Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

- Be-et…

Domas turpināja šaudities ap paralēlo pasauli. Tomēr nekas saprātigs galvā nenāca, viens jūklis.

«Droši vien Ēģiptes sfinksa zina visu par paralēlajām pa­saulēm,» prātā iešāvās fantastiski mistiska doma.«Man tomēr liekas, ka sfinksa skatās uz Dievu Pilsētu, kur savienojas mūsu pasaule ar paralēlo pasauli! Sfinksa guļ blakus varenajām Ēģiptes piramidām. Bet ne jau tur ir tās Īstā dzimtene. Ie­spējams, ka Ēģiptes piramidas ari eksistē vienlaikus mūsu un paralēlajā pasaulē, bet galvenais visu pasaules piramidu apvienojošais pirmsākums ir tur, austrumos, uz kurieni skatās sfinksa. Tā ir Dievu Pilsēta. Varbūt tā ir, bet varbūt arī nav! Mezinu. Vieni vienigi minējumi.»

- Varbūt tā ir nogrimusi okeānā. Citādi taču cilvēki to būtu atraduši…

- Bet varbūt tā ir Tibetā? Man tomēr tā šķiet! Tibeta ir milzī­ga, grūti pieejama, maz izpētīta. Arī Rērihs tur kaut ko meklēja, bet neko konkrētu tā ari nepateica.

Doma par to, ka Dievu Pilsēta varētu atrasties Tibetā, arvien vairāk satrauca mani, lai gan nekādu pierādījumu man nebija un tikai zemapziņas sajūta satrauca manu iztēli.

Visos šajos prātojumos par Dievu Pilsētu palika vēl viens jautājums: kas to uzcēla? Atbilde bija viennozīmīga - Dievi. Bet tad radās cits jautājums - kas viņi ir - Dievi?

Kas vini ir - Dievi?

Es lieliski sapratu, ka jēdziens «Dievi» ir visai relativs. Cilvēki tiecas ar vārdu «Dievi» apzimēt cilvēkus ar īpašām spējām, nemaz nedomājot par to, ka Dievs visupirms ir Augstākais Kosmosa Saprāts. Piemēram, slavenais Bhagavana Satja Sai

Satja Sai Baba

Baba (Indijā), kuram piemit apbrinojamas materializācijas spē­jas. Svētceļnieki, kas tūkstošiem ierodas, lai redzētu Sai Babu, sauc viņu par Dieva iemiesojumu Zemes virsū. Bet, ja šo angļu valodas teicienu (The God embodiment) iztulko precizāk, tad tas nozīmē «Dieva fiziskais iemiesojums». Visi šie svētceļnieki - veģetārieši pat nedomā par ši teiciena absurdumu un, no rita apēduši savus risus ar maizi, atsvešinošos baros dodas uz svē­tuma vārtiem. Šiem cilvēkiem, kuriem principā piemit augsts garigais potenciāls un sirdī mājo dziļa ticība Dievam, pat neienāk prātā, ka Dievs visupirms ir Raditājs Visuma mērogā un Zeme ir tikai daļa no tā, ko viņš ir radījis, nemaz nerunājot par cilvēku, kas radīts kā pašattistošs pirmsākums.

Kad biju Indijas dienvidos, iztaujāju par šo paradoksu Murti kungu, kas Sai Babas sistēmā strādā par tādu kā vietnieku zinātniskajā darbā. Murti kungs, kurš atstāja uz mani ļoti labu

iespaidu, atbildēja, ka Bhagavans Satja Sai Baba ir pravietim lidzigs cilvēks ar ekstraordinārām spējām un pirmām kārtām sludina Mīlestibu.

- Nu ko lai dara, ja eksaltētie svētceļnieki sākuši Satja Sai Babu dēvēt «par Dieva iemiesojumu Zemes virsū», - teica Murti kungs. - Mēs taču saprotam, ka tas tā nav, mēs taču zinām reliģiju… Bet vai tad viņiem kaut ko var pierādit! Viņi pārāk uzbudinās, sastopoties ar Satja Sai Babas neparastajām spējām. Vēl vairāk, Sai Babas pielūdzēji raksta rakstus, grāmatas un visur stāsta par «Dieva iemiesojumu Zemes virsū». Nu ko lai dara… Lai tā arī paliek… Toties Sai Baba sludina galveno Dieva postulātu - Mīlestību.

Murti kungs

- Bijušajā Padomju Savienībā bija tāda republika - Turk- menistāna. Tagad tā ir atsevišķa valsts, - es teicu. - Turkme- nistānas prezidents ir Safarmurads Nijazovs. Nu, lūk, viņa vārdā sāka saukt ielas, bērnunamus, rajonus un tā tālāk. It kā gatavo­joties pat uzstādit pieminekli, un vispār tiek veidots dievam lidzigs imidžs. Stāsta, ka uz jautājumu, kāpēc viņš, dzivs būdams, to pieļauj, Safar­murads Nijazovs esot atbildējis: «…nu ko lai dara, tauta tā grib…» Es saprotu, ka Safar­murads Nijazovs droši vien ir labs cilvēks un viņam ir grūti apvainot cilvēkus, kas no visas

sirds viņu cildina. Bet, no otras puses raugoties, pārāk liela per­sonības cildināšana ir grēks Dieva priekšā, šāda riciba līdzinās elku pielūgšanai, ar kuru cīnās visas pasaules reliģijas - gan hin­duisti, gan budisti, gan musulmaņi, gan kristieši, gan pārējie. Vai jūs nedomājat, ka ar Sai Babu notiek kaut kas līdzīgs?

- Nedomāju, - mierīgi, bez aizkaitinājuma atbildēja Murti kungs. - Pirmkārt, Sai Babam patiešām piemit ekstraordināras spējas, bet jūsu Turkmenistānas prezidentam droši vien ne. Otrkārt, Sai Baba pats saprot, ka tiek cildināts, bet samierinās ar to, lai Mīlestības sludināšana ietu plašumā un paaugstinātu vienkāršo cilvēku garīgo limeni. Vai jūs gribat, lai Sai Baba iziet tautas priekšā un saka, ka viņš jāuztver kā mazliet neparasts cil­vēks un nav jācildina? Kas tad klausīsies viņa sprediķus par Milestību? Neviens - vai gandriz neviens. Tādēļ viss atkarīgs no tā, kā uz to skatās!

- Laikam gan. Starp citu, nav izslēgts, ka ari Safarmurads Nijazovs to saprot. Viss atkarigs no tā, kā cilvēks iekšēji uztver un pieņem šo viņa personas cildināšanu un pielīdzināšanu Dievam.

Domājot par to, es atcerējos Ļeņinu un Staļinu. Varbūt arī viņi pieļāva sevis cildināšanu cēla mērķa, piemēram, Milestības pro­pagandas, vārdā? Bet kāpēc viņi izpostīja baznīcas un mošejas un savā dievišķajā ekstāzē pat ne vismazākā mērā nevēlējās sacensties ar ticibu īstajam Dievam? Kāpēc viņi pieļāva masvei­da represijas - vai tiešām cēla mērķa vārdā? Vai gan ar represi­ju apmēriem mērāma izcilas personības «cēluma» pakāpe?

Cilvēks kā Dieva radita būtne tiecas ticēt Dievam, un viņam ir ļoti grūti dzivot bez šis ticibas un visaptverošiem centieniem izzināt Dievu. (Jn cik žēl, ka ši tirā, dabiskā ticība tiek nomainīta ar nedabisku un māksligu ticību. Ļoti žēl, jo bez ticibas dzivot nav iespējams! Tāpēc es nepārmetu komunistiem, jo ticība kā garīgs simbols mit katra cilvēka būtībā. Tikai ļoti, ļoti žēl…

Bet tagad pēc filozofiskajām pārdomām par tēmu «Kas viņi ir - Dievi?» centīšos ienirt Zemes senvēsturē un izanalizēt šo jautājumu no Zemes civilizāciju raksturojuma skatu punkta. Mans galvenais balsts būs Jeļenas Blavatskas grāmata «Slepenā Doktrīna», jo šo grāmatu es esmu pamatigi izstudējis. Ari tajā paustās domas daudzējādā ziņā sakrīt ar reliģijas postulātiem.

Vispirms man gribētos atgādināt lasitājam Zemes civilizāciju klasifikāciju, kas pieņemta visās reliģijās un kuru ļoti skaidri ir formulējusi Jeļena Blavatska, nosaucot to par Cilvēku Pamatrasēm:

I rase - eņģeļveidigie cilvēki;

II rase - spokveidigie cilvēki;

III rase - lemūrieši:

- agrinie (četrrocīgie);

- vēlīnie (divrocigie);

IV rase - atlanti;

V rase - ārieši (tas ir, mēs).

Kā aprakstīts, tad I rase (eņģeļveidigie cilvēki) uz Zemes tika radīta Gara sablivēšanās rezultātā. Viņi bija milzīgi, un tiem vairāk piemita viļņveidīgās nekā fiziskās, zemes svārstibas.

II rase (spokveidigie cilvēki) jau bija blīvāka, jo klāt bija nācis materiālais komponents. II rases cilvēki, kuri ari bija milzigi, varēja iet cauri sienām, bija viendzimuma būtnes un vairojās ar pumpurošanos.

III rase (lemūrieši) tiek uzskatīti par visattīstītāko cilvēku rasi uz Zemes, kas Zemes apstākļos izmantoja uz smalkās enerģijas prin­cipiem balstītas tehnoloģijas. Viņiem jau bija blivs fiziskais ķermenis.

Agrīnajiem lemūriešiem bija četras rokas, divas sejas, no viņu pakauša raudzījās trešā acs, bet augums - 40-60 metri. Viņi bija viendzimuma būtnes. 7 _

Vēlino lemūriešu augums sasniedza 10-20 metrus, viņiem bija viena seja un divas rokas. Tās bija divdzimumu būtnes. Visi galvenie Zemes tehnoloģiju sasniegumi nāk no viņiem. Savas zināšanas viņi atstāja uz tā saucamajām «zelta plāksnēm», kas lidz pat šai dienai glabājas slēptuvēs.