišas krāsas akmeņi apmēram cilvēka galvas lielumā. Nav šeit olīšu, nav arī šķīlu, nav skaldītu vai apdarinātu akmeņu, visai reti ir arī lielāki akmeņi. Paši lielākie ir apmēram 40 cm diametrā. Jau paviršs skats rāda, ka akmeņi ir atšķirīgi, tie ņemti no dažādām vietām.

Krāvumos novietoti tikai neapstrādāti akmeņi. To forma parasti atgādina olu cilvēka galvas lielumā, kuras diametrs ap 20 cm, garums ap 35 cm. Dažkārt kaudzes galā ir viens lielāks akmens, parasti līdz 40 cm diametrā. Līdz šim pētītajās kaudzēs, apskatot vairākus tūktošus akmeņu, atrasti tikai daži apstrādāti akmeņi.

Vēlreiz atkārtojam, ka kaudzes veidotas gandrīz tikai no galvas lieluma akmeņiem, ka kaudzēs nav nedz oļu, nedz lielu akmeņu. Nav šķelto akmeņu, lai gan laika gaitā daži no kaudzēs saliktajiem akmeņiem ūdens un sala ietekmē pārplīsuši. Lielajās kaudzēs varētu būt apmēram 200 akmeņu, kuru kopsvars vērtējams kādas 3 tonnas.

Atsedzot atsevišķas kaudzes, atrasti daudzi akmeņi ar ieskrāpētām zīmēm, līdzīgām kā latvju rakstos. Vienā no kaudzēm šķita, ka tādas pat ir uz visiem akmeņiem. Retumis krāvumiem ir 1-2 akmeņi ar rupjas apstrādes pēdām. Atrasts akmens ar iekaltu dzīvnieka pēdu. Atrasts arī ar reljefu (uz āru) veidotu (kodinātu?) krusta zīmi orientēts Z-D un R-A virzienos.

Krāvumi ir visai atšķirīgi pēc veida un lieluma. Paši lielākie pēc formas atgādina apgāztu laivu. To garums līdz 4 m, platums 2,5 m, virzemes daļas augstums 1 m. Bet ir arī daudzi krāvumi, kura veids tuvs aplim.

Purvainās ielejās krāvumus ieraudzīt grūti. Tos atsedz mežcirtēju traktoru kāpurķēdes. Tie krāvumi vai varbūt to pārpalikumi, kuri saglabājušies nogāzēs, ir apmēram 1,5 m diametrā, virszemes daļa paceļas vidēji apmēram 30 cm augstu. Dažiem krāvumiem, kuri saglabājušies labāk, ir izteikta konusa forma. Krāvumi, kā likums, veidoti tikai no gaišiem akmeņiem. Akmeņi nav pilnīgi balti, tie ir gaiši, bet krāsa ir dažāda pat vienā krāvumā.

Krāvumi nebūt nav nejauši sasviestu akmeņu kaudze, bet gan salikti rūpīgi un pārdomāti, lai iekļautos apgāztas laivas vai konusa veidolā. Šie salikumi atgādina bišu šūnas — katra akmens likts ar apdomu, nevis uz galvas cits citam, bet gan kā šūnas. Turklāt vēl ārpus krāvumu zonas ir atsevišķi lielāki akmeņi, tomēr to lielums parasti nepārsniedz 1x1x1 m.

Neuzmanīgam lasītājam šai vietā var rasties jautājums. Vēl pavisam nesen autors apgalvoja, ka senči akmeni uz akmeņa nekrāmēja, bet, re — Pokaiņos tomēr krāmēti.

Te būs jāpaskaidro, ka krāvumos akmeņi rūpīgi krauti kā šūnas — katram akmenim pārsedzot apakšējo trīs akmeņu izveidoto tukšumu. Netiek traucēta neviena akmens enerģētiskā sasaite ne ar Zemi, ne debesīm. Akmeņu likšanu vienu otram uz galvas mūsu senči neatzina. Šādas darbības lietoja melnās maģijas rituālos, ieraugot šādus krāvumus, virsējais akmens jānogāž zemē un jānospļaujas.

Bet lielumlielā krāvumu daļa ir mazāki. Dažviet tie atgādina apaļu vai iegarenu akmeņu kaudzi, citviet saglabājušies tikai daži akmeņi Nav iespējams pateikt, vai krāvumi ir jau tādi iecerēti, vai tie daļēji izlaupīti, vai arī nepabeigti. Drīzāk šķiet, ka atšķirīgāks lielums bijis iecerēts jau pašā sākumā un krāvumu sistēma radīta, lai pildītu kādu kopēju grandiozu plānu. Iespējams, te veidota milzīga zvaigžņu karte. Tomēr šo domu grūti pārbaudīt, jo vismaz daļa saglabāto krāvumu krāvumu, mūsuprāt, ir postīti.

Labāk saglabājušies tie krāvumi, kas atrodas tālāk no stigām vai ceļiem. Tas vedina uz domām par šo vietu postīšanu.

Akmens krāvumu postīšana saimnieciskām vajadzībām sākta 19. gadsimtā, vācot materiālus mūra ēku būvei saimniecībās. Izcilais Latvijas vēstures pētīšanas patriarhs, baltvācietis Augusts Bīlenšteins (1826.-1907.) rakstīja, ka vēl 19. gadsimta sākumā Dobeles novadā uz daudziem kalnu galiem bijuši speciāli likti akmeņu krāvumi. Jādomā, ka krāvumu skaits bijis ieverojami lielāks. umu SKaiIS

Rasma Rozīte izteikusi domu, ka akmeņu krāvumu izvietojums D no mežsarga mājām atgādinot Lielā Lāča zvaigznāju. J.Klētnieks 1997.gadā sāka šīs vietas uzmērījumus.

Arī citās vietās Latvijā zināmi akmeņu izvietojumi, kam, pēc atradēju domām varētu būt līdzība ar zvaigžņoto debesi. Dainas apliecina, ka mūsu senči vērojuši zvaigžņu kustību un labi pārzinājuši astronomiju. Pokaiņu dzidrā debess lieliski piemērota vērojumiem — iespējams, ka zvaigžņu lūkotavas atradušās speciāli veidotajās ielejās.

Daži virszemes slāņa atsegumi starp krāvumiem liecina, ka tie Pokaiņu vaiņaga DR daļā savā starpā savienoti ar akmeņu taciņām vai ceļiem. Tie izlikti no akmeņiem, tā izveidojot ar acīm skatāmu tīklu. Šis tīkls droši vien bija kāda diža projekta modelis. Gadu tūkstošos kritušās lapas, skujas, sūnas apsegušas šos ceļus un taciņas ar trūdveida slāni, parastai acij tie nav ieraugāmi. Tomēr to laiku ceļi būtu uzmanīgi attīrāmi, un atļaušos pasapņot, iedomājoties, ka pēc galveno seno svētceļu attīrīšanas gar tā malām būs svētkoku gatves.

Akmeņu krāvumi viens no otra atrodas tikai kādus 10 m, to izvietojums nav uz vienas līnijas, bet tas kopā veido kādu tīklveida struktūru. Varbūt tie varētu būt zīmējumi, līdzīgi kā Naskas tuksnesī Peru. Bet varbūt te attēlotas senas Eiropas ceļu vai Pasaules kartes?

Kamēr takas vēl nav atsegtas, varam tikai minēt. Bet arī šī minēšana ir vajadzīga, lai mēs būtu gatavi saprast, to, ko rādīs atsegumi.

Pagaidām skaidrs ir tikai viens, proti, milzīgajam darbam, radot zīmējumu tīklu ar tūkstošiem krāvumu, bijis kāds ļoti svarīgs mērķis.