Dināru rase ir Alpu rases (franči, daļēji spāņi un itālieši) un ziemeļu rases (vācieši, angļi, nīderlandieši, norvēģi, islandieši un zviedri) priekštece.
Šis migrācijas ceļš, kas šķērsojis Tjanšanu, Kaukāzu, Eiropu un Vidusjūru, acīmredzot beidzies Islandē [2] , kur no ziemeļei- ropas ieradās vikingi. reliģijas radās daudz vēlāk, tāpēc pat vienas rases pārstāvju vidū izplatījās dažādas reliģijas. Neskaitāmie kari šajā reģionā radīja periodisku vienas valodas dominēšanu pār citām un citu izzušanu, tāpēc arī valoda kā rases pazīme lielā mērā savu nozimi zaudēja.
Mums, Eiropas iedzīvotājiem, droši vien šķiet savādi, ka, pēc oftalmoģeometrijas datiem, viens no mūsu izcelsmes avotiem (izņemot varbūtējo persiešu rasi) ir armenoīdu rase; pārāk mūsdienu armēņi atšķiras no citām Eiropas tautām. Taču armēņi zina ticējumu, ka viņu priekšteči bijuši ar gaišu ādu un zilām acīm, bet mūsdienu armēņu veidols tapis, saplūstot ar citām Kaukāza tautām.
Pēc oftalmoģeometrijas shēmas, armenoīdu rase bez tīriem eiropiešiem (dināru, ziemeļu un Alpu rasēm) radījusi arī Vidusjūras rasi. Pēdējā, apmetoties Vidusjūras apkaimē, manuprāt, deva sākotni dažādām tautām, kuru vidū ir arī tādas šķietami nesalīdzināmas tautas kā itālieši un arābi. Tām ir atšķirīgas valodas, atšķirigas reliģijas, taču acis viņiem ir līdzīgas. Es neko
D CEĻŠ
D2 - armenoidi D2/1 - Vidusjūras rase D3 - dināri D3/1 - Alpu rase D4 - ziemeļu rase
D CEĻŠ
nevaru apgalvot, bet, manuprāt, bioloģiski viņi ir vienoti, toties valodas un reliģiskie momenti veidojušies vēlāk.
Starp citu, ziemeļitālieši atšķiras no dienviditāliešiem. Dienvidnieki, manā skatījumā, ir tīri Vidusjūras rases pārstāvji, savukārt ziemeļnieki ir Vidusjūras rases, kā arī ziemeļu un Alpu rases sajaukums.
Dināru rase, kas arī radusies no armenoīdu rases, pēc zinātnieku domām, mūsdienās vērojama dienvidu slāvos (ukraiņi, bulgāri, dienvidslāvi un citi). Taču vislielākā slāvu tauta - krievi - pēc ārienes un acīm atšķiras no tipiskiem dināru rases pārstāvjiem, piemēram, dienvidslāviem.
Kas tādā gadījumā ir krievi? Es esmu pētījis krievu acis arī oftalmoģeometriskā aspektā un varu teikt, ka krievi, visticamāk, ir sajaukšanās rezultāts starp dināru rasi, kā ari laponoidu un baltu rasēm (tatāriem, komi, somiem, igauņiem u.c.), tas ir, ar rasēm, kas radušās no pilnīgi cita cilvēces izcelsmes avota - A migrācijas ceļa.
Pēc mūsu shēmas, dināru rase radījusi Alpu rasi (franči, zie- meļspāņi u.c.) un ziemeļu rasi (vācieši, angļi, zviedri u.c.). Tā ka frančiem, vāciešiem un angļiem vistuvākie asinsbrāļi esam mēs - slāvi. Šajā ziņā Hitlers kļūdījās, uzskatīdams slāvus par nepilnvērtīgu cilvēces attīstības atzaru, kas pakļaujami pazemojumiem, bet persiešus - par asinsbrāļiem, jo gan persieši, gan slāvi atrodas vienā rasu-ģenētiskajā saknē - D migrācijas ceļā.
Ebreju fenomens
Ņemot vērā to, ka ebreji cēlušies no Sinaja pussalas (apsolītā zeme), viņi pieder Vidusjūras rasei. Tāpēc, visticamāk, viņu asinsbrāļi ir arābi, grieķi, dienviditālieši, spāņi.
Taču ir zināms, ka šai tautai raksturīga ārkārtīgi daudzveidiga āriene: no gaišmatainiem Eiropas ebrejiem lidz pat gandriz melniem Etiopijas ebrejiem. Kāds tam ir iemesls?
Salīdzinoši nesenā vēstures periodā ebreju tauta zaudēja savu zemi un apmetās dažādās vietās, tomēr saglabājot savu nāciju, jo reliģija aizliedza jauktās laulības. Protams, šis aizliegums netiek ievērots simtprocentīgi, tomēr mēs nevaram noliegt tā ietekmi. Un nav skaidrs, kāpēc, saglabājot nāciju un tai raksturīgās īpatnības (kultūra, paražas u.c.), ebreju āriene tik krasi atšķiras pēc ģeogrāfiskā principa. Buhāras ebreji ir līdzīgi uzbekiem, Kaukāza ebreji - kaukāziešiem, Vācijas ebreji - vāciešiem, Marokas ebreji - marokāņiem, Etiopijas ebreji - etiopiešiem utt. Jauktās laulības, kas tomēr notika, nevarēja tik spēcīgi ietekmēt ebreju ārieni, pretējā gadījumā ebreju nācija asimilētos.
Atbildi uz šo jautājumu es saskatu dažādu tautību cilvēku biolauku kontaktos, abpusēji ietekmējot arī ārējās pazīmes. Šī doma manī radās, kad es izlasīju doktora Dzjana (Habarovska) darbus par eksperimentiem ar augu sēklu, dzīvnieku un putnu embriju biolaukiem. Doktors Dzjans apstaroja vistas olu ar pīlēna biolauku, un piedzima cālēns ar pīles pleznām. Tādā pašā veidā viņš tika pie melones-gurķa, bumbiera-ābola un citiem līdzīgiem ģenētiski jauktiem veidiem.
Ņemot vērā iepriekš teikto, var domāt, ka, piemēram, Buhāras ebreji pakāpeniski ieguvuši uzbeku vaibstus ne tikai tāpēc, ka dažkārt tomēr notika jauktās laulības, bet arī tāpēc, ka uzbeku biolauks ietekmēja ebrejus un pretēji attistibas embrionālajā periodā. Droši vien pēc šī paša principa notika ari tum- snējo etiopiešu, gaišmataino vāciešu, melnīgsnējo kaukāziešu ietekmēšanās utt.
Protams, ģenētiskās informācijas nodošana ar biolauku nevar aptvert visas cilvēka organisma funkcionēšanas jomas (smadzeņu, sirds, aknu darbība u.tml.), bet ārējās pazīmes var ietekmēt visnotaļ reāli. Šai hipotēzei, bez šaubām, nepieciešams zinātniski eksperimentāls apstiprinājums, un nākotnē, kad zinātne sasniegs daudz augstāku līmeni biolauka efektu izpētē, tā tiks pārbaudīta.
Rasisms vai tautu vienotība
Vienkāršam cilvēkam vārds "rase" parasti rada negativu noskaņu, jo atsauc atmiņā vācu rasismu un karu, ko fašisti izraisīja šīs idejas vārdā. Es vēlreiz atkārtoju, ka jēdziens "āriešu rase" ir aplams, jo visa mūsu civilizācija tiek saukta par āriešu civilizāciju (pirms mums pastāvējušas atlantu un lemūriešu civilizācijas), bet Hitlers vai viņa agrīnie ideologi piešķīra visas tagadējās civilizācijas nosaukumu vienai tautai (vāciešiem), tādējādi it kā uzsverot vāciešu īpašo nozīmi.
Taču vārds "rase" ir antropobioloģisks, nevis politisks jēdziens. Turklāt nepastāv analoģijas starp rases veidu un cilvēku prāta vai uzņēmības spēju pakāpi. (Jn oftalmoģeometriskie aprēķini rāda precīzas sakarības acu pārmaiņās, cilvēcei migrējot pa četriem ceļiem no Tibetas, tāpēc nav pamata īpaši izdalīt kādu vienu rasi. Nav ari pamata uzskatīt, ka nobeiguma rases katrā migrācijas zarā ir visattīstītākās; salīdziniet kaut vai D un B migrācijas ceļu - augsti attīstīta nobeiguma rase D ceļā un pa pusei mežonīgā austrāliešu rase B ceļa nobeigumā.
Dažādu rasu attīstības pakāpe, manuprāt, atkarīga nevis no antropobioloģiskās pazīmes, bet no apstākļiem, kas izveidojušies, izvirzot gudrus, labestīgus un iniciatīvas pilnus līderus, kuri spēj virzit savu tautu pa progresa ceļu un radit apstākļus (piemēram, demokrātiju), lai saglabātu progresīvu sākotni nākotnei.
Jāatzīst, ka ziemeļu rases attistība (vācieši, angļi, amerikāņi un citi) ir augstāka nekā dināru rasei (slāvi) konkrētajā vēstures brīdī. Bet atcerēsimies Pētera I laikus: Krievija piedzīvoja milzu attīstibas bumu, kas turpinājās ilgu laiku pēc viņa nāves, un tikai oktobra apvērsums pārtrauca Krievijas iespējas kļūt par pasaules lidervalsti. To pašu var teikt par Japānu, kas gudras lideru politikas rezultātā no trešās šķiras valsts izvirzījās pasaules nozīmīgāko valstu vidū.
Protams, ir grūti gaidīt ekonomisku brīnumu, piemēram, no Austrālijas aborigēniem vai Indonēzijas papuasiem, jo viņi neprogresēja, un tas kādā vēstures periodā noveda pie pakāpeniskas pārvēršanās par mežoņiem, kā arī atsaucās uz šo rasu pārstāvju prāta spējām.
Читать дальше