Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Lemūriešu civilizācija pastāvēja daudzus miljonus gadu un pazuda pirms 2-3 miljoniem gadu.

IV rase (atlanti) ari bija augsti attistita, bet ne tik ļoti kā lemūrieši. Atlantu augums bija 5-6 metri, ārēji tie bija ļoti lidzīgi mūsdienu cilvēkiem, lai gan bija ari daudz atšķiribu (peldplēve, gara mēle, dzimumloceklis, ko varēja ievilkt uz iekšu, 40 zobi u.c.). Lielākā daļa atlantu gāja bojā Pasaules Plūdu laikā pirms 850 000 gadu, bet dažas atlantu grupas dzivoja vēl pirms 12 000 gadu.

V rase (ārieši) dzima atlantu civilizācijas dzilēs aptuveni pirms miljons gadiem. Par āriešiem sauc visus mūsdienu Zemes iedzī­votājus, nevis ģermāņus. Agrīno āriešu augums bija 3-4 metri, augums pakāpeniski samazinājās.

Jeļena Blavatska savā grāmatā «Slepenā Doktrīna» (II sēj. Antropoģenēze. - R., 1937, 340. Ipp.), aprakstot lemūriešu un atlantu civilizācijas (III un IV rases) bojāeju, min arī, kāda loma bijusi dievišķo ipašību piedēvēšanai cilvēkiem:

«Tad trešā un ceturtā paļāvās lepnībai. Mēs valdnieki, mēs

Dievi… Viņi uzcēla tempļus cilvēka ķermenim. Sāka dievināt vīrus un sievas. Tad trešā acs pārstāja darboties…»

No šīs frāzes var izdarīt secinājumu, ka tieksme uzskatīt sevi par Dievu nepiemīt tikai mums - āriešiem (vai V rases cil­vēkiem), bet tā bijusi raksturīga ari daudz attīstītākiem iepriekšējo civilizāciju cilvēkiem - lemūriešiem un atlantiem. Acimredzot ši saldkairā tieksme, neskatoties uz tās lielo grēcīgu­mu, mīt pašā cilvēka būtībā un veido tādu kā katra cilvēka

garigās attistibas parbaudes akmeni. To min ari Jeļena Blavatska («Slepenā Doktrina», II sēj. Antropoģenēze. - R., 1937, 340., 341. lpp.):

«Katrs ir apveltīts ar dievišķiem spēkiem, un katrs, juzdams sevī savu Dievu, saprata, ka pēc savas dabas viņš ir dievcilvēks, lai gan ir dzīvnieks savā fiziskajā būtībā. Cīņa starp šīm divām dabām sākās no dienas, kad tika baudīts Gudrības koka auglis; cīņa par pastāvēšanu starp garīgo un psihisko, starp psihisko un fizisko.»

Ikviens cilvēks, kas guvis lielus panākumus, tiek pakļauts pārbaudei un spiests iziet caur deviņām ugunim, kad viņu sāk dievināt. Kā lai iztur šo pār­baudījumu? Kā lai izvairās no sajūsminātas dievināšanas?

Gz šiem jautājumiem ir ār­kārtīgi grūti atbildēt, vēl grūtāk ir dot padomu, kā rīkoties. Tomēr man šķiet, ka par galveno pos­tulātu šeit var kļūt jautājums, ko nemitīgi uzdodam paši sev: «vai tikai es neesmu kļuvis iedomigs un augstprātīgs?» - analizējot sevi un izprotot, cik liels grēks ir dievišķot cilvēku.

Pērtiķu dievs

Prātojot par to, kas īsti ir Dievi, lai teorētiski piekļūtu problēmai par hipotētiskās Dievu Pilsētas meklējumiem, es sāku analizēt

ezoteriskajiem Dieviem veltito indiešu literatūru. Analīzes gaitā izrādijās, ka eksistē ļoti daudz un ļoti dažādi dievi. Indieši pielūdz visu ko! Ir pērtiķu dievs, ir cilvēki ar četrām rokām, ir cilvēks ar ziloņa galvu un ir pat fails. Fails, tas ir, dzimumloceklis, ko Indijā uzstāda kā milzu izmēra stilizētus vertikālus monumentus, eiropiešos rada īpašas emocijas, taču nebūt neveicina dievišķas bijības rašanos. Bet indieši bijīgi to pielūdz un kā pielūgsmes iemeslu min to, ka dzimumloceklis ir pats galvenais, ko Dievs radījis, un tādēļ tas asociējas ar pašu Dievu.

Ganešs

Monuments Failam

Faila pielūgsme, protams, lidzinās elkdievībai un pilnīgi pama­toti rada pārmetumus no citu reliģiju (budisma, kristietibas, musulmaņu u. c.) puses, bet tā pastāv, un tai piemit kaut kāds mums nesaprotams zemteksts.

Cln vispār Indijas ezoterisko Dievu izcelsmes vēstures analīze būtu visai interesanta un varētu pavērt daudzas lappuses lidz šim noslēpumainajā cilvēces vēsturē uz Zemes. Divaini ir tikai, ka hinduistu mācības ir ļoti zinātniskas un visos sīkumos apraksta Augstāko Kosmisko Saprātu, dažādas pasaules, apziņas enerģi­ju un acīm redzami tiecas uz vienota Dieva pastāvēšanas izprat­ni. Tad kādēļ gan, atzistot postulātu, ka Dievs ir viens, indieši Dieva vārdu devuši dažādām eksotiskām cilvēkiem līdzīgām būt­nēm? Acīmredzot cilvēki centās dievišķot tos cilvēkus vai cil­vēkiem lidzigas būtnes, kuriem piemita ekstraordināras spējas, vai tos, kuri devuši ipašu ieguldījumu cilvēces vēsturē.

Cenšoties izprast teicienu «Dievu Pilsēta» un šajā sakarā ana­lizējot jēdzienu «Dievi», atradu šādu Jeļenas Blavatskas («Slepenā Doktrīna», II sēj. Antropoģenēze. - R., 1937, 368. Ipp.) teicienu:

«Apgalvojums, ka uēlākā hermafrodītu cilvēce bija ar četrām rokām, izskaidro visu ezoterisko Indijas Dievu elku un tēlu noslēpumu.»

Vēlīnie hermafrodīti, kā zināms, bija agrīnie lemūrieši, kuriem bija četras rokas, divas sejas, milzīgs augums un citas neparas­tas pazīmes. Ari vēlīniem lemūriešiem bija ļoti liels augums, bet tie jau bija viendzimuma, ar divām rokām un vienu seju.

Doma par to, ka par Dieviem varētu saukt lemūriešus, man šķita interesanta, jo lemūrieši kā visaugstāk attistītā civilizācija uz Zemes varētu būt Dievu Pilsētas būvētāji. No jauna iedzi­ļinājos «Slepenajā Doktrīnā».

Man vēlreiz gribētos lūgt piedošanu lasitājam, ka galvenokārt citēju Jeļenu Blavatsku. Viņas grāmata «Slepenā Doktrina» satur ārkārtigi daudz informācijas. Lai izprastu šo grāmatu, ir ne tikai

jāiedziļinās katrā rindiņā, bet ari jāizjūt katrs vārds. Gn tas prasa ļoti daudz laika. Starp citu, turp­māk es citēšu ari Bībeli un Ko­rānu, kurus man izprast apsolījuši palīdzēt divi ievērojami reliģiskie darbinieki. Bet pagaidām es palikšu pie Jeļenas Blavatskas.

Analizējot lemūriešu (III rases) un tās vēlākās subrases - lemū- riešu-atlantu vēsturi, man izdevās atrast daudzus interesantus fak­tus, kas liecina par to, ka viņiem patiešām ir bijušas dievišķas spē­jas. Lūk, ko raksta Jeļena Bla- vatska («Slepenā Doktrīna», II sēj. Antropoģenēze. - R., 1937, 329., 340., 278. Ipp.):

«…augsti saprātīgā un intelektuālā vēlīno lemūriešu rase…»

«…Tikko cilvēka mentālā acs atvērās izziņai, Trešā Rase sajuta savu vienotību ar mūžī­gi pastāvošo, bet arī ar mūžīgi neizdibināmo un neredzamo Visu, Vienoto Vispasaules Die­vību.»

«…viņi piedzima ar gaišreģa spējām, kas aptvēra visas slēp­tās lietas, un viņiem neeksistēja

ne attālums, ne materiāli šķēršļi, viņu redze bija neierobežota, un visu viņi saprata acumirklī. Citiem vārdiem sakot, viņi bija lemūrieši-atlanti, pirmie, kuriem bija Garīgo Valdnieku Dinastija… Dievu Dēli…»

Tātad lemūriešiem piemita pārsteidzošas spējas, acīmredzot tiem bija ari neparasti augstas tehnoloģijas, un viņi varētu būt iespējamās Dievu Pilsētas celtnieki. Vēl vairāk, Jeļena Blavatska sauc viņus par «Dievu Dēliem», kas pilnibā saskan ar teiciena «Dievu Pilsēta» jēgu.

Kā zināms, lemūriešu civilizācija pastāvēja uz Zemes pirms daudziem miljoniem gadu. Tādēļ, ja pieņemam, ka Dievu Pilsētu cēluši lemūrieši, tad jāatzīst, ka tā ir ārkārtīgi sena. Vai tā ir saglabājusies līdz mūsdienām? Vai ari gadu tūkstošu notikumu virpuli ir noslaucīta no Zemes virsas?

Šaubu mākts, sāku iedziļināties «Slepenajā Doktrīnā» un analizēt atlantu (IV rases) vēsturi, tāpat uzstādidams jautājumu, vai atlanti nevarētu būt tie «Dievi», kas uzcēluši Dievu Pilsētu? Šis variants šķita pievilcigs, jo atlantu civilizācija pastāvēja uz Zemes salīdzinoši nesen, tādēļ šo jautājumu bija vērts izpētit pamatīgāk un organizēt meklējumus.