Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Ja atbildēt uz šiem jautājumiem liktu Šambalai, atbilde droši vien būtu īsa un nomācoša:

«Jūs, Piektās Rases cilvēki, ne pie kā neesat vainīgi. Vainīgi ir iepriekšējo civilizāciju cilvēki. Zeme vairs nevar «ārstēt» cilvēci ar apokalipsēm. Mēs bijām spiesti jūs izolēt. Toties jūs ilgāk esat Tajā Pasaulē un tur attirāties no ļaunajiem dvēseles sārņiem. Toties jums ir garāka bērnība, jums ir iespēja ilgāk būt ar bērna tīro dvēseli un baudīt romantiku. Lai gap jums nav iespēju ārstēt savas slimibas ar savu iekšējo enerģiju, toties slimības laikā jums ir iespēja būt tiešām patiesiem, vēršoties pie Dieva, un izjust istu Līdzcietību, redzot cilvēku ciešanas, un vērot savu draugu patiesi tirās dvēseles. Bet jūsu ļaunās domas, no kurām jūs diemžēl netiekat vaļā, neitralizē piramidas un senatnes monu­menti, tās nešaudās pa visu Zemi un Visumu, graujot un postot. Toties jums nebūs jāpiedzīvo apokalipse. Paaugstiniet savu garīgumu - un varbūt pie jums atgriezīsies laimīga vienotība ar visu pasaules telpu. Saprotiet, ka viss, ko mēs ar jums izdarijām, tikai pirmajā mirklī liekas ļauns darbs. Gluži pretēji, tas ir cēl­sirdīgs un virzits uz cilvēka kā Dieva radības saglabāšanu.»

Visu to saprotot, man pēkšņi kļuva žēl mūsu, Piektās Cilvēku Rases, ka tieši tā (tas ir-mēs) ir nokļuvusi šādā Šambalas eksperi­mentā, kur cilvēces vientulība un ciešanas ir kārtējās apokalipses

novēršanas garantija. Es, protams, sapratu, ka nekad nav tā, ka labi ir viss, bet skaidri izjutu, cik daudz lai­mīgāki par mums bija, pie­mēram, atlanti vai lemū- rieši. Gn… viņu dēļ… Bet mēs?! Ilgais atdzimšanas periods pēc Pasaules Plū­diem no ūdens brīvajos kon­tinentos, kļūšana par me­žoņiem, primitīvs dzīves līmenis, nepārtrauktie kari cilšu starpā… un, pats gal­venais, totāla vientulība, kas caurvij katru lūgšanu un atspoguļojas katrā acu ska­tienā, kas virzits augšup, uz Dievu, jo cilvēkam kā Dieva radībai vienmēr ir grūti iztikt bez Tā, kas viņu ir radijis, tāpat kā bērnam ir grūti bez mātes.

Bet citādāk acīmredzot nevarēja. Iztēlojieties cilvēku spēku briedumā. Šajā produktīvajā dzīves posmā, kas ilgst tikai 20-30 gadus, cilvēks nodrošina progresu, uz kura turas ilgais vecums, jauniba un bērnibā. Bet ja cilvēka domas ir ļaunas? Pa šiem 20-30 gadiem viņš izraisīs tādu regresu, ka mums vēl ilgi nāk­sies «kulties», tikai lai atjaunotu zaudēto vien. Ja ņemam vērā, ka graut ir tūkstošiem reižu vieglāk nekā celt, tad var iedomāties, cik daudz posta ļauns cilvēks nestu, ja viņa dzives ilgums būtu 100 vai 1000 gadu. Tāpēc ir pareizi, ka Šambala ir samazinājusi cilvēku dzīves ilgumu. Pie tā ir vainīgi tikai viņi - ļaunie cilvēki! Viņu, šo ļauno cilvēku dēļ mēs dzīvojam tik maz. Mūsu galvenie ienaidnieki ir ļaunas domas un ļauni cilvēki!

Domājot par šo tēmu, es principā sapratu, ka dzives ilguma samazināšanai ir nevis kosmiska, bet gan Zemes izcelsme. Sam­bala ir kaut ko radījusi, kaut ko izveidojusi - kaut ko tādu, kas maina laika tecējumu uz Zemes mītošajos bioloģiskajos objektos. Kas tas varētu būt? Ar kaut kādu septito prātu es jutu, ka tas ir saistīts ar piramidu un seno monumentu celtniecību, bet to, kā konkrēti piramidas varēja samazināt dzīves ilgumu, es nezināju. Protams, ka man radās milzum daudz domu šajā sakarā, bet neviena no tām nebija nekas vairāk kā cilvēka fantāzijas auglis. Nebija faktu, pilnīgi nekādu faktu, uz kuriem balstīties. Te bija jābūt vismaz kādam pieņēmumam vai hipotēzei, kas ekspedīcijā kļūtu par zinātniskās analīzes ceļa zvaigzni, noraidot vai apstiprinot redzēto.

Piecēlos, sabikstīju ugunskuru un, paskatī­jies uz gulošo Veneru, turpināju pārdomas. Mak­simāli sasprindzināju sa­vu prātu un centos izrai- sit kaut ko lidzigu «prāta vētrai». Pamazām no zemapziņas apziņā sāka plūst atsevišķi nesaistīti fakti un liecības, kas nekādi negribēja veidot saskaņotu sistēmu. (Jn pēkšņi no kāda apziņas stūrīša izpeldēja doma par Kozireva spoguļiem - tā paša Nikolaja Alek- sandroviča Kozireva, kas pirmais iedomājās, ka laiks ir enerģija un tāpat kā jebkura cita enerģija var koncentrēties (laika saspiešana) un sadalities (laika pagarināšana). Pēc tam viņš izveidoja ieliek­tas plaknes (Kozireva spoguļus), kas spēja re­āli saspiest laiku.

«Bet varbūt Šambala tur, Dievu Pilsētā, izvei­doja milzigus spoguļus, kas saspiež laiku un saisina bioloģisko objektu dzivi uz Zemes, to skaitā ari cilvēku dzīvi?» es toreiz nodomāju. «Varbūt mēs drīz tos redzēsim!»

Mani tūliņ pārņēma šaubas, sāka jaukt šo domu, un galu galā es pats sev pateicu:

- Muldašov, varbūt tev viss šitas sāk rādities?

Sakoncentrējos un tomēr centos attīstīt šo domu, bet nekas neiznāca.

Tomēr prātā skaidri ieķērās, ka tur, Tibetā, jāpievērš uzmanī­ba ieliektām akmens konstrukcijām, kurās (pēc Kozireva) laiks saspiežas. Man likās, ka šis saspiestais laiks, iespējams, kaut kādā veidā izplatās pa visu planētu, iedarbojas uz bioloģiskajiem objektiem un saīsina cilvēku un citu dzivo būtņu dzīves ilgumu.

Driz vien galvā iestājās pilnigs sajukums. Bet doma par saspiesto laiku skaidri palika atmiņā.

Tobrid es nezināju, ka driz vien Dievu Pilsētā, tālajā Tibetā, es patiešām ieraudzīšu prātam neaptverami lielas akmens kon­strukcijas, kas lidzinās Kozireva spoguļiem, ka pēdējie brīdi­nājumi, kurus mums izteica Dievu Pilsētas lomu zinošie lamas, attieksies tieši uz nāvi no neticami straujas novecošanas, kas gaida ceļinieku blakus šim konstrukcijām, ka uz turpat blakus esošo Nā­ves Ieleju dodas mirt jogi, dažās dienās pārvēršoties vecumvecos sirmgalvjos un bez sāpēm aizejot citā pasaulē. Turpat, Dievu Pilsētā, es sapratišu, ka mūsu cilvēciskās dzives ilguma saīsināšana ir panākta vienlaikus ar… jauna cilvēka radišanu uz Zemes un ka milzigais Dievu Pilsētas komplekss pir­mām kārtām ir Zemes dzivibas matrica, kura katru dienu pulsē ikvienā no mums. Un… jaunajā cilvēkā.

Piemetu ugunskuram malku un pamodināju Veneru.

- Nu gan man bija domas! Pats neticu, - bērnišķīgi naivi pa­ziņoju.

Kad par savām pārdomām biju pastāstījis Venerām, viņš sāka šaubities:

- Es domāju, ja jau Augstākajam Saprātam bija pa spēkam uzbūvēt SoHm barjeru, lai mūsu cilvēciskais saprāts neiekļūtu visaptverošajā Domu Pasaulē, tas varētu izveidot ari izvēles sistēmu ciņai ar ļaunajiem cilvēkiem, piemēram, uzsūtot tiem slimības. Tad cilvēki no ļaunām domām baidītos. Kāpēc tā nav?

Padomāju un atbildēju:

-Manuprāt, tādas izvēles sistēmas izveidošana, lai cīnitos ar cilvēku ļaunajām domām, nav iespējama, jo katrs cilvēks kādā savas dzives posmā var kļūt par ļaunu domu avotu, bet pēc tam

visu turpmāko dzīvi nodzīvot kā vislabsirdīgākā būtne. Tātad iznāk, ka katrs cilvēks ir jāvēro visā dzives garumā, lai dotu viņam iespēju to saprast un laboties. Bet, ja par katru ļauno domu cilvēks tiks iznicināts… tas būs zal- dātisks variants, nepaliks vietas personibas progresam un pašattistībai. Tad cilvēks pārvērtīsies par labsirdīgu robotu. Nevar aizmirst ari, ka bez cilvēka Dievs ir radījis ari dzīvnieku pasauli, kurā ir plē­soņas, kas savus upurus nogalina. Ari cilvēks, lai nodrošinātu sevi ar pārtiku, ir spiests nogalināt augus un dzīvniekus. Lūk, mēs šodien ķērām zivis…

- Jā, droši vien tev ir taisniba.

- Tomēr man šķiet, ka cilvēku ļaunās domas ir viens no gal­venajiem slimību iemesliem, no kurām mums nākas ciest, - es piebildu.