MAIKLS KRAITONS - ANDROMĒDAS CELMS

0097 07 47 «Smeltni», šeit LIjūstona. Skaitļojums pēc programmas «Dispar» apstiprina, ka sistēmas nefunkcionē pareizi. Jūsu pavadonis tagad atrodas nestabilā or-

bītā, pārlidošanas ilgums palielinājies par nulle komats trim sekundēm uz loka vienību. Pašlaik analizējam orbī­tas raksturlielumus. Vai jūs vēlaties, lai izanalizējam datus vēl kādā citā aspektā?

0097 07 59 NĒ, HJŪSTONA. LIEKAS, JŪS STRĀ­DĀJĀT LIELISKI

0097 08 10 Draņķīgi iznācis, «Smeltni». Jūtam līdzi

0097 08 18 IESPĒJAMI ATRI DODIET MUMS ORBĪTAS PAZEMINASANAS RĀDĪ­TĀJUS. VADĪBA GRIB DIVU TU­VĀKO RIŅĶOJUMU LAIKA PIE­ŅEMT LĒMUMU PAR VADAMO NO­LAIŠANOS

0097 08 32 Saprotu, «Smeltni». Izsakām līdzjutību

0097 11 35 «Smeltni», Hjūstonas orbītu izskaitļo­šanas grupa orbītas nestabilitāti ap­stiprinājusi. Pazemināšanās rādītāji tiek paziņoti jūsu stacijai pa datu pārraidīšanas līniju

0097 11 44 KĀDI TIE IZSKATĀS, HJŪSTONA?

0097 11 51 Slikti

0097 11 59 NESAPRATU. LŪDZU, ATKĀRTO­JIET

0097 12 07 Slikti. Pa burtiem: sātans, lidojums, in­cidents, krāmi, tinte, iznākums

0097 12 15 HJŪSTONA, VAI JUMS NAV ZI­NĀMS, KĀDI VARĒTU BŪT CĒLOŅI? GANDRĪZ SIMT STUNDU SIS PA­VADONIS IR ATRADIES LIELISKĀ ORBĪTĀ. KAS GAN AR VIŅU NOTI­CIS?

0097 12 29 Paši nesaprotam. Varbūt notikusi sa­dursme. Jaunajai orbītai ir paliela pre- cesija

0097 12 44 HJŪSTONA, MŪSU SKAITĻOSANAS MASĪNAS APSTRĀDĀ UZTVERTOS DATUS. ARĪ MĒS DOMĀJAM, KA BŪS BIJUSI SADURSME. VAI JUMS, VECĪŠI, TAJĀS KOORDINĀTĒS NE­KAS NELIDO?

0097 13 01 «Smeltni», Kara aviācijas gaisa uzrau­dzība apliecina to pašu, ko jums ziņo­jam mēs: jūsu mazuļa tuvumā neviena nav

0097 13 50 HJŪSTONA, MŪSU SKAITĻOSANAS MASINAS TO VĒRTĒ KA NEJAUŠU NOTIKUMU. VARBŪTĪBA IR LIELĀ­KĀ PAR NULLE KOMATS SEPTIŅ­DESMIT DEVIŅI 0097 15 00 Mums tur nav ko piebilst. Laikam jau tā arī būs. Vai jūs vinu laidīsit zemē? 0097 15 15 VĒL NEESAM IZLĒMUSI, HJŪSTO­NA. TIKLĪDZ LĒMUMS BŪS PIE­ŅEMTS, TŪLĪT JUMS PAZIŅOSIM 0097 17 54 HJŪSTONA, MŪSU VADĪBA IR IZ­VIRZĪJUSI JAUTAJUMU, VAI

0097 17 59 (Hjūstonas atbilde izdzēsta) 0097 18 43 (Programmas «Smeltnis» vadīšanas centra jautājums Hjūstonai izdzēsts) 0097 19 03 (Hjūstonas atbilde izdzēsta) 0097 19 11 PIEKRĪTAM, HJŪSTONA. IZLEM­SIM, TIKLĪDZ BŪSIM SAŅĒMUSI NO SIDNEJAS GALĪGO APSTIPRI­NĀJUMU PAR ORBĪTAS SARUKSA- NU. VAI JŪS TAS APMIERINA? 0097 19 50 Pilnīgi, «Smeltni». Gaidām 0097 24 32 HJŪSTONA, MĒS APSTRADAJAM SAVUS DATUS VĒLREIZ UN VAIRS NEUZSKATAM, KA VARĒTU BŪT

0097 24 39 Sapratu, «Smeltni» 0097 29 13 HJŪSTONA, VĒL AIZVIEN GAIDAM UZ SIDNEJU

0097 34 54 Programmas «Smeltnis» vadīšanas centr, šeit Sidnejas stacija. Tikko izse­kojām jūsu pavadoņa pārlidojumu. Mūsu iepriekšējie novērojumi liecināja, ka pārlidošanas ilgums ir palielinājies. Šoreiz tas jau ir pārsteidzoši liels 0097 35 12 PALDIES, SIDNEJA 0097 35 22 Jums nav veicies, «Smeltni». Jūtam līdzi

0097 39 02 PROGRAMMAS «SMELTNIS» VADI­SANAS CENTRS VISAM SEKOSA- NAS STACIJĀM. MOSU SKAITĻOSA- NAS MĀSIŅĀS IR APRĒĶINĀJUŠAS PAVADOŅA ORBĪTAS SARUKŠA­NAS RAKSTURLIELUMUS. GAIDIET GALĪGO LĒMUMU, KAD MĒS LAI­DĪSIM TO ZEMĒ

— Kas tie par izdzēsumiem? — Hols vaicāja.

— Majors Menčiks Vandenbergā man sacīja, ka ta­jās vietās runa esot bijusi par krievu pavadoņiem šajā zonā, — Stouns atbildēja. — Beigu beigās gan Hjū­stonā, gan Vandenbergā esot secinājuši, ka krievi nedz tīši, nedz netīši nav izsituši «Smeltni» no orbītas. Kopš tā brīža citādu viedokli neviens nav izteicis.

Visi palocīja galvu.

— Kārdinājums jau ir liels, — Stouns turpināja. — Kentuki štatā Gaisa kara flotei ir speciāla stacija, kas seko visiem pavadoņiem, kuri riņķo orbītās ap Zemi. Šai stacijai ir divkāršs uzdevums — novērot vecos, zi­nāmos pavadoņus un atklāt jaunus. Pašlaik ap Zemi riņķo divpadsmit nenoskaidrotas izcelsmes pavadoņi; citiem vārdiem sakot — tie nav mūsējie, bet tie nav arī tādi padomju pavadoņi, par kuru palaišanu būtu pa­ziņots. Bet, lai nu kam tie piederētu, svarīgs ir kas cits: tur augšā tagad maisās milzums pavadoņu. Pa­gājušo piektdien Gaisa kara flote ziņoja, ka ap Zemi riņķo 587 mākslīgi ķermeņi. Šai skaitā ietilpst veci, sen vairs nefunkcionējoši pavadoņi no amerikāņu sē­rijas «Explorer» un krievu sērijas «Sputņik», kā arī paātrinātāji un nesējraķešu pēdējās pakāpes — vārdu sakot, visi pa stabilām orbītām riņķojoši objekti, kuri ir pietiekami lieli, lai atstarotu lokatora staru.

— Daudz gan to pavadoņu, — teica Hols.

— Jā. Varbūt to ir pat vēl daudz vairāk. Gaisa kara flotes speciālisti domā, ka tur augšā ir lērums visādu grabažu — uzgriežņu, bultskrūvju, metāla gabalu—,

kas arī lido pa vairāk vai mazāk stabilām orbītām. Pil­nīgi stabilu orbītu, kā jūs zināt, nav. Jebkurš pavado­nis, ja to regulāri nekoriģēs, beigu beigās noies no orbītas un sāks pa spirāli tuvoties Zemei, līdz beidzot atmosfēras blīvajos slāņos sadegs. Bet tas var notikt vairākus gadus, pat gadu desmitus pēc palaišanas. Tā vai citādi, Gaisa kara flotes speciālisti vērtē, ka orbi- tējošo objektu kopskaits varētu būt ap septiņdesmit pieciem tūkstošiem.

— Tātad «Smeltnis» varēja sadurties ar kādu no šīm grabažām?

— Jā, tas ir iespējams.

— Bet varbūt ar meteorītu?

— Arī tāda varbūtība pastāv, un Vandenberga dod priekšroku tieši tai. Nejaušs atgadījums, visticamāk — meteorīts.

— Vai šajās dienās nav bijuši meteorītu lieti?

— Pēc visa spriežot, nav bijuši. Bet sadursmi ar meteorītu tas neizslēdz.

Līvits nokāsējās un teica:

— Pastāv vēl viena iespējamība.

Stouns sarauca pieri. Viņš zināja, ka Līvitam pie­mīt bagāta iztēle un tas ir šī zinātnieka spēks un arī vājums. Dažkārt Līvita hipotēzes pārsteidza un aiz­rāva, citreiz vienkārši kaitināja.

— Pieņemt, ka šurp atceļojušas šķembas no kādas citas planētu sistēmas, nebūtu nekāda pamata, — Stouns sacīja. — Ja nu vienīgi…

— Piekrītu, — Līvits viņu pārtrauca. — Nekāda pa­mata. Sādu hipotēzi nebalsta ne mazākais fakta ga­liņš. Un tomēr es nedomāju, ka mēs drīkstam šo iespējamību ignorēt.

Klusi noskanēja gongs. Sulīga sievietes balss, par kuru Hols tagad zināja, ka tā pieder Gledisai Stīven- sai no Omahas, klusi teica:

— Kungi, jūs varat doties uz nākamo līmeni.

Piektais līmenis bija izkrāsots neuzkrītoši zils, un arī kombinezoni tagad viņiem bija zili. Bārtons izrā­dīja Holam, kas te ir.

— Šis stāvs ir līdzīgs visiem pārējiem — arī gre- dzenveidīgs. Pareizāk sakot, tas ir veidots no vairā­kiem koncentriskiem gredzeniem. Pašlaik mēs esam pašā ārējā gredzenā. Te mēs dzīvosim un strādā­sim. Kafetērija, guļamistabas un citas šāda rakstura telpas ir šeit. Nākamajā gredzenā atrodas laboratori­jas. Bet aiz tā — no mums hermētiski izolēta centrālā serde. Tur tad arī pašlaik ir pavadonis un abi dzīvi palikušie.

— Tātad no mums vini ir izolēti?

— Jā.

— Ka mes tada gadījuma tiksim viņiem klat?

— Vai jūs nekad neesat lietojis cimdkameru? — Bārtons jautāja.

Hols papurināja galvu. Bārtons paskaidroja, ka tā sauc lielas caurspīdīgas plastmasas kameras, kuras izmanto, strādājot ar steriliem materiāliem. Kameru sienās izgriezti caurumi, un tajos hermētiski iestip­rināti pirkstaini cimdi. Iebāzuši tajos rokas, jūs varat darboties ar kamerā ievietotajiem materiāliem, neska­rot tos ar pirkstiem, bet gan tikai ar cimdu sterilo virsmu.