REJS BREDBERIJS - KALEIDOSKOPS

Здесь есть возможность читать онлайн «REJS BREDBERIJS - KALEIDOSKOPS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, Год выпуска: 1966, Жанр: Социально-психологическая фантастика, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

KALEIDOSKOPS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «KALEIDOSKOPS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

KALEIDOSKOPS
REJS BREDBERIJS
No krājuma «Tetovētais»
Prologs. Tetovētais. Tulk. 0. Sarma …. 13
Kaleidoskops. Tulk. 0. Sarma…………………………………….. 23
Uz šosejas. Tulk. 0. Sarma…………………………………………. 39
Nakts pirms pasaules bojā ejas. Tulk. 0. Sarma . 46
Lapsa un mežs. Tulk. R. Koka…………………………………….. 53
Betona maisītājs. Tulk. 0. Sarma …. 82
Liktenīgā stunda. Tulk. O. Sarma 116
Raķete. Tulk. 0. Sarma……………………………………………. 134
Epilogs. Tulk. O. Sarma………………………………………… 152
No krājuma «Zāles pret melanholiju»
Pūķis. Tulk. 0. Sarma……………………………………………… 155
Sākuma beigas. Tulk. R. Koka…………………………………… 161
Ikars Mongolfjē Raits. Tulk. R. Koka … 170
Viņi bija tumšu ādu, zelta acīm. Tulk. R. Koka . 178
Zemeņu logs. Tulk. R. Koka
Māksliniece M. Muižule
No angļu valodas tulkojuši R. K o k a un O. Sarma
Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1966.'g. 16. jūnija lēmumu
ĪSI PAR AUTORU
Vai Tu, lasītāj, bērnu dienās neesi prie­cājies par kaleidoskopu? Vai neesi grozījis rokā burvju caurulīti, veidodams apbrīno­jamus zvaigžņu rakstus un krāsu harmoni­jas? Ja esi, tad zini, kā priecē acis šī gais­mas rotaJa stikla drumslās. Ja neesi, tad, lasot šo amerikāņu fantasta Reja Bredbe-rija stāstu krājumu, Tu ieraudzīsi kaleido­skopu — domu rakstu un noskaņu krāsu bagātu vārda mākslas kaleidoskopu.
Tūlīt gan jāpiebilst, ka esam izteikušies mazliet neprecīzi.
Pirmkārt, «Kaleidoskops» nav Reja Bred- berija stāstu krājums. Šī grāmata būtībā ir pavisam neliela viņa stāstu izlase, kurā pār­stāvēti krājumi «Tetovētais» un «Zāles pret melanholiju».
Otrkārt, Bredberijs nav «tipisks» fantasts. Drīz iznāks šīs sērijas izdevums — Staņis­lava Lema «Petaura medības». Lūk, kur ir fantastika vistiešākajā, tradicionālajā iz­pratnē: domas lidojums cilvēkam pagaidām tikai teorētiski sasniedzamos augstumos, pa priekšu zinātnes praksei.
R. Bredberija daiļradē šādu fantastikas pārsātinātu lappušu ir mazāk. Tādēļ drīzāk gribas nosaukt šo autoru par dvēse]u fan­tastu. Cilvēka sapņos un rīcības dzinuļos viņš nereti ielūkojas dziļāk nekā Visuma bez­galībā. Bet atvēlēsim dažas rindiņas paša Bredberija izteikumam, kas šo domu apstip­rina: «Zinātniskā fantastika ir brīnumains veseris; esmu nodomājis, kur un kad vien būs nepieciešams, sadot ar to dažiem pa muguru vai belzt pa pieri, lai cilvēki liktu cits citu mierā.» Piebildīsim — ne tikai lai belztu, bet arī lai izcirstu platāku ceļu cilvēka gaišajām domām, cerībām un sapņiem.
Tiesa, R. Bredberijs pieskaitāms pie tiem rakstniekiem, kas ar visu milzīgā talanta spēku nosoda mūsdienu kapitālistiskās pa­saules nejēdzības. Vai viņš pārceļ lasītāju tālu atpakaļ pagātnē, vai, fantāzijas raķetē iesēdinājis, liek aiztraukties nākotnē vai uz citām planētām, Bredberijs vienmēr atceras pasauli, kas ir ap viņu pašreiz, atceras sa­vus laikabiedrus. Viņu galvenokārt interesē, kādas būs rītdienas cilvēku attiecības un kāda izskatīsies rītdienas pasaule. Bet, tā kā rītdienai pamatus liek. šodiena, viņš cīnās par veselīgu atmosfēru cilvēku un tautu attiecī­bās. Ne velti daudzos Bredberija darbos izskan joprojām aktuālais brīdinājums: «Cil­vēki, esiet modri!» Ne tādēļ vien, ka rakstnie­kam pašam ir laimīga ģimene ar piecām at­vasēm. Viņam rūp visu bērnu un pieaugušo laime.
Daži kritiķi apgalvo, ka Bredberijs raugās uz dzīvi loti pesimistiski. Tāds spriedums ir pārsteidzīgs. Bredberijs ir redzīgs māksli­nieks. Viņš nedzīvo, ieslēdzies savrupmājas omulības lokā. Viņš vēro pasaules attīstības soli, biedina cilvēci no atomkara briesmām un neprātīgas dzīšanās pēc absolūti meha­nizēta komforta. Šie viņa uzskati (un pat tas, ka Bredberijs ikdienā dod priekšroku nevis modernajam automobilim, bet velosipēdam) neliecina par aizspriedumiem pret tehnikas progresu. Rakstnieks nenostājas pret to. Bredberijam ir cits mērķis: aicināt cilvēku saudzēt prāta radītās vērtības, attīstīt tās ar apdomu, akli netiecoties pēc materiāliem labumiem un ērtībām. Tai pašā laikā autors nožēlo, ka mūsdienu tehnikas pārsteidzošais progress nav saistīts ar līdzvērtīgu sociālo progresu.
Izlasījis kaut vai šo apjomā necilo grāma­tiņu vien, Tu saoratīsi — pesimists uz dzīvi tā nelūkotos. Vēl netici? Tad brīvākā brīdī izlasi krievu valodā tulkoto lielisko noveli «Smaids», ko caurvij pārliecība, cik ļoti cil­vēkam vajadzīgs patiesas mākslas skaistums. Rakstnieks tic, ka pat pēc atomkara, ja tāds piemeklētu pasauli, atrastos puisēni, kas svēti glabātu un zagšus apskatītu audekla gabalu ar Monas Lizas smaidu. Un nav mazums tādu stāstu, kas pauž Bredberija ticību cil­vēkam, cieņu pret viņa darbu un dziļu viņa centienu izpratni.
Cilvēku dvēse|u tulks, progresa un gais­mas draugs — lūk, kas ir šis staltais cilvēks ar pelēkajām acīm, taisno degunu un sa­kniebtajām lūpām. Vai citādi miera draugi sauktu viņu par «Amerikas cerību un slavu»? Vai citādi fašistiskās organizācijas sūtītu viņam anonīmas vēstules ar piedraudējumiem nonāvēt, ja rakstnieks nemainīs savu sabied­risko nostāju?
Patlaban Bredberijam ir četrdesmit pieci gadi. Viņa literārās darbības stāžs — div­desmit četri gadi. Sajā laikā sarakstīti seši zinātniski fantastisku stāstu krājumi, utopisks romāns, bērnības atmiņu stāsts «Pie­neņu vīns», alegorisks romāns «Nelaime tu­vojas», luga «Pļavas», scenārijs filmai «Mo- bijs Diks». R. Bredberijs divreiz saņēmis O'Henri prēmiju — atzinību, ko pat vienu reizi izpelnījies retais rakstnieks. Jau ceturto reizi amerikāņu zinātniskās fantastikas rakst­nieku biedrība ievēlējusi viņu par savu pre­zidentu.
Bet ne jau grāmatu skaits vai sabiedriskie nopelni vispilnīgāk raksturo vārda mākslas meistaru. Tādēļ, godātais lasītāj, šķir tālāk šīs grāmatas lappuses, un Tev radīsies kaut aptuvens priekšstats par Reja Bredberija daiļradi. Katrs viņa stāsts ir nebijusi situā­cija, jauns fantastiskā sižeta pavērsiens, ne­dzirdēta vai svaigi pateikta doma.
Ja Tu, lasītāj, esi kādreiz turējis rokā ka­leidoskopu, daži tumšie stikliņi taču neno­māca Tavu gaišo prieku. Optimistisko krāsu tajā bija daudz daudz vairāk, vai nē? Tāda ir visa izcilā amerikāņu rakstnieka dai]ra,de, tāds arī šis krājums, kam nosaukumu devis paša Bredberija stāsts.
0. Sarma

KALEIDOSKOPS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «KALEIDOSKOPS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

pār.i aukstiem laika rituma lokiem gluži (kā rievotai virsmai, un viņa dzirdēja maršējošu kāju neatlaidīgo dundoņu, neskaitāmu or­ķestru spēlētu militāru mūziku, redzēja tūk­stošiem un tūkstošiem baciļu koloniju to ste­rilajos stikla stobriņos; un viņas roka snie­dzās pēc tiem, strādājot milzīgajā iznīcības fabrikā Nākotnē; tur bija lepra, buboņu mē­ris, tīfs, tuberkuloze — un tad nogranda lie­lais sprādziens. Viņas roka acu priekšā sa­dega, sačervelēdamās kā žāvēta plūme, draus­mīgs grūdiens pasita to atpakaļ, šķita, ka pasaule uzsviesta gaisā un gāžas bezdibenī, visas ēkas sagruva, un cilvēki ar saplosītām vēnām gulēja miruši. Tad milzīgie vulkāni, mašīnas, viesuļi, lavīnas noklusa, un viņa šņukstēdama pamodās savā gultā Meksikā, daudzu gadu tālumā …

Agri no rīta, kad viņi beidzot bija ieslīguši nemierīgā miegā un vienu stundu nogulējuši, tos pamodināja skaļa automašīnu rūkoņa uz ielas. Sjūzena pār balkona margām palūko­jās lejup. Pie viesnīcas tikko bija apstājušās vairākas smagās un vieglās automašīnas ar sarkaniem uzrakstiem, un no tām, klaigādami un skaļi sarunādamies, izkāpa astoņi cilvēki. Ap mašīnām drūzmējās bariņš meksikāņu.

— Que pasa? — Sjūzena uzsauca kādam zēnam.

Tas atbildēja.

Sjūzena atgriezās istabā. — Tā ir ameri­kāņu kinosabiedrlbas grupa, kas te uzņems filmu, — viņa teica vīram.

— Visai interesanti, — Viljams sacīja. Viņš pašreiz bija dušā.-— Neizlaidīsim viņus no acīm. Manuprāt, būs labāk, ja mēs šodien nekur nebrauksim. Mēģināsim izkliedēt Simsa aizdomas. Paskatīsimies, kā taisa filmas. Esmu dzirdējis, ka šī primitīvā filmu uzņem­šana bijusi ko vērts. Izklaidēsimies, izmetīsim no prāta savas raizes.

«Savas raizes, jā,» Sjūzena domāja. Spo­žajā rīta saulē viņa uz brīdi bija aizmirsusi, ka kaut kur viesnīcā sēž un gaida kāds cil­vēks, kūpinādams, kā šķita, uzreiz vai tūk­stoš cigaretes. Redzot astoņus skaļos, priecī­gos amerikāņus tur lejā, viņai gribējās tiem uzsaukt: «Glābiet mani, paslēpiet mani, palī­dziet man! Nokrāsojiet manus matus, acis, ietērpiet mani svešās drānās! Man vajadzīga jūsu palīdzība. Es esmu no 2155. gada!»

Bet vārdi netika pāri lūpām. Biroja «Ce­ļojumi Pagātnē» vadītāji nebija muļķi. Pirms cilvēks devās ceļojumā, attiecīgam centram viņa smadzenēs uzlika psiholoģisku blokādi. Viņš nevienam nevarēja pateikt savu īsto dzimšanas laiku un vietu, nedz arī atklāt Pa­gātnes iedzīvotājiem kaut ko par Nākotni. Pagātni un Nākotni vajadzēja vienu no otras pasargāt. Tikai ar šādu psiholoģisku blokādi smadzenēs cilvēkiem atļāva bez uzraudzības ceļot cauri gadsimtiem. Nākotne bija jāpa­sargā no jebkādām pārmaiņām, ko varētu atvest līdzi tie, kas ceļojuši pa Pagātni. Lai kā Sjūzena to vēlētos, viņa nevarēja nevienam no šiem laimīgajiem ļaudīm tur lejā pateikt, kas viņa ir un kādā kļūmīgā situācijā nonā­kusi.

— Vai neiesim brokastīs? — Viljams iejautājās.

Brokastis' tika pasniegtas plašajā ēdam­zālē. Visiem vienādas: cepts šķiņķis ar olām. Telpa bija pilna ar tūristiem. Irgādamies un smiedamies, ienāca visi astoņi kinoļaudis — seši vīrieši un divas sievietes — un, trok­šņaini grūstīdami krēslus, apsēdās pie blakus galdiņa. Sjūzenai šķita, ka viņu tuvums iz­staro siltumu un aizsardzību, un viņa neno- bijās pat tad, kad uz vestibila kāpnēm, kāri smēķēdams turku cigareti, parādījās misters Simss. Viņš pa gabalu pamāja sveicienu, un Sjūzena smaidīdama to atņēma, jo šeit, astoņu kinodarbinieku un kādu divdesmit tū­ristu acu priekšā, viņš tiem nekā nevarēja padarīt.

— Tie ir aktieri, — Viljams sacīja. — Varbūt es varētu nolīgt divus no viņiem, teikdams, ka gribu izspēlēt kādu joku, lai pārģērbjas mūsu drēbēs un aizbrauc projām mūsu mašīnā tādā brīdī, kad Simss nevar re­dzēt viņu sejas. Ja divi cilvēki, kas izskatī­tos mums līdzīgi, aizvilinātu viņu no šejie­nes uz dažām stundām, mēs pagūtu aizlais­ties uz Mehiko. Tur viņš varētu mūs nomek­lēties gadiem ilgi!

He i!

Resns vīrietis, uzdvesdams alkohola dvingu, noliecās pār viņu galdiņu.

— Amerikāņu tūristi, cik jauki! — viņš kliedza. — Man līdz riebumam apnicis ska­tīties uz meksikāņiem. Es varētu jūs nobu­čot! — Viņš sparīgi kratīja viņu rokas. — Nāciet pie mūsu galdiņa! Izmisums mīl sabiedrību. Es esmu Izmisums, tā ir miss Grūtsirdība, un tie — misters un misis Nīs- tam-Meksiku! Mēs visi to ienīstam. Bet mums te jāuzņem daži ievadkadri vienai no­lādētai filmai. Pārējie no mūsu bara ieradī­sies rīt. Mani sauc Džo Meltons. Es esmu režisors. Vai šī Meksika nav nejēdzīga zeme? Bēres uz katra soļa, cilvēki sprāgst kā mu­šas. Nu, pārcelieties pie mums! Nāciet kom­pānijā, uzjautriniet mūs!

Sjūzena un Viljams smējās.

— Vai es esmu tik jocīgs? — misters Mel­tons jautāja, pamezdams acis uz apkārtējiem viesiem.

— Brīnišķīgs jūs esat!

Sjūzena pārsēdās pie blakus galdiņa.

Misters Simss pāri zālei nikni raudzījās uz viņiem.

Sjūzena parādīja viņam grimasi.

Misters Simss pa eju starp galdiņiem nāca šurp.

— Mister un misis Treivisi! — viņš sauca.

— Es domāju, ka mēs brokastosim kopā paši vien.

— Lūdzu piedošanu! — Viljams sacīja.

— Sēdies tik klāt! —* misters Meltons aici­nāja. — Viņu draugs ir arī mans draugs.

Misters Simss apsēdās. Kinoļaudis skaļi sarunājās savā starpā, un vispārējā čaloņā misters Simss klusi sacīja: — Ceru, ka jūs labi gulējāt.

— Un jūs?

— Es neesmu pieradis pie atsperu matra­čiem, — misters Simss saviebies atbildēja.

— Bet toties te ir citas labas lietas. Pusi nakts es pavadīju, nobaudīdams jaunas ciga­retes un uzkožamos. īpatnēja, valdzinoša garša. Sie senie netikumi s'agādā veselu spektru jaunu sajūtu.

— Mēs nesaprotam, par ko jūs runājat, — Sjūzena sacīja.

— Arvien vēl spēlējat komēdiju, — Simss pasmējās. — Veltīgi. Nelīdzēs arī šī stratē­ģija ar publiku. Gan jau es notveršu jūs vie­nus. Man ir milzīga pacietība.

— Paklau, — misters Meltons iejau­cās, pietvīcis sārts, — vai šis tips jums bojā omu?

— Nē, nē, viss kārtībā.

— Sakiet tikai vienu vārdu, un es viņu iz- lidināšu ārā kā korķi!

Meltons atkal aizgriezās un kaut ko uz­kliedza savai kompānijai. Atskanēja skaļi smiekli, un misters Simss turpināja: — Ru­nāsim īsi un skaidri! Veselu mēnesi es brau­kāju no pilsētas uz pilsētu, dzīdams pēdas, līdz beidzot jūs atradu, un pagāja vēl visa vakardiena, kamēr īsti pārliecinājos. Varbūt man izdosies nokārtot tā, ka jūs tiksiet cauri bez soda, ja tagad nāksiet man līdz bez lieka trokšņa un labprātīgi atgriezīsieties darbā pie ūdeņraža superbumbas.

— Ir gan ērms — atradis īsto reizi tik gudrām runām! — ar vienu ausi padzirdējis pēdējos vārdus, iesaucās misters Meltons.

Simss, nelikdamies traucēties, turpināja: — Apdomājiet labi! Jūs nevarat izbēgt. Ja nogalināsiet mani, jūs notvers citi.

— Mēs nesaprotam, par ko jūs runājat!

— Izbeidziet niekoties! — Simss dusmīgi iesaucās. — Apdomājiet ar prātu! Jūs paši gluži labi saprotat, ka mēs nedrīkstam pie­ļaut šādu aizbēgšanas gadījumu. Tas varētu pamudināt citus 2155. gada cilvēkus rīkoties tāpat. Bet mums cilvēki ir vajadzīgi.

— Lai karotu jūsu karos, — Viljams vairs neizturēja.

— Bil!

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «KALEIDOSKOPS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «KALEIDOSKOPS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


libcat.ru: книга без обложки
REJS BREDBERIJS
Rejs Bredberijs - PIENEŅU vĪns
Rejs Bredberijs
REJS BREDBERIJS - MARSIEŠU HRONIKAS
REJS BREDBERIJS
Отзывы о книге «KALEIDOSKOPS»

Обсуждение, отзывы о книге «KALEIDOSKOPS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x