Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

- Bet kā tad lai izskaidro to zibenīgo svešas informācijas iedarbibas efektu, par kuru tu stāstīji savos piemēros? Nu kaut vai par spermu? - Veners bija nesaprašanā.

- Acīmredzot aizsargapvalkā ir ievadīti speciāli šifri, kuros pēc principa «slēdzenes atslēga» ir iekodēts milzīgs informācijas daudzums par domām, kas ap mums virmo uz planētas Zemes. Tāpēc…

- Brinums, - Veners mani pārtrauca, - ka ir cilvēki, kas netic Dievam. Tas, par ko mēs tagad runājam, ir milzīga informatīva darba rezultāts, to varēja radīt tikai visaugstāk attīstīts prāts, daudz varenāks par mū­sējo.

- Dzīve pirmām kār­tām ir koordinēts infor­mācijas darbs, - es pie­metināju.

- Bet kāda sveša in­formācija var caursist aizsargapvalku?

- Domāju, ka to var caursist pēkšņa, negaidī­ta sveša informācija, kas aizsargapvalkā nav ieko­dēta. Droši vien Aug­stākajam Saprātam nebi­ja iespējams paredzēt visus svešas informācijas ietekmes variantus. Pie­mēram, grūti iedomāties, ka mūsu aizsargapvalkos jau kopš senseniem lai­kiem ir kods pret infor­māciju, kas nāk no paša spermas, ja uz to iedar­bojas ar smalkās enerģi­jas aparatūru. Tāpēc šī informācija ari varēja pārvarēt barjeru. Grūti iedomāties, ka primitīva organisma Paramecium caudatum aizsargapvalkā būtu kods pret iedarbību ar Akimova aparātu. Iedarbojas aizsargapvalkam negaidits efekts. Bet… - es sāku prātot.

-Ko?

- Cilvēka un citu dzīvo organismu aizsargapval- ka informācijas sistēmai jābūt tādai, kas spēj paš- kodēties, tas ir - tai jā­spēj «aizlāpīt caurumus», ja «caursitošās» svešās informācijas ietekme at­kārtojas.

- No tā var secināt, ka iespējama pašizdziedinā- šanās. Vai tā?

- Mēs pat iedomāties nevaram, cik daudz reižu esam paši izdziedējušies no slimibām. Ļoti daudz reižu. (Jn paši to nemaz nemanām. Mūsu zemap­ziņa, kuras limeni notiek šis process, pat netraucē mūsu apziņu - tā mierīgi dara savu darbu, sargājot mūs no svešās informā­cijas vai «lāpot cauru­mus» aizsargapvalkā. Mūsu dievišķā zemapzi­ņa atbrivo mūsu apziņu radošam darbam, lai cil­vēks mierīgi un plānveidīgi varētu dzīvot pēc principa «realizējies pats», neraizējoties par nepārtrauktu cīņu ar svešu informāciju. Tomēr… cik mēs tomēr slikti aptveram šīs dievišķās dāvanas

lomu un nesekojam principam «realizējies pats», ļaujot sev parazi­tēt kādam uz kakla, slinkot, ar pārmetumu skatities uz šefu, prasot atlidzibu par vis­mazāko sasniegumu, un tā tālāk.

- Taisniba gan.

- Manuprāt, ārstiem un medmāsām, kas

biežāk nekā citi nonāk kontaktā ar slimibu izraisošu informāci­ju, strādājot ar slimiem cilvēkiem, ir labāk trenēts aizsargap- valks, kas spēj efektīvāk «aizlāpīt caurumus». Pretējā gadījumā ārsti un medmāsas slimotu daudz biežāk.

- Kā tu domā, vai starp inficēšanos un svešo informāciju ir kaut kas kopigs? - Veners uzdeva viltīgu jautājumu.

- Manuprāt, manuprāt… - es apjuku.* - Kaut kam kopīgam ir

jābūt, tāpēc, ka… Jā, starp citu! Atceries pie­mēru, ko minēju. Mu to par divām šūnu grupām hermētiskos traukos V. P. Kaznačejeva eksperi­mentā. Vienu šūnu gru­pu taču inficēja ar vīru­su, bet informācija (bez vīrusa) tika pārraidīta otrai šūnu grupai, infi­cējot to ar tādu pašu virusa izraisītu slimību.

No tā izriet, ka pašai baktērijai vai virusam ir otršķirīga, ne tik svariga loma, tas ir tikai ļauni kaitigās informācijas materiālais apvalks, bet inficēšanās notiek pirmām kārtām ar informāciju, kas lokalizēta šūnas smalkajā enerģijā. Tomēr patoloģiskās infor­mācijas materiālajam apvalkam ari ir sava loma, tas palīdz pār­varēt pret svešo informāciju radito aizsargapvalku.

- Pasaki, ko tu domā, runājot par baktērijas vai vīrusa ļauni kaitigās informācijas jēdzienu, kas lokalizējas to smalkajā enerģijā? - Veners atkal uzdeva grūtu jautājumu.

-To ir ļoti grūti izskaidrot un izteloties… — es apjucis atbildēju. - Visa vīrusa vai baktērijas smalkajā enerģijā ietvertā informāci­ja nevar būt ļauni kaitīga, jo tās lielākā daļa droši vien nodroši­na vairošanās, barošanās, šūnu elpošanas un citus procesus. Tikai daļa informācijas var būt kaitīga. Kāda daļa? Nu tā… Pagaidi! Vener! Tev uz teltenes uzkrita dzirkstele. Tu svilsti!

Veners sasita plaukstas un, aplaizījis pirkstu, samērcēja izdegušo caurumu.

- Nekas, teltene ir veca. Starp citu, ir sacēlies vējš, un paliek aukstāks. Uzsildīsim tēju!

- Labi. - Es piecēlos un uzkāru katliņu tuvāk liesmai.

Tēja uzkarsa, un es salēju to krūzēs.

- Cukuru nemeklēšu, tumšs, un es nezinu, kur tas ir.

- Labi jau, labi, - atbildēja Veners. - Starp citu, ko tu stāstiji par to baktēriju vai vīrusu informācijas daļu, kas ir kaitīga?

- Kaitīgā informācija ir baktērijas vai vīrusa domas, - es pār­liecināti atbildēju.

- Tu gribi teikt, ka var inficēties ar domu? - Venera balsi ieskanējās skepse.

- Pirmām kārtām, nevajag domāt, ka doma ir tikai smadzeņu ražojums. Skudra, starp citu, ir visai saprātīga, lai gan par īstām smadzenēm tur nav ne runas. Šajā pasaulē domā viss dzīvais, vien­alga, vai tā ir kāda vabole, šūna, baktērija vai… ūdens. Molekulāro

biologu eksperimenti ir pierādījuši, ka, gadījumā, ja no cilvēka organisma šūnu miljarda kaut kas notiek ar vienu vienīgu šūnu, to momentā uzzina katra organisma šūna (to sauc par šūnu nelokālis- mu). Tiklīdz šajā «šūnu domu» pasaulē ienāk sveša informācija, kas iztraucē «šūnu valstibas» domu līdzsvaru, visas šūnas sāk satraukties, «saucot paligā», un… rodas slimiba. Mūsu miermīligajām šūnām baktērijas vai vīrusa raidītas svešās domas iekļūšana atgādina mani­akāla slepkavas parādīšanos pilsētā. Bet ikvienas slimibas būtība galvenokārt sastāv no domu koordinācijas izjaukšanas starp organ­isma šūnām.

- Gn ko tu domā par AIDS? Vai to iespējams izārstēt?

- Domāju, ka drīz var sākties cilvēka pašizdziedināšanās no AIDS - «lāpot caurumus» cilvēka aizsargapvalkā. Gn ne jau mēs, cilvēki, izdomāsim, kā ārstēt šo briesmigo slimibu, to izdaris Dievs. Bet, lai Dievs paglābtu mūs no AIDS, mums jāizpilda viens noteikums.

- Kāds?

- Mums jāiemācās domāt labas domas.

- Kāpēc?

-Man šķiet, ka tas ir saistīts ar informsomām, kurām… m-m-

m… ir kāds sakars… ar piramīdām… un Dievu Pilsētu.

- ???

- Akadēmiķis V. P. Kaznačejevs man stāstīja, ka ar inform­somām (vai L-šūnām) saprot bezmiesiskus informācijas sablīvējumus, kas spēj pārnest slimību no attāluma. Neviens no zinātniekiem informsomas nav redzējis, bet to eksistēšana ir pierādīta netiešā ceļā. Izejot no tā, ko es stāstīju par aizsargap­valku svešas informācijas iekļūšanai, informsomas var nosaukt par «kaujasspējīgiem informācijas sablīvējumiem», kas spēj caur­sist šo aizsargapvalku. Protams, šis aizsargapvalks pats spēj «aizlāpīt caurumus». Bet, ja informācija bezgaligi caursitis un caur- sitīs aizsargapvalku, tā resursi var izsīkt, un tad arī rodas slimība. Daudz kas ir atkarīgs no informācijas daudzuma un intensitātes.

- Gn kā tu pats saproti informsomu dabu? Ar ko tā atšķiras no kaitīgas svešās informācijas? No kā atkarīgs to daudzums? - Veners uzdeva veselu jautājumu sēriju.

- Neko nevaru pierādīt, bet man šķiet, ka informsomas ir ļauno domu sablīvējumi (vai koncentrēta negativā enerģija). Paskatīsimies uz mūsu dzīvi salīdzinājumā ar kosmisko dzīvības formu. Zemes dzīvei ir divas īpatnības: SoHm barjera, kas neļauj cilvēka prātam brivi kontaktēties ar vispārējo Domu Pasauli, un pasaules piramīdu un senatnes monumentu sistēma, kas iznīcina cilvēku ļaunās domas, lai tās neiekļūtu vispārējā Domu Pasaulē. Bez tam es domāju, ka cilvēku ļaunās domas, kad tām nav iespēju momentā izklīst vispārējā Domu Pasaulē, jo pasaules piramidu un senatnes monumentu sistēma tās aiztur, nevar tikt iznīcinātas uzreiz, tās diez­gan ilgi maldās pa trijstūriem starp piramīdām un senatnes monu­mentiem. Tāpēc uz Zemes ir hroniska ļauno domu pārprodukcija.