Ivars Viks - MŪSU DIŽĀ SENATNE

Dabas valoda. Daudzviet mūsu valodā jūtamas pašas dabas, t.i., Dieva, dotās skaņas. Par valodas veidošanas pamatu kalpojušas zemes, iežu, upju, ūdenstilpju, gaisa un citu dabas veidojumu rezo­nanses svārstības, kā arī vecāko bioloģisko būtņu - zāles, niedru, koku, mežu, zvēru un putnu valoda. Mūsu senči tās pārvērta balsenes radītās skaņās. Mūsu valoda vēl 20. gs. sākumā skanēja kā dziesma. Šādu izrunu valodnieki dēvē par stiepto intonāciju. Diemžēl mūsdienās tā kļuvusi retums.

Tā kā mūsu valoda ir tuvāka dabai, tad arī tās vārdu spēks ir lielāks. Nācies salīdzināt dažādu tau­tu dziedniecības un aizsardzības tekstus, t.s. bu- ramvārdus. Latviešu valodā to teksti ir ļoti īsi, bet citu tautu teksti ir desmit un pat vairāk reižu ga­rāki. Apmēram līdzīgi veidota ir ne tikai mums ļoti tuvā lietuviešu valoda, bet to varētu attiecināt arī uz armēņu valodu.

Ieskats vēsturē. Septiņos verdzības gadsimtos mūsu viedos vecajos okupanti noslepkavoja, tautu iegrūda dziļā garīgā tumsā. Līdz ar to mūsu valodā zuda daļa vārdu, tā kļuva nabadzīgāka. Tomēr, vērī­gāk tajā ielūkojoties, var atrast senas un dziļas sak­nes, kas ļauj apjaust mūsu valodas nozīmi senatnē.

Mūsdienu ārzemju valodnieki latviešu valodu atzīst par pašu vecāko dzīvo valodu pasaulē. Tiesa, paralēli pastāv vēl otrs uzskats, kas par nedaudz vecāku atzīst lietuviešu valodu. Ņemot vērā šo valo­du radniecību, abi apgalvojumi būtībā nav pretru­nīgi, jo, runājot par šo valodu izcelsmi, jāieskatās ne tikai desmitu gadu tūkstošu, bet pat simtu gadu tūkstošu tālā senatnē.

Mums nav jākaunas no savas valodas, bet gan jālepojas ar to.

Mūsu valoda ir ļoti tuva senindiešu svētajai valo­dai - sanskritam, ko augstu vērtē visa civilizētā pa­saule. Mūsu valodas saites ar sanskritu ir ļoti dziļas un ļauj apjēgt latviešu valodas patieso vēsturi. Tāpēc ielūkosimies šajās sasaistēs dziļāk.

Eiropas tirgotāji, kas viduslaikos devās uz Indiju, atklāja, ka sanskrita valodā atrodami vārdi, kas kopīgi ar itāļu, vācu u.c. Eiropas tautu valodām. Par šo ziņu ļoti ieinteresējās Vācijas inteliģence, jo tā ļāva samērā nesen apvienotajai vācu tautai rast savas vēsturiskās saknes. Visai nopietni šo valodu saistī­bu pētījis izcilais matemātiķis Kārlis Gauss (1777 - 1855). Pārsteidzošās ziņas drīz vien sasniedza arī Baltijas vāciešus. Tam sekoja vēl daudz pārsteidzo­šāks atklājums. Rūjienas mācītāja Gustava Berg- maņa (1749 - 1814) ģimenes locekļi atklāja, ka latviešu valoda ir daudz tuvāka sanskritam nekā vācu valoda.

Sanskrits. Tiešā tulkojumā šis vārds nozīmē svē­tais (Saules) raksts. Ar to sākumā domāja tikai mez­glu rakstu, ko lietoja Ietu bramaņi un ieviesa arī

Indijā. Tātad vispirms ar šo vārdu apzīmēja tikai rakstību, bet vēlāk - arī valodu. Sākumā tā bija vie­nīgi priesteru valoda, bet ar laiku kļuva par daudzu Indijas tautu valodu pamatu. Tā sev pakļāva un arī izskauda daudzas vietējo cilšu valodas. Tomēr vien­laikus daudzkārt mainījās arī pats sanskrits, tuvo­joties vietējo tautu skaņu izrunai un citām īpatnī­bām.

Vecākajā saglabātajā svētajā valodā sarakstītas četras galvenās seno ziņu kopas, proti, Rigvēda, Sāmavēda, Jadžūrvēda (Ajurvēda) un Atharvavēda. Vēlāk un jau nedaudz jaunākā valodā rakstīti vēdu skaidrojumi, papildinājumi un no vēdu mācības izrie­tošie likumi - aranjakas, brahmanas, sutras un upani- šadas. Vēl jaunākā valodā rakstīti lielie eposi - Rā- mājana, Mahābhārata un ar to saistītās teikas - pu- rānas. Uzskata, ka sanskrita gramatikas un pareiz­rakstības likumus 5. - 4. gs. p.m.ē. veidojis indiešu valodnieks Pānēni.

Sanskrits būtībā nekad nav bijis vienkāršās tau­tas valoda. Vēl mūsdienās dažādās valodās runājošā indiešu inteliģence to lieto kā savstarpējās saziņas līdzekli.

Līdzības. Valodu speciālisti ir mēģinājuši salī­dzināt sanskritu ar dažādu tautu valodām, lai no­teiktu svētās valodas izcelsmi. Par pamatu ņēma pašu senāko un svētāko tekstu - Rigvēdas pirmo himnu. Tajā sastopam 62 vārdu saknes. Latviešu valodā ir 52 līdzīgas vārdu saknes, lietuviešu - 36. Pārējo Eiropas tautu valodās sakritību bija maz, pie­mēram, angļu, grieķu, latīņu un vācu valodā - 8 - 12 līdzīgas saknes. Tādējādi, kā arī ņemot vērā daudzos Latvijas vietvārdus, kur pieminēts Rāma, Indra, Kā­lī u.c. indiešu dievības, secināms, ka svētā valoda - sanskrits izveidota no mūsu senču - Ietu valodas. Senie svētnieki - bramaņi aiznesa to no Ietu zemes uz Indiju pirms pieciem gadu tūkstošiem kopā ar lielajām zinībām, taču, ritot gadu tūkstošiem, ziņas par šo gājienu izplēnēja un mūsu saites ar Indiju aizmirsa.

Sanskrita un latviešu valodas daži salī­dzinājumi. Iepriekšējos apcirkņos jau minējām, ka Ietu bramaņi varēja doties uz Indiju, visvēlākais, pirms 4,7 gt., bet daudzie līdzīgie Latvijas vietvārdi un citas ziņas liecina par ilgstošiem un tuviem kul­tūras sakariem jau vismaz pēdējā leduslaikmetā.

Vairāki tūkstoši sanskritā un latviešu valodā tuvo vārdu sniedz ļoti vērtīgas ziņas par tiem laikiem, kad radīja sanskritu. Pirmkārt, tie liecina par to, kā­dus vārdus lietoja mūsu senči vismaz pirms pieciem gadu tūkstošiem, varbūt pat daudz senāk. Otrkārt, līdzīgi vārdi kādā amatniecības vai citā nozarē ne­pārprotami liecina par šīs nozares apgūšanu vismaz pirms pieciem gadu tūkstošiem, ja ne ievērojami senāk. Treškārt, šie līdzīgie vārdi lieku reizi aplie­cina ne tikai materiālo, bet arī augsto garīgo kul­tūru vismaz pirms leduslaikmeta.

Jāsecina, ka vairākas amatniecības nozares ir daudz senākas, nekā to uzskatīja līdz šim. Salīdzi­nāsim galvenos vārdus, izmantojot vārdnīcu ar vai­rāk nekā 300 vārdiem, kuru sastādījis K. Lazdiņš Monreālā. Plašāku darbu, salīdzinot arī vārdu sak­nes un atvasinātos vārdus, 20. gs. septiņdesmitajos gados Rīgā iesāka Igors Noskovs. Diemžēl šā talan­tīgā cilvēka veselību jūtami bija iedragājuši padomju katorgas nometnēs pavadītie gadi. Pāragrā nāve ne­ļāva pabeigt iesākto vērtīgo darbu.

Sāksim ar vārdiem, kas attiecas uz apģērbu un

apaviem. Tie apliecina, ka mūsu senči prata darināt drānas un apavus vismaz jau pirms pieciem gadu tūkstošiem, bet vēl ticamāk, ka jau daudz senāk. Drāna (kā apģērbs) - trana; sakta - sūkti; kārst (vilnu) - karsta; audēja - auta; drēbe - drapa; šūt - syuta; adīt -aditi; kurpe - kurpa; auti - auta.

Visai pārsteidzoši bija uzzināt, ka 19. gs. ievies­tajam vārdam uzvalks atbilst sanskrita ancuk. Tā­tad šo seno vārdu pilnīgi nepamatoti uzskatīja par ģermānismu un tāpēc izskauda no valodas. Vēl jāuzsver, ka ne šie, ne daudzi citi līdzīgie vārdi neva­rēja rasties nejauši un tos nevarēja arī pārņemt no kādas starpvalodas. Par seno namdaru augstajām zināšanām liecina līdzīgi vārdi, kas saistīti ar celt­niecību: māja - mayas; mūrēt - mur; kaļķis - kalki; kalt - kal.

Ir vēl arī citi ļoti līdzīgi vārdi par māju konstruk­ciju un iekārtojumu. Tas lieku reizi apliecina, ka mū­su senči pirms leduslaikmeta šos jautājumus zinājuši labāk nekā 13. gs. tā dēvētie kultūras nesēji. Šis sa­līdzinājums apgāž arī vēsturnieku uzskatus par to, ka mūsu senči līdz krustnešu ienākšanai mūra celt­nes neesot pazinuši.

Visai bagāts ir to kopējo vārdu klāsts, kas attiecas uz jāšanu, ratiem un iejūga piederumiem. Daudz ir arī tādu kopēju vārdu, kas saistāmi ar kara lietām, laivām (kuģiem) un kuģošanu.