Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Iegrimu domās. Šis jautājums izrādījās ļoti sarežģīts. Cik daudz

es tobrid nezināju! Pat iedomāties nevarēju, ka atlanti uz Zemes saglabājušies vēl ļoti ilgi - līdz mūsu ēras 7. un 8. gadsimtam, ka viņi uzcēluši daudzas apbrīnojamas celtnes un monumentus, kas izglāba mūs - āriešus, ka ekspedīcijas laikā mums līdz atlantu pēdē-

jai pilsētai neizdosies noiet tikai 70 kilometrus, ka atlanti mazliet vairijās no «mežonigajiem» āriešiem, bet ari daudz ko iemācija.

- Nezinu, kāpēc tagad nav atlantu, - godigi atbildēju Tatjanai.

- Bet kā tad tomēr atlantiem un agrinajiem āriešiem izdevās izglābties Pasaules Plūdu laikā? Kā? - Olga jautāja.

- Pirms meklēt atbildi uz šo jautājumu loģisku spriedumu ceļā, - sāku prātot, - jāatceras aksioma, ka mūsdienu tehnoloģi­jas un enerģētika neļautu cilvēkiem izdzivot Pasaules Plūdu laikā. Par to mēs jau runājām. Domāju, ka atlantiem un agrina­jiem āriešiem pārdzīvot Plūdus izdevās 5 iemeslu dēļ:

1. Ļoti augsts zināšanu līmenis par planētu Zemi, kas ļāva prognozēt precizu polu sakustēšanās laiku. Tādēļ izdevās iepriekš sagatavoties globālai kataklizmai.

2. Smalkās enerģijas tehnoloģiju izmantošana, lai darbinātu mehānismus, lidaparātus, apsilditu telpas un darītu daudz ko citu, liekot lietā neizsīkstošo smalkās kosmiskās enerģijas avotu.

3. Praktiska klonēšanas fenomena pārvaldīšana, kad iespē­jams veidot visu Zemes dzīvības formu sēklu un šūnu krājumus, iekonservēt tos uz ilgu laiku un vajadzigajā bridi klonēt ne tikai aitiņu Dolliju, bet visu dzivo, ko Dievs radijis uz Zemes.

4. Prasme ieiet somati stāvokli, ko spēja vairākums garigi visattistitāko atlantu un agrino āriešu. Ieejot fiziskā ķermeņa pašiekonservēšanās stāvokli (somati), varēja pārlaist pašus grūtākos globālās kataklizmas laikus.

5. Kāds palīdzēja atlantiem un agrinajiem āriešiem izdzīvot. Visdrīzāk tie bija Dieuu Dēli - no somati iznākušie lemūrieši.

Diemžēl mūsdienu cilvēki nepārvalda nevienu no šim iespējām, jo peld materiālās baudās un «izgaršo» lētus bojevikus kopā ar trulu reklāmu par košļājamās gumijas «Orbit» milzīgo lomu cilvēka dzivē.

- Vai patiešām salīdzinājumā ar senajiem cilvēkiem mēs esam tik zemas raudzes? - ar rūgtumu balsi jautāja Taņa, pacel­dama galvu no papīra lapas.

- Neesmu pravietis, bet parasts cilvēks. Tāpēc es neko nevaru apgalvot, varu tikai teikt to, ko domāju, nebūdams pār­liecināts, ka man ir taisnība. Bet visiem pieciem postulātiem par cilvēces izdzīvošanu globālas katastrofas laikā ir rodami netieši pierādijumi Lielo Iesvaidīto, sevišķi Jeļenas Blavatskas, darbos, kas bija visdižākā no viņiem.

Sāku jaukties pa papiriem, meklēdams izrakstus no «Slepe­nās Doktrīnas». Aizmugurē atskanēja balss:

- Bet kāpēc mēs visu laiku atsaucamies uz Blavatsku?

- Nu tāpēc, ka viņas grāmatas es vislabāk zinu! - atbildēju. - Bet esmu pārliecināts, ka arī Bībeiē un Korānā ir rakstīts aptu­veni tas pats. Es visu ātri atradišu, gandriz no galvas zinu visus izrakstus, ko izdarīju no «Slepenās Doktrīnas» otrā sējuma.

Izklāju visas lapiņas uz galda, paskatijos uz Tatjanu un Olgu un ierosināju vēlreiz izanalizēt visus piecus faktorus par atlantu un agrino āriešu izdzīvošanu Pasaules Plūdu laikā no Jeļenas Blavatskas viedokļa.

-Sāksim ar pirmo punktu, kas attiecas uz to, ka atlantiem bija cits zināšanu līmenis par planētu Zeme un viņi varēja paredzēt, kad sāksies globāla kataklizma. Paskatieties, ko Blavatska rak­sta par seno cilvēku zināšanām attiecībā uz Zemi («Slepenā Doktrina», II sējums. Antropoģenēze. - R., 1937, 502. Ipp.)

…Tas [ūdens] tek ap uiņas ķermeni [Māti Zemi] un atdzī­vina to. Viens no tā avotiem nāk no uiņas galvas un pie kājām [Dienvidpols] kļūst duļķains. Tas attīrās [atgriežoties] pie viņas sirds, kas pukst svētās Šambalas pakājē, kas toreiz [sākumā] uēl nebija dzimusi…»

- Interesanti, - piezīmēja Olga.

- No sākuma it kā nekas nav saprotams, - es turpināju, - bet no visa Blavatskas teiktā izriet, ka senie cilvēki izturējās pret Zemi kā pret dzīvu būtni un tās raksturošanai lietoja tādus vār­dus kā «sirds», «galva», «ķermenis». No mūsdienu zinātniekiem ari akadēmiķis Vlails Kaznačejevs ir nonācis pie šāda secināju­ma. Ja mēs izturēsimies pret Zemi kā pret dzivu būtni, mēs spēsim paredzēt tās uzvedibu un… varbūt… pat stāties ar to kontaktā.

- Tam var piekrist, - domigi atsaucās Olga.

- Bet es mīlu savu zemi un nekad nebraukšu uz Ameriku dzivot, - Taņa sajūsmināti ierunājās. - Man šķiet… man šķiet, -

Tatjanas labā acs nez kāpēc pašķielēja uz leju, - ka mūsu zeme atrodas pie Zemes sirds. Nesmejieties, lūdzu, es taču no sirds… Mūsu cilvēki taču visi ir tik sirsnigi, nekad nepametīs nelaimē.

Silti paskatījos uz Tatjanu un teicu:

- Himalajos man viens jogs stāstija, ka virs Krievijas ir laba smalkās enerģijas aura… bet… mēs tik maz zinām… ģeoloģija, ģeofizika…

Visi uz bridi pieklusa. No blakusistabas atskanēja Alekseja balss:

- …smaržu pasaulē ipaša loma ir ožas halucinācijām. Ja reiz jums neiepatiksies dezodoranta vai smaržu aromāts, tad citu reizi jums rēgosies tieši ši nepatīkamā smaka…

- Ļoti saturiga saruna, - Olga dzēlīgi noteica. - Stāstiet tālāk.

- Nu tā, - pie sevis nosmiedamies par ožas halucinācijām, es turpināju, - zinot, kad sāksies globālā kataklizma, vajadzēja

Kur ir un kas ir Zemes sirds, galva un ķermenis?

uzcelt patvertni. Blavatska par to raksta daudz. Paskatieties! Te, te un te ari («Slepenā Doktrīna», II sējums. Antropoģenēze. - R., 1937.)

… kad poli izkustējās… tas neskāra tos, kas bija apsargāti…» (439. Ipp.).

«…izlasiet Ahura Mazdas pavēli Imam, Zemes garam, kas simbolizē Trīs Rases, pēc tam, kad viņam tika norādīts uzcelt Varu - iežogotu vietu, Arčhu vai Tvertni» (364. Ipp.).

«…tur [Arjana-Vadžo, kur tiek celta Vara] zvaigznes, mēness un saule lec tikai reizi gadā un gads šķiet kā viena diena [vai nakts]…» (365. Ipp.).

«…tuvojās pirmie lielie ūdeņi… Visi dievbijīgie tika izglābti, visi nedievbijīgie iznīcināti…» (438. Ipp.).

- Cik es saprotu, tad Vara ir patvertne vai Tvertne, kur cilvē­ki paglābās no globālās kataklizmas, - teica Olga.

- Pie tam, - es piemetināju, - ir skaidri norādits uz to, ka Vara tika celta bijušajā Ziemeļpolā, kura punkts bija…

- Svētais kalns Kailass, - iesaucās Tatjana.

- Vai tad zem Kailasa atradās atlantu un agrīno āriešu patvertne? - brīnījās Olga.

- Tā iznāk… Bet kaut kur tur, kā mēs domājam, ir arī Dievu Pilsēta. Vai tiešām Dievu Pilsēta ir tā pati Vara? Bet nekad nav tā, ka Dievs sūta cilvēkus kaut ko radīt tikai ar vienu mērķi, minimums ir vismaz divi mērķi. Kāds tad ir otrais mērķis? Div­kāršs mērķis, dubulta kontrole… - skaļi prātoju, nespēdams rast nekādu atbildi. - Bet varbūt bija tris vai četri mērķi.

- Interesanti, kāda ir tā Vara? Man nez kāpēc liekas, ka Vara ir ļoti skaista, roziga un nemaz neatgādina drūmu pazemi, - dzivi atsaucās Tatjana.

- Es neko nevaru pateikt, - atkal sāku prātot, ticis vaļā no

neliela apjukuma, - bet, ja pastāvēja Vara - patversme, tai bija jābūt ārkārtīgi vareni nostiprinātai, lai izturētu zemestrīces un magmas kustību polu nobīdes laikā. Kādas tehnoloģijas bija vaja­dzīgas, lai izveidotu tādus nocietinājumus! Cik labi ir jāzina Zemes ģeoloģija! Kas zina, varbūt zem zemes ir milzīgi tukšumi, varbūt tur patiesi pastāv leģendārā Sam- bala? Ir taču pat hipotēze par to, ka zemeslodē ir tukšums. Cik maz mēs zinām! Cik maz!