Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Atgādināšu lasitājam, ka saskaņā ar rakstītiem avotiem Atlan- tīdas kontinents ir gājis bojā Pasaules Plūdu laikā pirms 850 000 gadu, bet atlanti vēl dzīvojuši uz Zemes pirms 12 000 gadu. Šajā sakarībā minēšu dažus citātus no «Slepenās Doktrīnas» (II sēj., Antropoģenēze. - R., 1937, 178., 384., 278. Ipp.):

«…šī versija attiecas uz Atlantijas (Vispasaules) Plūdiem, kad Manu Vaijsvata, lielais Gudrais uz Zemes, izglāba Piekto Pamatrasi no iznīcības kopā ar Ceturtās paliekām…»

«…Vaijsvata Manu ir apvienojošs vārds - patiesībā tas bija Noa…»

«…Atlants Noa…»

«…Šie «Būdas», lai gan bieži vien izķēmoti ar simbolisku garu ausu atveidojumu, parāda acīmredzamu atšķirību… no Lieldienu salas statujām. Viņi var būt viernis rases, taču pir­mie ir «Dievu Dēli», otrie - «varenu Burvju radītas būtnes>.»

Šie citāti rāda, ka leģendārais Noa, kas izglāba cilvēci, bijis at­lants. Tādēļ var pieņemt, ka starp atlantiem bija cilvēki, kuriem piemita ipašas spējas un kurus ari varēja saukt par Dieviem. Vēl vairāk, Jeļena Blavatska atlantus, kuriem ir Būdas veidols [1] , ari sauc par «dievu dēliem», un tas, tāpat kā gadijumā ar lemūriešiem, sa­skan ar teicienu «Dievu Pilsēta».

Nedaudz atvirzoties no tēmas, gribu pateikt, ka tolaik es nepie­šķīru nekādu nozimi Lieldienu salas mīklai un nezināju, ka no­slēpumainā sala ar īpašu loģisku saiti būs saistīta ar Dievu Pilsētu… Par to stāstīšu vēlāk.

Lieldienu sala. Ko attēlo šī statuja?

Arī atlantiem, īpaši savas pastāvēšanas beigās, bija ļoti augstas tehnoloģijas, lai gan ne tik augstas kā lemūriešiem. Jeļena Blavatska raksta («Slepenā Doktrina», II sēj. Antropoģenēze. - R., 1937, 533. Ipp.):

«…viņi dziļi izprata sākotnējo Gudrību un Dabas noslēpumus…»

«…Tieši no Ceturtās Rases ārieši ieguva savas zināšanas un daudz brīnišķīgu lietu… mākslu lidot gaisa pajūgos… visvērtīgākās zinātnes par dārgakmeņu un citu minerālu slēptajām īpašībam, arī ķīmiju…»

Tātad atlanti arī varēja būt iespējamās Dievu Pilsētas celtnie­ki, tāpat kā lemūrieši.

Tomēr, analizējot ziņas par lemūriešu un atlantu civilizāciju sasniegumiem, mēs atradām dažus faktus, kas sajauca mūsu loģiku. Jeļena Blavatska min, ka lemūriešu un atlantu civilizācijas laikā uz Zemes parādījušies Dievi, kas kontaktējušies ar mirstīga­jiem. Lūk, ko viņa raksta attiecibā uz lemūriešu civilizāciju («Slepenā Doktrina», II sēj. Antropoģenēze. - R., 1937, 342. Ipp.):

«…tas tajos tālajos laikos bija Zelta Laikmets, Laikmets, kad Dievi staigāja pa Zemi un brīvi kontaktējās ar mirstīga­jiem. Kad šis laikmets beidzās, Dievi aizgāja, t.i., kļuva neredzami, un vēlākās paaudzes sāka pielūgt viņu valstības - Stihijas.»

Attiecibā uz atlantu un mūsu civilizāciju J. Blavatska rakstīja (turpat, 439. Ipp.):

«… maz palika [pēc Pasaules Plūdiem]: daži dzeltenie, daži brūnie un melnie un daži sarkanie. Piektā, kas bija radusies no svētas dzimtas, palika; to sāka valdīt pirmie Dievišķie Valdnieki…»

Skaidrs, ka man radās jautājumi: «Kas tie bija par Dieviem, kas staigāja pa Zemi un brīvi kontaktējās ar mirstīgajiem?» vai «Kas bija Dievišķie Valdnieki?». Atbildi uz šiem jautājumiem es Blavatskas darbos neatradu. Centos lasit Bībeli, Korānu un Toru un pavisam apjuku tekstu pasakaini alegoriskajā izklāstā. Tomēr radās ie­spaids, ka pasaules ir ļoti daudzveidīgas un ka citu pasauļu pārstāvji var mitināties mūsu pasaulei paralēlās pasaulēs, var dažreiz parādities uz Zemes un, būdami ļoti augsti attīstīti, aso­ciēties ar Dieviem. Nav izslēgts, ka muftijam Talgatam Tadžut- dinam, kas ir Krievijas Eiropas daļas musulmaņu garīgais vadonis, ir taisniba, sakot, ka kādā no Korāna pielikumiem esot rakstits, ka eksistē 18 000 pasauļu. Bet Dievs ir viens un ir visu šo pasauļu radītājs.

Pēc tam es sāku analizēt zinātnisko literatūru par atnācējiem no citām pasaulēm. (Jn izrādijās, ka šādas literatūras ir apbrino- jami daudz. Ievērojami zinātnieki centās pierādit, ka Visumā mēs nevaram būt vieni paši, ka eksistē ari citas saprātigas pasaules un ka ar tām ir jānodibina kontakti. Tika minēti matemātiskie aprēķini, izteikti priekšlikumi nepārtraukti sūtīt kosmosā īpašus signālus un tamlīdzīgi. Vienīgais trūkums, kas, manuprāt, piemita šiem darbiem, bija neizpratne, ka mūsu ziņkārei Visuma mērogos nav nekādas nozīmes, ka jāaptver visu pasauļu vienotā Radītāja eksistence, kurš pats izlemj - pieļaut kontaktus starp dažādu pasauļu pārstāvjiem vai ne.

Visu šo darbu klāstā mani ieinteresēja J. V. Seļenoka raksts, kas publicēts kādā no izcilā krievu zinātnieka Vlaila Kaznačejeva skolas izdotajiem krājumiem. Rakstā analizēti senie šumeru tek­sti, no kuriem izriet, ka Saules sistēmā ir vēl viena - desmitā planēta, ko sauc par Nabiru, bet šis planētas iedzivotāji - anu- aki senatnē nolaidušies uz Zemes, klonējuši Zemes cilvēku, izmantojot gan Zemes, gan citu planētu gēnus.

Citplanētietis

Leģendaraja Babilona a trastie šumeru teksti ir ārkārtigi ver tigs vē sturisk s materi āls, uņ tos nevar u zs katit tikai par šumeru f anta zijas augli. Bet toreiz, 1998. gada, mani vadija tikai ziņķarība, un es pat iedomāties nevarēju, ka Babilona atrodas vienotā sistēmā, kas apvieno Dievu Pilsētu, Ēģiptes piramidas un daudz ko citu, ka senatnē Tibetā bijusi jogu pilsēta, kura ari saukusies… Babilona.

Turpinot pārdomas, ka iespējamie Dievu Pilsētas būvētāji var būt atnācēji no citām planētām, jau sāku skaisties pats uz sevi, jo nesaprotamo un neizskaidrojamo vienmēr var uzgrūst nesaprotama­jiem un neizskaidrojamajiem atnācējiem no kosmosa. Protams, ka Zemes iemītnieku un kosmosa viesu kontakti ir bijuši, par tiem min pat Jeļena Blavatska («Pūķi, kuri atkal nolaidās… kas mācīja un pamācīja Piekto rasi», turpat, 445. Ipp.), taču droši vien nebūtu pareizi visu galveno darbību uz Zemes pierakstīt svešu pasauļu pārstāvjiem. Ari viņu pasaulēs ir papilnam darba, un Zemes cilvēks ir radits kā pašattistošais pirmsākums, un viņam pirmām kārtām pašam ir jāveido sava pasaule.

Rezumējot centienus atrast vairāk vai mazāk saprātīgu atbil­di uz jautājumu: «Kas viņi ir - Dievi?», biju spiests konstatēt, ka esmu pilnīgi bezspēcīgs. Protams, ka ne jau Dievs pats cēla Dievu Pilsētu, viņš to cēla ar citu rokām. Tieši šos būvētājus cil­vēki sāka saukt par Dieviem. Bet ko isti? Lemūriešus? Atlantus? Citplanētiešus? Domas šaudījās uz visām pusēm, trūka faktu, kuriem es tā biju pieradis ticēt, jo biju zinātnieks. (Jn ari doma, ka cenšos izveidot loģisku pamatu nezin no kurienes uzpeldē­jušai domai, radija nepatīkamas emocijas.

Tomēr, pārvarot šo negatīvo potenciālu, centos piekļūt hipotēzei par Dievu Pilsētu no viedokļa, kāds bija šīs pilsētas raksturs un kā tā izskatās.

Sākot teorētiski prātot par šo tēmu, atkal atcerējos domas, kas radās no Jurija Ivanoviča Vasiļjeva izklāstītā zeka stāstiju- ma. Toreiz man likās, ka Dievu Pilsētai jābūt senatnes monu­mentu kompleksam, kas celti ar mērķi vadit smalkās jeb «dievišķās» enerģijas.

Sāku meklēt šis domas apstiprinājumu Jeļenas Blavatskas darbos, tomēr nekādus ipaši šis domas apstiprinošus datus neatradu. Bet divas šis Lielās Iesvaidītās, ar kuras muti, pēc indiešu svami domām, runāja Augstākais saprāts, frāzes man šķita interesantas. (Jn, proti («Slepenā Doktrīna», II sēj. Antropoģenēze. - R., 1937, 427., 397., Ipp):