Aizeks Azimovs - Es robots

Здесь есть возможность читать онлайн «Aizeks Azimovs - Es robots» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: rīga, Год выпуска: 1970, Издательство: zinātne, Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Es robots: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Es robots»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ES ROBOTS
AIZEKS AZIMOVS
A(Amer) Ai 487
No angļu valodas tulkojušas R. Koka un Ņ. Ķrilova.
Māksliniece V. Hirša.
DAŽI VĀRDI PAR AIZEKU AZIMOVU
«Vēsture sasniegusi robežlīniju, kad cilvēce vairs nedrīkst naidoties. Visiem cilvēkiem uz Zemes jābūt draugiem. Es vienmēr esmu cen­ties to uzsvērt savos darbos.»
Tie ir Aizeka Azimova — ievērojamā ame­rikāņu fantasta un zinātnieka — vārdi. Pēc viņa domām, zinātniskā fantastika ir viens no posmiem, kas palīdz apvienot cilvēci. Tā ri­sina problēmas, kas ir svarīgas visiem planē­tas iedzīvotājiem.
Šim žanram A. Azimovs — Harvarda uni­versitātes bioķīmijas profesors — veltījis div­desmit sava mūža gadu. Viņa devums ir vai­rāki desmiti romānu un stāstu. To pamatā ir piedzīvojumu tematika, fantastiskais ele­ments. Taču galvenais viņa daiļrades virziens ir cits: Azimovu visvairāk interesē socioloģi­jas problēmas, cilvēces nākotnes likteņi. Kā viņš iztēlojas nākotni?
«Cilvēkam, kas radis skatīt pasauli no amerikāņu redzes viedokļa, — izteicies reiz Azimovs, — optimistisks mūsdienu sabiedrī­bas skatījums ir nepieņemams. Es izmantoju fantastiku, lai kritizētu sabiedrību.» Azimova lielums atklājas viņa nozīmīgākajos, sociolo­ģijas problēmām veltītajos darbos. To vidū ir stāstu cikli «Es, robots», «Zvaigznes kā pu­tekļi», «Uz Zemes trūkst vietas», kā arī gran­diozā utopija — rakstnieka vērtīgākais darbs — «Mūžības beigas». Groteskā un pa­radoksālā formā lielais fantasts te paver mūsdienu kapitālistiskās pasaules drūmo ainu, risina modernās cilvēces morālās un filozofis­kās problēmas. Šī viela nedod pamatu opti­mistiski raudzīties cilvēces nākotnē, jo viss liecina par to, ka zinātnes milzīgie sasnie­gumi var novest pie cilvēces iznīcināšanas.
Tāpēc Aizeks Azimovs bija tik ļoti izbrīnī­jies par padomju fantastu sociālo optimismu. «… Padomju fantastika pieļauj, ka zinātnes progress agri vai vēlu radīs varenu cilvēces uzplaukumu. Pie mums tā domāja pirms ga­diem piecdesmit. Arī es agrāk biju tāds pats optimists …»
Taču arī šodien Azimovs ilgojas pēc optimis­ma. Rakstnieks pats atzīstas: ja viņš dzīvotu Padomju Savienībā, tad arī laikam rakstītu tādus pašus darbus kā padomju fantasti.
Interesanti atzīmēt, ka Aizeks Azimovs, kas savos fantastiskajos darbos risinājis ļoti plašu jautājumu loku, skardams gan kosmiskos li­dojumus, gan ar robotiem saistītas problē­mas, gan audzināšanas, apmācības un vēl daudzus citus jautājumus, pēdējos gados pie­vērsies galvenokārt populārzinātniskajai lite­ratūrai.
Kā to izskaidrot? Pats rakstnieks sniedz šādu paskaidrojumu: pēc pirmā mākslīgā Ze­mes pavadoņa palaišanas viņam kļuvis kauns, ka savās grāmatās viņš nav parādījis mūs­dienu zinātnes un tehnikas apbrīnojamos sa­sniegumus. Azimovs arī izsakās, ka viņš ne­protot aprakstīt jūtas un pārdzīvojumus, tā­pēc daiļliteratūras darbi viņam nepadodoties.
Te nu jāsaka, ka Aizeks Azimovs nepama­toti sevi noniecina. Jo, būdams ļoti erudīts un dziļš rakstnieks — īsts zinātniskās fantasti­kas klasiķis — viņš ierindojies piecu labāko amerikāņu fantastu skaitā. Tomēr jāuzsver, ka arī viņa populārzinātniskās grāmatas uz­rakstītas tikpat spoži, ar tādu pašu žilbinošu fantāzijas lidojumu un plašu vērienīgumu kā viņa fantastiskie darbi.
Tā kā latviešu lasītāju mēs iepazīstinām ar A. Azimova zinātniskās fantastikas darbu krājumu, noslēgumā gribētos vēl dažos vār­dos raksturot viņa paša domas par minētā žanra un tā rakstnieku galveno sūtību. Tās viņš izklāstījis priekšvārdā japāņu lasītājiem:
«Es nebeidzu cerēt, ka cilvēku sadarbība turpināsies Mēness iekarošanas lielajā darbā. Bet, ja ļaudis nesadarbosies, iekarojot Mē­nesi, tad līdz Marsa izpētīšanas brīdim cil­vēce būs smēlusies pietiekami veselā saprāta, lai apzinātos, ka tas ir visu kopīgs uzdevums.
Rakstnieki fantasti pareģo, ka šī diena pie­nāks, un viņi tādēļ raksta, lai tā drīzāk pie­nāktu. Rakstnieks fantasts, fantastikas lasī­tājs un pati fantastika kalpo cilvēcei.»
Ņ. Ķrilova

Es robots — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Es robots», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

jūs varat griezties pēc informācijas. Viņa eksperimenti nav sevišķi nozīmīgi, taču tie ir nekaitīgi un izklaidē… nabaga kropli. Un es viņam palīdzu, cik spēju.

— Skaidrs. Bet vai šis … skolotājs … zina robotiku?

— Nevaru spriest par viņa zināšanām no­zarē, kas man pašam ir sveša.

— Vai viņam ir pieejamas pozitronu sma­dzenes?

— To pajautājiet saviem draugiem no «U. S. Robots». Viņiem tas labāk zināms.

— Es runāšu īsi, Baierlij. Jūsu skolotājs, šis kroplis, ir īstais Stīvens Baierlijs. Jūs esat viņa izgatavots robots. Mēs to varam pierā­dīt. Un autokatastrofā cieta viņš, nevis jūs. To var pārbaudīt.

— Patiešām? Lūdzu, pārbaudiet! Vēlu jums veiksmi!

— Un mēs varam pārmeklēt šo vasarnīcu. Redzēsim, redzēsim, ko mēs tur atradīsim.

— Nu, kā to ņem, Kvinn, — Baierlijs plati pasmaidīja. — Par nelaimi mans tā sauktais skolotājs ir nopietni slims. Vasarnīca viņam ir kaut kas līdzīgs sanatorijai, kur viņš atpū­šas. Viņa personas neaizskaramības tiesības šādos apstākļos ir vēl jo vairāk spēkā. Jūs ne­dabūsiet kratīšanas atļauju, ja neuzrādīsiet pietiekamu pamatojumu. Un tomēr es necen- tīšos jūs no tā atturēt. Iestājās īss klusuma brīdis. Kvinns nolie­cās uz priekšu, tā ka viņa seja aizņēma visu ekrānu un kļuva redzamas sīkas krunciņas uz pieres.

— Baierlij, kāpēc jūs ietiepjaties? Jūs neievēlēs.

— Jūs tā domājat?

— Vai tiešām jūs to nesaprotat? Vai, pēc jūsu domām, atteikšanās atspēkot apvaino­jumu, kaut gan jums būtu bijis to ļoti viegli izdarīt, pārkāpjot vienu no robotikas liku­miem, nepārliecinās ļaudis, ka jūs patiešām esat robots?

— Es saprotu vienīgi to, ka no maz pazīs­tama, ne ar ko neievērojama jurista esmu kļuvis par pasaules mēroga figūru. Jūs protat taisīt reklāmu.

— Bet jūs taču esat robots.

— Pateikts vēl nav pierādīts.

— Ir pietiekami daudz pierādījumu, lai jūs neievēlētu.

— Tad nomierinieties — jūs esat uzvarējis.

— Uz redzēšanos! — Kvinns sacīja. Viņa balsī pirmoreiz ieskanējās dusmas. Vizifons satumsa.

— Uz redzēšanos! — nesatricināmi mierīgi noteica Baierlijs tukšā ekrāna priekšā.

Baierlijs atveda savu skolotāju uz pilsētu nedēļu pirms vēlēšanām. Helikopters nolaidās nomalē.

— Tu paliksi šeit līdz vēlēšanu beigām, — Baierlijs viņam sacīja. — Ja notikumi

pieņems mums nevēlamu virzienu, būs labāk, ja tu atradīsies tālāk.

Čērkstošajā balsī, kas izlauzās no Džona sašķiebtās mutes, varēja saklausīt rūpes:

— Vai jābaidās no vardarbības?

— Fundamentālisti ir sarosījušies, tā ka teorētiski tādas briesmas pastāv. Taču nedo­māju, ka tas ir iespējams. Viņiem nav reāla spēka. Viņi tikai nemitīgi musina ļaudis, un ar laiku tas var izraisīt nekārtības. Vai tev nav nekas pretī palikt šeit? Lūdzu, dari to! Man būs vēl grūtāk, ja vajadzēs raizēties par tevi.

— Labi, es palikšu. Vai tu vēl arvien domā, ka viss izies labi?

— Esmu par to pārliecināts. Vai tev ne­viens nepiestāja?

— Neviens. Tik tiešām.

— Un tu labi notēloji savu lomu?

— Pietiekami labi. Tur viss būs kārtībā.

— Tad esi piesardzīgs, Džon, un rīt skaties televīzijas pārraidi.

Baierlijs paspieda sakropļoto plaukstu, kas gulēja uz viņa rokas.

Lentona drūmā seja pauda ārkārtīgu sa­traukumu. Viņš atradās neapskaužamā stā­voklī, jo bija Baierlija pilnvarotais vēlēšanu kampaņā, kas vispār nelīdzinājās vēlēšanu kampaņai: tās objekts bija cilvēks, kurš attei­cās atklāt savu darbības plānu un nebija ar

mieru rīkoties pēc sava pilnvarotā norādīju­miem.

— Jūs nedrīkstat! (Tie bija Lentona iemīļo­tākie vārdi. Pēdējā laikā tie bija kļuvuši par viņa vienīgajiem vārdiem.) Es jums saku, Stīv, jūs nedrīkstat to darīt!

Viņš iekrita krēslā iepretim prokuroram, kas nesteidzīgi pārlapoja uz mašīnas pārrakstīto savas runas tekstu.

— Atsakieties no tā, Stīv! Paskatieties, šo pūli taču ir saorganizējuši fundamentālisti. Neviens jūsos pat neklausīsies. Drīzāk gan jūs apmētās ar akmeņiem. Kāpēc jums jāuz­stājas ar runu publikas priekšā? Pilnīgi pie­tiktu ar ierakstu lentē vai uzstāšanos pa televīziju.

— Jūs taču gribat, lai es uzvarētu vēlēša­nās, vai ne? — Baierlijs rāmi jautāja.

— Uzvarētu vēlēšanās! Jūs neuzvarēsiet, Stīv! Es pūlos glābt jūsu dzīvību.

— Man nekas nedraud.

— Viņam nekas nedraudot! Viņam nekas nedraudot! — Lentons izgrūda dīvainu, grie­zīgu skaņu. — Jūs gribat iziet piecdesmit tūk­stoš jukušu stulbeņu priekšā uz balkona un viņiem kaut ko iestāstīt — uz balkona kā viduslaiku diktators?

Baierlijs_paskatījās pulkstenī.

— Apmēram pēc piecām minūtēm — tik­līdz atbrīvosies televīzijas kanāli.

Lentons atbildes vietā tikai kaut ko ne­skaidru nomurmināja.

Ar virvēm nožogoto pilsētas kvartālu pie­pildīja pūlis. Šķita, ka koki un mājas izaug no blīvas cilvēku masas. Un ar ultraviļņu starpniecību notiekošo vēroja visa pārējā cil­vēce. Kaut arī šīs bija vietējās vēlēšanas, par tām interesējās visa pasaule. To iedomājoties, Baieriijs pasmaidīja.

Taču pats pūlis nepavisam neizskatījās tāds, ka būtu par ko smaidīt. Visur rēgojās transparenti un plakāti, kas visās iespējamās variācijās izkliedza, ka Baierlijs ir robots. Naidīgā atmosfēra sabiezēja arvien vairāk un kļuva gandrīz vai taustāma.

Jau pašā sākumā runai nebija panākumu. To pārkliedza pūļa aurošana un ļaužu jūrā veselām salām izvietojušos fundamentālistu grupu ritmiskie izkliedzieni. Baierlijs lēnām un aukstasinīgi turpināja runāt…

Istabā aiz balkona Lentons stenēdams sa­ķēra galvu rokās un gaidīja, kad sāks plūst asinis.

Pirmajās rindās sākās grūstīšanās. Kāds kaulains pilsonis ar izvalbītām acīm, ģērbies saviem izstīdzējušajiem locekļiem pārlieku īsās drānās, spraucās uz priekšu. Pakaļ vi­ņam spiedās policists, ar grūtībām izlauz­dams ceļu caur pūli. Baierlijs dusmīgi pa­māja, lai policists atkāpjas.

Kārnais vīrietis jau bija tieši zem balkona. Viņa vārdus aprija pūļa rēkoņa.

Baierlijs paliecās uz priekšu.

— Ko jus teicāt? Ja jums ir man kads pa­matots jautājums, es uz to atbildēšu. — Viņš pagriezās pret līdzās stāvošo policistu. — Uz- vediet šo cilvēku te augšā.

Pūlis saspringa. Dažādās vietās atskanēja saucieni: «Klusu!», kas pārauga vispārējā ne­gantā aurošanā, tad šur tur to vēl atkārtoja atsevišķas balsis, līdz pamazām pūlis aprima pavisam. Kārnais vīrietis pietvīcis un aizel­sies nostājās Baierlijam pretī.

— Vai jūs gribat kaut ko jautāt? — Baier­lijs vaicāja.

Kārnais vīrietis stīvi pablenza viņā un ķērkstošā balsī sacīja:

— Iesitiet man!

Spēji un enerģiski viņš izslēja uz priekšu zodu.

— Iesitiet man! Jūs sakāt, ka jūs neesot robots. Pierādiet to! Jūs nevarat iesist cilvē­kam, briesmoni!

Iestājās dīvains, nospiedošs, stings klu­sums. To it kā caururba Baierlija balss:

— Man nav iemesla jums sist.

Kārnais vīrietis sāka mežonīgi smieties.

— Jūs nevarat man iesist. Jūs man neiesi- tisiet. Jūs neesat cilvēks. Jūs esat briesmonis, kas maskējies par cilvēku.

Un Stīvens Baierlijs, cieši sakniebis lūpas, tukstošu priekšā, kas stāvēja tur lejā un rau­dzījās uz viņu, un miljonu priekšā, kas sēdēja pie televizoru ekrāniem, atvēzējās un ar dūri smagi iezvēla vīrietim pa žokli. Provokators novēlās uz muguras, momentā zaudējis sa­maņu, un viņa sejā izpaudās vienīgi stulbs izbrīns.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Es robots»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Es robots» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Es robots»

Обсуждение, отзывы о книге «Es robots» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x