Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

- Bet tas taču nav taisnīgi - ar piramīdu un seno monumen­tu celtniecibu izveidot uz Zemes ļauno domu koncentrātu! - iesaucās Veners.

- Tāda ir maksa par vēl lielāka ļaunuma - apokalipses novēršanu. Vispārējo Domu Pasauli nedrīkst piesārņot ar ļaunām domām, kuras no Zemes cilvēkiem nāk pārāk lielā skaitā. Labāk lai Zemes cilvēki «paši tās izstrebj», lai kļūst labāki.

- Cln informsomas?

- Koncentrētas ļaunas domas, kurām nav iespēju aizplūst kosmosā, sablīvējas «informāciju kamolos» - informsomās, kas cilvēkiem rada slimības. Bet cilvēki šīs slimības ir pelnījuši, jo paši ir to ļauno domu avots, kas pārvēršas informsomās.

-Tātad cilvēki paši ir vainigi…

- Jā. Šambala, radidama pasaules piramidu un senatnes monumentu sistēmu, protams, to visu zināja. Bet tā tas bija iecerēts.

-M… jā…

- Toties mums ir skaidra paralēle - jo mazāk ļaunu domu no mums nāks, jo veselāki mēs būsim. Mēs paši netieši radām slimibas izraisošās informsomas.

- Bet baktērijas un virusi? Tie ari ir saistīti ar informsomām?

- Bez šaubām. Informsomas - «kaujasspējīgi ļauno domu kamoli» droši vien mums kaut kādā nesaprotamā veidā rosina baktērijas vai virusus uzbrukt cilvēka organismam. Tāpēc ari infekcijas slimību epidēmijas rodas nevis no parastas higiēnas neievērošanas, bet ir mūsu psiholoģijas sastāvdaļa, virzot to uz ļauno pusi. Es, protams, to visu nevaru pierādīt, bet es jūtu, ka tā ir. Ezoteriskās zināšanas, kas nāk no zemapziņas un čukst ausi pilnigi konkrētas lietas, nevar noraidit, kā to dara daži akadēmiķi, tās jāiekļauj zinātnisko pētijumu loģikas sistēmā.

- Tātad pie visa ir vainigi ļauni cilvēki.

- Jā, pie daudz kā.

- Tu domā, ka ļaunie cilvēki slimo biežāk nekā labie?

- Domāju, jā, un daudz biežāk. Tie zinātnieki, kas pēta telepāti- ju, runā par smalkās enerģijas kanāliem, pa kuriem domu enerģi­ja izplatās sevišķi viegli. Šajā sakaribā var pieņemt, ka ļaunās domas, kas nāk no cilvēka, periodiski sablīvējas kaitīgos kamolos - informsomās - un atstarojas no kāda cilvēka aizsargapvalka, tieši pa smalkās enerģijas kanālu var ļoti viegli atgriezties pie «ļauno domu saimnieka», bet… jau slimibas veidā. Tas nozimē, ka cilvēks, kas ir naidpilns un nikns uz kādu, pats sevi «inficē» ar slimibu, kuru pats ir radijis. Bet šie naidpilnie cilvēki uzņemas ari grēku, jo «inficē» citus cilvēkus ar sava ļaunuma raditajām inform- somām. Par šo grēku viņiem būs jāatbild Tajā Pasaulē. Ko viņi «inficē»? Pirmām kārtām vājas gribas (un ļoti bieži labsirdīgus) cil­vēkus, kuriem nav spēka un iespēju pretoties svešas slimibu izraisošas informācijas iekļūšanai dvēselē un organismā.

- Kādas slimibas, tavuprāt, visbiežāk rodas no Ļaunuma radītajām informsomām?

Satana kalpi

- Man šķiet, ka vispirms tas ir alkoholisms un narkomānija, kas jau kļuvusi par cilvēces lāstu. Kāda ir šo slimību būtība? Ja runājam ezoteriskā valodā (un neiedziļināmies aknu alkohola dehidrogenāzes fermenta aktivitātē, kurai, dabiski, ir otršķirīgs raksturs), tad alkoholismu un narkomāniju var iztēloties kā sātaniskā pirmsākuma iemiesošanos dvēselē, kas padara cil­vēku par savas kaislibas vergu un kas, tēlaini izsakoties, barojas ar enerģiju, kas rodas no cilvēka žēluma pašam pret sevi un apkārtējo cilvēku (radinieku, draugu) žēluma pret viņu. Alkoholiķi un narkomāni ar savu nesaprātību rada žēlumu un pārdzīvojumus viņiem tuvajos cilvēkos, un sakarā ar to viņiem atveras smalkās enerģijas kanāli alkoholiķa vai narkomāna virzienā, pa kuru sātaniskais pirmsākums nosūc labu un lab­sirdīgu žēlotāju dzīvibas enerģiju. Būtibā alkoholiķi un nar­komāni pārvēršas par enerģētiskajiem vampīriem, arvien vairāk un vairāk iztop «dzimtajam» sātaniskajam pirmsākumam. Bet šis sātaniskais pirmsākums ir kaitigās svešās informācijas sablīvējums, kas iesūtīts cilvēkā ar informsomu palidzibu un radies no daudzām jo daudzām cilvēku ļaunajām domām. Kaislības vergs - alkoholiķis vai narkomāns - ir tikai nekam nederīga vatei lidzīga būtne bez gribas, kurā, viņu pašu un citus cilvēkus spidzinot, dzivo ļaundabiga informācija - sātans. Tas notiek kā fantastiskās filmās, kad cilvēkā iemitinās svešs ļauns pirmsākums, pārvēršot to par paklausīgu un ļaunus darbus darošu robotu.

- Bet kā lai ārstē alkoholismu un narkomāniju atbilstoši šādam šo slimību traktējumam? - Veners jautāja.

- Pirmkārt, pret alkoholiķi vai narkomānu vajag izturēties nevis kā pret draugu vai radinieku, bet kā pret cilvēku, kas dvēseli atdevis sātanam un pārvērties par viņa miesisko

apvalku. Visi viņu pašattais- nojumam teiktie vārdi jā­uztver kā vārdi, ko saka sā­tans, nevis cilvēks. Alko­holiķi un narkomāni uzreiz to jūt, pat ja jūs nesakāt ne vārda, un dvēseles dzijumos baidisies un cienis jūs, vi­ņiem būs kauns jūsu klāt­būtnē izrādit savu sātanisko kaislibu. Bet, ja jūs kaut nedaudz izrādīsiet žēlumu pret viņu, miesiskā apvalka dēj sajaucot savu bijušo draugu vai radinieku ar sātanu, kas aizņēmis viņa iekšējo būtību, tad alko­holiķa vai narkomāna acīs tūliņ iespidēsies salkani pretīga izteiksme un viņš sāks sūknēt no jums dārgo dvēseles enerģiju, lai barotu un barotu svešo sātanisko būtni, kuras vergs viņš ir.

- Atceros pazīstamus al­koholiķus… tā tiešām ir, - Veners mani pārtrauca.

- Otrkārt, ir liela jēga visas tautas mērogā «žmiegt» uz alko­holiķu un narkomānu sirdsapziņas, liekot viņu labajam cilvēciska­jam pirmsākumam cīnīties ar ieperinājušos sātanisko kaislību. Ir pat jēga darīt to ar likumu, ar milicijas palīdzību, uz alkoholiķa vai narkomāna durvim uzlikt plāksniti «Šeit dzīvo sātana kalps». Lai

cik bezdievigi un ateistiski ari būtu cilvēki, tomēr viņiem - Dieva radijumiem - vismaz zemapziņā radīsies protests pret tur dzīvojošo cilvēku. Šīs domas tik un tā nokļūs lidz alkoholiķim (vai narkomā­nam) un «iebelzīs» pa viņa sirdsapziņu, aicinot uz ciņu. Visi mājnieku skatieni urb­sies viņā, un… agrāk vai vēlāk «sātana kalpam» ra­dīsies vēlēšanās atbrīvoties no šīs kaunpilnās plāksnītes, kas kā kauna traips katru dienu atgādina, ka viņš ir pārdevies sātanam un Dieva radītajā cilvēku pasaulē ir izstumtais. Tikai masveida sabiedriskais nopēlums, kas balstās uz pastiprinātu iedar­bību uz zemapziņas dabiska­jām pretsātaniskajām cil­vēku domām, var atmodināt viņa sātana apspiesto dvēse­les dievišķo sastāvdaļu ciņai, lai atteiktos no bezgalīgi dau­dzajām domām sevis attais­nošanai. (Jn tad, kad viņa dievišķā sastāvdaļa sāks cinities, to jutis pat pagalma puikas un beigs klaigāt: «Puikas! Bēgam! Sātana kalps nākl Grib nosūkt mūsu enerģiju!»

- Bet vai tev nešķiet, ka tāda kaunpilna plāksnīte uz durvim var alkoholiķi vai narkomānu novest lidz pašnāvībai?

- Diezin vai. Viņi ne tikai vēlas dzivot un «barot» savu sātanu. Zemapziņā viņi saprot, ka, būdami sātana kalpi, viņi nokļūs ellē. Tāpēc viņi paniski baidās no nāves. Pie katras pudeles viņi zvēr, ka tā ir pēdējā, ka rit sāksies jauna dzive. Bet… nāk atkal jauns zvērests ar piebildi «Nu šitā patiešām ir pēdējā», un tā turpinās bez­galīgi, kamēr sātana miesiskais apvalks kļūst pavisam nederigs.

- Atceros pazīstamus alkoholiķus, - sacīja Veners, - plāksnīte uz durvīm par sātana kalpu nudien varētu uz daudziem iedar­boties. Bet ne uz visiem.

ATKRITUMI

- Tā neiedarbosies uz pavisam «pazudušiem» alkoholiķiem vai narkomāniem, kuri jau (zemapziņā!) ir samierinājušies ar viņus aprijošo sātanu dvēselē un gļēvi gaida Tās Pasaules bries­mīgo spriedumu, vārtoties pa kaktiem un būdami par nastu