Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

- Saproti, Taņa, katra šūna satur informāciju par visu orga­nismu, tāpēc no vienas šūnas, pie tam no jebkuras, var izaudzēt visu organismu - aitas…

- No jebkuras šūnas obligāti izaugs aita?

- Nē taču! No aitas šūnas - aita, no vardes šūnas - varde un tā tālāk. Bet vispār, saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem, informācija par visu organismu (par katru molekulu, atomu, šūnu, audu, orgānu) ir ielikta ne tik daudz šūnas DNS, cik tās hologrammā. Bet šūnu hologramma, man šķiet, ir Dieva radīta smalkās enerģijas programma fiziskā ķermeņa vei­došanai. Tā jau ir atsevišķa saruna. Atgriezisimies pie atlan­tiem.

- Labi.

- Jā, rodas iespaids, ka atlanti un agrīnie ārieši pilnībā pār­valdīja klonēšanas procedūru, ja jau atnesa uz Varu sēklu un acīmredzot visu dzīvības formu šūnas, kādas vien Dievs uz Ze­mes bija radijis. Nejau pašas dzīvās būtnes. Pie tam klonēšanas procedūra acimredzot bija tik labi izstrādāta un droša, ka pieti­ka ar divām «sēklām» no katra veida, viena sieviešu dzimtes pārstāvja un viena - viriešu. Lieliski izstrādāta droši vien bija ari šo «sēklu» konservēšana (saglabāšana) uz ilgu laiku. īpašu uz­manību pelna fakts, ka «sēkla» tika ņemta no labākajām dzim­tām, kas ir pilnīgi dabiski, lai novērstu ģenētisko kaišu rašanos. To visu mēs pagaidām vēl nevaram izdarīt.

- Iznāk tā, - piezimēja Olga, - ka pēc tam, kad visas kata­klizmas bija beigušās, viss dzīvais uz Zemes tika no jauna «iz­audzēts mēģenē» - gan cilvēki, gan dzivnieki, gan augi, gan kukaiņi un tā tālāk.

- Jā, tieši šis dzivās būtnes «no mēģenēm» no jauna sāka apdzivot no ūdens brivos kontinentus, - es teicu.

Var klonēt nedabīgus kropļus

- Vai tad iznāk, ka mūsu tālie senči ir nākuši no mēģenes? - Taņa bija nesaprašanā.

- Jā. Sākumā šie «mēģeņu» cilvēki apmetās Tibetā un visā pārējā Mūžīgajā Kontinentā, bet no turienes atkal no jauna izplatījās pa visu zemeslodi. Mūsu pētijumi par dažādu pasaules rasu acīm parādija, ka vidēji statistiskās acis ir tibetiešu rasei - rasei, kura «iznāca no mēģenes» un izplatījās pa mūsu planētu, mainot savu izskatu atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem.

- Pārsteidzoši, bet loģiski! - iesaucās Olga.

- Bet attiecībā uz klonēšanu, manuprāt, - es iekarsis turpināju, - ir trīs svarīgi momenti: briesmoņu klonēšana, Zemes Gara Ima loma un Varā paglābušos cilvēku loma. Padomāsim par to! To, ka atlanti pirms Pasaules Plūdiem klonējuši bries­moņus, Blavatska sauc par grēku. Kāpēc? Nejau tikai tāpēc, ka briesmoņi varēja būt bīstami, bet galvenokārt tāpēc, ka cil­vēkam nav tiesibu iejaukties Dieva noteiktajā zemes dzīves har­monijā, kurā ietilpst arī pats Dievs. Dievs ir radījis milzum lielu Zemes dzivības formu daudzveidību, izveidojis pagaidām mums neizprotamu līdzsvaru, kuru svēti saglabāt prasa ne tikai «zaļo» kustības labi zināmais postulāts - sargāt dabu, bet galvenokārt

Tibetiešu rase - pirmie «cilvēki no mēģenes»

tas, ka saskaņā ar manu zemapziņas izjūtu te uz Zemes ir vēl daudz neredzamu un nesaprotamu dzivibas formu, kuru nozīme Zemes dzivei nav mazāk nozīmīga kā mums pierasto pērtiķu, vilku, koku, vaboļu un visu pārējo dzive, kurus pēta pagaidām vēl primitīva limeņa zinātne, ko sauc par «bioloģiju».

Uz bridi pieklusu, samulsis no skaidri izteiktas domas, ka uz Zemes ir daudz neredzamu un neizprotamu dzīvības formu, kas uzpeldēja manā zemapziņā. Šī doma sāka rosīties un ar milzīgu spēku «vilkt» uz turieni - ekspedīcijā uz svēto Kailasa kalnu Dievu Pilsētas meklējumos. Toreiz, kad Taņa un Olga sēdēja man iepretim, bet blakusistabā notika aizraujoša iereibuši saruna par dezodorantu lomu cilvēka dzīvē, es nezināju, ka ši doma par nezināmām dzivibas formām uz Zemes sāks dominēt, analizējot visu milzīgo ekspedīcijas materiālu kaudzi.

- Mans tēvs saka, - Tatjana pārtrauca klusumu, - ka ne­kad nevajag ēst pārāk lielus kaut kādas tur «tra-ta-ta» šķirnes kartupeļus, kas ievesti no Holandes. Domāju, ka tie ir izaudzēti

ar klonēšanu. Mēs savā vasarnicā audzējam tikai mūsu pašu vietējos Baškirijas kartupeļus. Lai nav tik lieli, taču…

- Starp citu, - es piemetināju, - daudzas augsti attistitas val­stis savāca, šķiet, aptuveni 6 miljardus dolāru un izveidoja ilglaicigu zinātnes programmu ar nosaukumu «Genoms». Gēnu inženierijas panākumi šās programmas ietvaros it kā nav visai lieli, un tie galvenokārt koncentrējas uz jauna veida kartupeļu un vēl kaut kā audzēšanu. Bet es esmu pārliecināts, ka programma «Genoms» ir bistama un bezdievīga! Dieva lietās jaukties ir grēks! Es neesmu pret ģenētiku, bet tai jābūt zem Dieva karoga! Jāsaprot tas, ka cilvēks savā būtibā nevar būt gudrāks par Dievu un nedrikst mainit to, ko viņš ir radījis! Atlantu zinātniekus droši vien vadīja labi nodomi, klonējot, piemēram, milzu ķirza­kas gaļas ražošanai, bet pēc tam… zinātniskais azarts ņēma virsroku un viņi, aizmirsuši par Dievu, radija briesmoņus. Bet

Atlanti klonēja briesmoņus

pats bistamākais, - es pats priekš sevis negaidīti piebildu pēc nelielas pauzes, - ka ir iespējams klonēt neredzamus un nevie­nam nezināmus biorobotus, kurus mēs nevarēsim izpētit, jo tie mums nebūs sasniedzami, bet viņi var sākt graut Dieva radito līdzsvaru uz Zemes. Neredzamie briesmoņi…

Sakot šos vārdus, es nezināju, ka pēc ekspedīcijas uz Dievu Pilsētu tie sāks dominēt manā galvā un liks šaubīties - rakstit vai nerakstīt šo grāmatu. Pārāk daudz kas atklāsies.

- Ne velti Zemes Gars Ima pats izlēma, kādu «sēklu» nest uz Varu, - iejaucās Tatjana. - Viņš neticēja atlantiem. Viņi taču niekojās ar briesmoņu klonēšanu.

- tin tā paniekojās, ka notika Pasaules Plūdi, lai iznicinātu visus šos briesmoņus, kas nāk nevis no Dieva, bet gan no Sātana. Jaukties Dieva lietās ir sātanisks darbs! Tie, kas «niekojas» ar

Els neesmu pret ģenētiku, bet tai jābūt zem Dieva karoga

klonēšanu, ir Sātana līdzgaitnieki un cīņu biedri. Saku vēlreiz, ka mūsu zinātniskajai ziņkārei nav lielas vērtības un pavisam maz ir vērti progresīvo zinātnieku pūliņi pierādīt saviem «iesūnojušajiem» un zinātniskās varas grēka augli iekodušajiem solīdajiem profe­soriem un akadēmiķiem, kas savas domas stāda augstāk par Dievu. Kā saka, par to tiesu spriedīs vēsture. Vajag vienkārši rakstīt, vēl un vēlreiz atkārtot, uzstāties, pētit, nepazemoties to priekšā, kas ar velnišķīgu augstprātību paziņo: «Tas nevar būt!» Galvenais ir tas, lai zinātnieks savā sirdi pats ticētu savu pētījumu rezultātiem, bet tālāk jau, kā mēdz teikt, Dievs parādīs, kam taisnība.

- Bet kāpēc jūs, Ernst Rifgatovič, neesat akadēmiķis, bet vienkārši profesors? - Taņa pajautāja.

- Tāpēc, ka es nekad neesmu iesniedzis dokumentus, lai iestātos Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijā. Gn mani ari tur nekad neuzņemtu.

- Kāpēc?

- Es viņiem esmu svešs. Bet es neparko necentišos tikt akadēmiķos. Tas ir princips.

- Kāpēc?

- Kā dziedāja Vladimirs Visockis - «tur klimats ir cits», nav priekš manis… Tur nav romantiski, tur ir solidi. Es nespēju ilgu laiku tēlot, ka zinu visu.

-M… jā…

- Labāk atgriezīsimies pie Blavatskas frāzes, ka, pēc Ma­teriālās Pasaules Radītāja Ahu- ra Mazdas pavēles, Zemes Gars Ima atnesa uz Varu labāko viru un sievu, dzīvnieku, augu un tā tālāk sēklu. Manuprāt, no šis frāzes izriet, ka visas Zemes dzīves formas ne tikai nemitīgi