A.POLEŠČUKS: LIELAIS DARBS JEB BRĪNUMSTASTS PAR DOKTORU MEHĀNIKUSU UN VIŅA SUNI ALMU

93. lpp. Tomass Alva Edisons — slavenais amerikāņu iz­gudrotājs.

4 c A

sabiezēšana vanna

svina oksids padarīt uguni nezūdošu

atlaidināts varš

karaļūdens (koncentrētu skābju maisījums: viena daļa slāpekļ­skābes un trīs daļas sālsskābes). Sāds maisījums šķīdina zeltu un vēl citus metālus, kas nešķīst citās skābēs.

alauns, arī samaisīšana

neveldzētie kaļki

-uguns - gaiss

• sērs

■ Lielais Darbs

• vasks

• vārīšanās

• Lielā Darba gadskārt

■ arsēns

■ sublimēšana

zelts, ari Saule

akmepsāls

• dzelzs

— retorte

— spirts

— etiķis

— pelni

— boraka

ziepes sārms

aiztriepšana cietā sāls slāpekļskābe svins talks

vīnakmens

— atnalgama

—• Suleimana pantakls

— ūdens vanna

LI Kerijs — amerikāņu ķīmiķis. Viņa izcilie sudraba īpašibu pētījumi, it īpaši viņa iegūtais modificētais dzeltenas krāsas sudrabs, ļāva Emmensam nākt klajā ar saviem «atklājumiem». Lī Kerijam ne­bija nekāda sakara ar krāpnieku JEmmensu.

94. lpp. Nikolass Flamels — viduslaiku alķīmijas pusleģen- dāra persona. Tika uzskatīts, ka viņš 1382. gadā (līdz tam bijis nabadzīgs manuskriptu pārrakstītājs) atklājis metālu pārvēršanas noslēpumu. Parīzē viņš iekārtojis desmitiem nabagmāju, baznīcu un lūgšanas namu. Līdz 1732. gadam viņa vārdā, pēc viņa novēlējuma, Parīzes nabagiem izsniedzis žēlastības dāvanas. Leģenda Flamela pēkšņi ra­dušos bagātību izskaidroja ar Lielā Darba «sekmēšanos».

96. lpp. Rentgens — ievērojams vācu fiziķis. Atklājis un izpē­tījis tagad tehnikā un medicīnā plaši izmantoto tā saucamo X staru (rentgena staru) īpašības.

Ramzejs — angļu fiziķis un ķīmiķis, kas kopā ar ievērojamo fiziķi Reliju atklāja cēlgāzi argonu. Viņš atdalīja arī hēliju.

97. lpp. I z ī d a — sena ēģiptiešu auglības dieviete. «Izīdas vēs­tule dēlam Horam» ir bijusi īstenībā. Vēstulē pieminēts pareizs mi­nējums, ka ar parastajiem līdzekļiem nav iespējams panākt metālu pārvēršanos. Elementu pārvēršanos ļāva īstenot tikai kodolfizikas attīstība. Lai gan fizikas laboratorijās iegūst mākslīgo zeltu, to izlieto tikai zinātniskajos pētījumos. Protams, senatnes un viduslaiku alķī­miķi nevarēja zināt, ka metālu transmutāciju nevar panākt ne ar kādām ķīmiskām reakcijām — tam nolūkam bija vajadzīgas zināša­nas par atoma kodola uzbūvi, kas ķīmiskajās reakcijās nepiedalās. Elementa ķīmiskās īpašības nosaka tā ārējie vērtības elektroni, ko­dola elektronu apvalka uzbūve.

106. lpp. Flamengans — flāmu nacionālists. Pēc pirmā pa­saules kara (1914.—1918.) Beļģijas valdība orientējās uz Franciju, atbalstīdama valoņus un kurinādama tautību naidu. Vēlāk flāmu nacionālistu kustību mēģināja izmantot Hitlers, uzmezdamies par «vācu minoritāšu aizstāvi». Flāmi tomēr visai drīz iepazina šīs «aiz­stāvības» patiesos nolūkus.

Valoņi un flāmi. — Beļģijas dienvidu daļu apdzīvo va- loņi, kas kultūrā un valodā ļoti radniecīgi ziemeļfrančiem; Beļģijas ziemeļu daļu apdzīvo flāmi, kas runā savdabīgā rietumvācu valodā.

111. lpp. Reksisti — beļģu fašisti. Beļģu tautas naids pret fašistiskajiem iebrucējiem bija tik liels, ka pat Beļģijas okupācijas- laikā reksisti savas sapulces noturēja vācu durkļu apsardzībā.

116. lpp. Omārs Bredlijs — amerikāņu ģenerālis, amerikāņu Eiropas «invāzijas armijas» 12. grupas pavēlnieks otrajā pasaules karā. Montgomerijs komandēja angļu divīzijas. Koordinācijas trūkums un cenšanās novelt atbildību no sevis radīja daudzus sarež­ģījumus angļu un amerikāņu karaspēka kopējās operācijās konti­nentā.

118. lpp. Pjerlo valdība — katoļa Pjerlo vadītā Beļģijas buržuāziskā valdība. Pēc Beļģijas atbrīvošanas no fašistiskajiem vācu okupantiem Pjerlo valdība, Anglijas un ASV atbalstīta, sāka vajāt Pretošanās kustības cīnītājus, izraisīdama bruņotas sadursmes starp patriotiem un žandarmiem.

119. lpp. Mii jērs — Francijas Nacionālās sapulces Parīzes deputāts, ko nošāva Parīzes Komūnas sagrāves dienās. Viņu nošāva aiz atriebības par to, ka tas darīja zināmus atklātībai daudzus doku­mentus, kas atmaskoja asiņainā Tjēra tuvākā līdzgaitnieka Zila Favra nekaunīgos viltojumus. Miljēra vīrišķība pārsteidza pat viņa bendes.

136. lpp. Tomazo Kampanella (1568.—1639.) — cīnītājs par Itālijas atbrīvošanu no Spānijas varas. Viņu ieslodzīja cietumā, kur viņš pavadīja divdesmit septiņus gadus. Cietumā viņš sarakstīja grāmatu «Saules pilsēta». Kampanella sapņoja par sociālās nevienlī­dzības novēršanu, par privātīpašuma iznīcināšanu; viņš ir attēlojis sabiedrību, kurā darbs kļuvis par katra cilvēka iekšķīgu nepiecieša­mību un katra cilvēka goda lietu.

Fransuā Rablē (1494.—1553.) — slavenais franču rakstnieks, franču renesanses izcilākā pieminekļa romāna «Gargantija un Panta- griels» autors.

161. lpp. Ļevs Cugajevs (1873.—1922.) — ievērojams pa­domju ķīmiķis. Atklājis reaktīvu, kas ļauj noteikt niķeļa klātbūtni un daudzumu. Veicinājis platīna rūpniecības izveidošanu Padomju Savienībā.

165. lpp. Absorbcija — dažu cietu ķermeņu spēja uzsūkt gāzes un šķidrumus.

172. lpp. Ignācijs Lojola — jezuītu ordeņa dibinātājs. «Esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži,» Lojola novēlēja sava ordeņa brāļiem. Jezuīti aptraipījuši sevi ar neskaitāmiem noziegu­miem pret Eiropas un Amerikas tautām.

Pirmā nodaļa. Noslēpumains atgadījums uz ceļa . i « 5

Otrā nodaļa. Mehānikusu senās dzimtas noslēpums . . j 25

Trešā nodaļa. Odo — pirmā Mehānikusa piedzīvojumu, neveiksmju un panākumu apraksts…………………………………….. . 38

Ceturtā nodaļa, kurā turpinās Odo Mehānikusa dzīves

stāsts …………………………………………………………………………….. < 53

Piektā nodaļa. Oksfordas maģistrs……………………………………… 70

Sestā nodaļa, kas lasītāju pārceļ XIX gadsimtā.

Jaunā ķīmija sagrauj gaisa pilis. — Misters Emmenss rāda,

kā sudraba dolārs pārvēršams zelta dolārā……………………………………. 82

Septītā nodaļa. Iebrukums. — Vecajā atanorā atkal ku­ras uguns 104

Astotā nodaļa. Mehānikusu dzimtas «noziegumi».

Sarkanās drānas noslēpums……………………………………………………….. 118

Devītā nodaļa. Dīvains streiks. — Godārs ieteic lūgt

dievu, bet Frēzers — meklēt…………………………………………………….. 129

Desmitā nodaļa. Gāze ir iegūta. — Godārs beidzot zaudē

šaha parjiju un māca Almu runāt………………………………………………. 140

Vienpadsmitā nodaļa, kurā lasītājs pārsteigts tiksies

ar atdzimušajām drūmo viduslaiku ēnām……………………………………. 155

Divpadsmitā nodaļa. Zaks Frēzers turpina piezīmes. —

Bēgšana. — Kā piepildījies Lielais Darbs……………………………………… 170

Piezīmes . »……………………………………………………………………………….. 185

A. Po|eščuk9

LIELAIS DARBS JEB BRĪNUMSTASTS PAR DOKTORU MEHĀNIKUSU UN VIŅA SUNI ALMU

Redaktors A. Lielais. Māksi, redaktors H. PurviņS. Tehn. redaktore G. Sneidermane. Korektore I. Gintere. Nodota salikšanai 1967. g. I. februārī. Parakstīta iespiešanai 1967. g. 10. aprīlī. Papīra formāls 84X108/32. 6 fiz. iespiedi.; 9,84 uzsk. iespiedi.; 10.10 izdevn. 1. Metiens 30 000 eks. Maksā 39 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 20990/J-2065. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 3, tipogrāfijā Rīgā, Lenina ielā 137/139, Pašūt. Nr, 62, K2