Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

- Varu iedomāties, kādu kolosālu darbu vajadzēja paveikt, lai izbūvētu šo neparasto zemzemes pilsē­tu ar mērķi saglabāt cil­vēces labāko daļu, tā sau­camos «dievbijīgos» cilvē­kus, - Olga neviļus sarāvās.

- Lai to izdarītu, jābūt citām tehnoloģijām. Ap- spriedīsimies par cilvēces izdzīvošanas otro faktoru - atlantu un agrīno āriešu augsto tehnoloģisko limeni. Paskatieties, ko par to rak-

sta Jeļena Blavatska («Slepenā Doktrīna», II sējums. Antropo- ģenēze. - R„ 1937):

«…grieķu, romiešu un pat ēģiptiešu civilizācija nau nekas salīdzinājumā ar civilizācijām, kas sākās ar Trešo Rasi. Ceturtajai Rasei bija savi augstākās civilizācijas periodi» (537. Ipp.).

«…tieši no Ceturtās Rases pirmie ārieši ieguva savas zināšanas un daudz interesantu lietu - mākslu lidot gaisa pajūgos, visvērtīgākās zināšanas par dārgakmeņu un citu akmeņu slēptajām īpašībām, un arī ķīmiju…» (533. Ipp.).

«…grēks nav izmantot šīs apbrīnojamās lietcis, bet gan izmantot tās nelietīgi…» (378. Ipp.).

- Man šķiet, - es turpināju, - ka ar «apbrīnojamajiem spēkiem», runājot mūsdienu valodā, jāsaprot smalkā enerģija. Mūsdienu zinātnieki (A. Akimovs, G. Šipovs un citi) ir pierādījuši, ka šīs enerģijas spēks ir kolosāls, bet grūtibas rada tieši tas, ka to var izmantot ļaunprātigi. Ar šīs enerģijas palīdzibu var pārvietot milzīgus smagumus (antigravitācijas efekts), izvei­dot akmeņos dobumus (lāzera efekts) un daudz ko citu. Interesanti, ka smalko enerģiju iedarbina cilvēks pats, kas, Blavatskas vārdiem runājot, ir «makrokosma mikrokosms», tas ir, būtne, kas spēj izmantot kosmisko enerģiju. Tāpēc es do­māju, ka atlanti varēja uzbūvēt zemzemes pilsētu Vara, nodro­šināt to ar gaismu un siltumu, izveidot pazemes plantācijas un tā tālāk. Bet cik tas viss bija perfekti jāuztaisa! Pazemes pilsētas karkasam, piemēram, jābūt ļoti stipram un elastīgam, lai preto­tos grunts kustibai, un ar visaugstāko garantijas pakāpi bija jāparedz un jāaprēķina arī daudz kas cits. Mums tas pagaidām nav iespējams.

- Bet kādi bija viņu «gaisa pajūgi?» - vaicāja Tatjana.

Atlanti un agrīnie ārieši lidoja beztrokšņa «gaisa pajūgos», ku­rus sauca par vimanām

- Nevaru pateikt neko noteiktu, bet no tibetiešu tekstiem un Lobsanga Rampas grāmatām man izveidojās uzskats, ka atlantu «gaisa pajūgi» atgādināja lidojošos šķivīšus. Bet lidojošie šķīvīši, kā daudzviet tiek rakstīts, var lidot jebkurā augstumā, nolaisties, kur vien vēlas, tiem skrejceļi nav vajadzīgi. Šajā sakarā var domāt, ka tobrid, kad «poli izkustējās», atlanti un agrīnie ārieši savos lidaparātos, ko sauca par «vimanām», varēja nokļūt līdz jau iepriekš uzbūvētajai zemzemes pilsētai Vara uz Mūžīgā Kontinenta un paslēpties tur. Par to visu alegoriskā formā rak­sta ari Jeļena Blavatska (tas pats izdevums, 534., 535. Ipp.):

«…un izsūtīja savus gaisa kuģus [vimanas] ar dievbijīga­jiem cilvēkiem tajos… kad… ūdeņi jau sakustējās, tautas jau bija šķērsojušas sauszemi. Viņu valdnieki viņus panāca savās «vimanās» un aizveda uz «Uguns un Metāla» Zemi [Austrumiem un Ziemeļiem).»

- Cik Blavatska ir ģeniāla! Viņa zināja gandriz visu! - iesaucās Olga.

- Pagaidi mazliet, - es teicu.

- Ko tad?

- Ir vēl viena ideja attiecibā uz Varu. Bet tā ir pārāk fan­tastiska, - es samulsu. - Bet es tomēr pateikšu. Tikai nesāciet

smieties. Paskatieties, - es pašķirstīju izrakstus no «Slepenās Doktrīnas», - Blavatska sauca Varu arī par «iežogotu vietu». Clfoloģiskajā literatūrā, tas ir, literatūrā par lidojošajiem šķī­vīšiem, daudz tiek runāts par to, ka NLO spēj izveidot ap sevi necaurlaidīgu enerģētisku barjeru, kas apstādina automašīnu motorus un izkropļo magnētisko iekārtu rādītājus. To, ka NLO pastāv, tic gandriz vai visi, jo pasaulē ir pārāk daudz novēro­jumu.

- (Jz kurieni jūs stūrējat?

- (Jz turieni, ka Vara ar visiem cilvēkiem, mehānismiem, dzīvniekiem, dzīvokļiem un daudz ko citu bija lodveida telpa, kas ietvēra sevī debesis, zemi un pazemi, bet no apkārtējās telpas to

norobežoja varens enerģētisks apvalks. Ap šo enerģētisko lodi plosījās kataklizmas - Zeme plīsa, baismīgas viesuļvētras noslaucī­ja visu savā ceļā, zibeņi šķēla debesis, lava appludināja zemi, polārais aukstums visu sasaldēja, necaurredzama tumsa valdīja simtiem gadu, - bet lodes iekšienē bija silti, gaiši un mājigi.

- Nu tas ir pārāk fantastiski, - Olga nevarēja atturēties no replikas.

- Ir jau ir, Olga, bet es jau sen cenšos tikt skaidrībā par smalkajām enerģijām. Teikšu godigi, ka vēl saprotu visai maz, bet ar pārliecību varu teikt, ka smalkās enerģijas ir miljardiem reižu spēcīgākas par fiziskajām enerģijām, pat tām, kas izraisa globālas kataklizmas. Tikai tās ir jāprot pārvaldīt… varbūt ar skaitļu kombināciju palīdzību… Senie cilvēki zināja smalko enerģiju noslēpumus.

- Emst Rifgatovič, pastāstiet par smalkajām enerģijām! - palūdza Taņa.

- Ir jau vēls, Taņa. Par to mēs vēl runāsim. Bet tagad…

- Es gribu pavaicāt, - Tatjana nerimās, - varbūt Vara ir tā pati Dievu Pilsēta?

- Varbūt. Es nezinu.

Tobrid man galvā uzplaiksnīja doma, ka Dievu Pilsēta tika celta ne tikai, lai saglabātu cilvēci (Vara), bet vēl arī ar kādu citu mērķi. Ar kādu? Driz vien ekspedīcijas gaitā es Dievu Pilsētā uz viena monu­menta ieraudzīšu kaut ko lidzīgu milzīgām durvīm (uz zemzemi?), bet par citiem Dievu Pilsētas celšanas mērķiem nopratišu daudz vēlāk, kad mokoši centišos sakārtot savus pierakstus un zīmējumus.

- Padomāsim par atlantu un agrīno āriešu izdzīvošanas trešo faktoru - klonēšanas prasmi, - es teicu. - Jeļena Blavatska par to raksta diezgan daudz (sk. to pašu «Slepenās Doktrinas» izdevumu):

«…izlasiet AhuramazdaspavēliImam -Zemes Garam…tur

[uz Varu/ tu aiznesīsi vīru un sienu sēklu, kas būs izvēlēta no

pašu diženāko dzimtām, no labākajiem un skaistākajiem uz šīs Zemes; tur tu aiznesīsi visa veida dzīvnieku utt. sēklu… tu aiznesīsi visu šo sēklu pa divām no katra veida, lai tā tur saglabātos un neizsīktu līdz laikam, kamēr šie cilvēki uzturēsies Varā» (364. Ipp.).

«…Ahuramazda… o, materiālās pasaules radītāj, Tu, Vissvētākais (360. Ipp.).

«Viņi [Atlanti] krīt grēkā un rada briesmoņu pēctečus» (284. Ipp.).

- Blavatska ir rakstījusi interesantas lietas, vai ne? - es pie­vērsos Tatjanai un Olgai.

- Mani pārsteidza tas, ka… kā viņu sauca… - Tatjana ie- skatijās lapiņā ar izrakstu no «Slepenās Doktrinas», - Ahura Mazda lika Zemes Garam, kuru sauca… nu… Ima, atnest uz Varu cilvēku, dzīvnieku un visu pārējo sēklu. Vai tad Zemes Gars pats nēsāja tās sēklas? Nu… kā viņu sauca, - Taņa atkal ieskatījās lapiņā, - Ahura Mazda laikam ir Dievs, ja jau rakstits, ka viņš ir materiālās pasaules radītājs.

- Bet mani pārsteidza tas, ka atlanti radija briesmoņu pa­audzi. Redziet, mēs jau tagad varam klonēt aitiņu Dolliju, bet, ja aitiņas gēnos kaut ko izmainītu, tad var klonēt, piemēram, aitu ar vistas galvu, tas ir - nedabiskus kropļus, - atsaucās Olga.

- Mans draugs Jurijs Ivanovičs Vasiļjevs bieži rādīja man avīzi «Skandāli», kur nereti publicē cilvēku-zirgu un citu mutantu foto­grāfijas, kuras, es domāju, nav grūti uztaisīt ar datorgrafiku, - es piemetināju.

- Emst Rifgatovič, es tomēr neesmu mediķe, paskaidrojiet, lūdzu, ko nozīmē klonēšana. Esmu daudz lasījusi, bet ne visai labi saprotu, - Taņa palūdza.