Aizeks Azimovs - Es robots

Здесь есть возможность читать онлайн «Aizeks Azimovs - Es robots» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: rīga, Год выпуска: 1970, Издательство: zinātne, Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Es robots: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Es robots»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ES ROBOTS
AIZEKS AZIMOVS
A(Amer) Ai 487
No angļu valodas tulkojušas R. Koka un Ņ. Ķrilova.
Māksliniece V. Hirša.
DAŽI VĀRDI PAR AIZEKU AZIMOVU
«Vēsture sasniegusi robežlīniju, kad cilvēce vairs nedrīkst naidoties. Visiem cilvēkiem uz Zemes jābūt draugiem. Es vienmēr esmu cen­ties to uzsvērt savos darbos.»
Tie ir Aizeka Azimova — ievērojamā ame­rikāņu fantasta un zinātnieka — vārdi. Pēc viņa domām, zinātniskā fantastika ir viens no posmiem, kas palīdz apvienot cilvēci. Tā ri­sina problēmas, kas ir svarīgas visiem planē­tas iedzīvotājiem.
Šim žanram A. Azimovs — Harvarda uni­versitātes bioķīmijas profesors — veltījis div­desmit sava mūža gadu. Viņa devums ir vai­rāki desmiti romānu un stāstu. To pamatā ir piedzīvojumu tematika, fantastiskais ele­ments. Taču galvenais viņa daiļrades virziens ir cits: Azimovu visvairāk interesē socioloģi­jas problēmas, cilvēces nākotnes likteņi. Kā viņš iztēlojas nākotni?
«Cilvēkam, kas radis skatīt pasauli no amerikāņu redzes viedokļa, — izteicies reiz Azimovs, — optimistisks mūsdienu sabiedrī­bas skatījums ir nepieņemams. Es izmantoju fantastiku, lai kritizētu sabiedrību.» Azimova lielums atklājas viņa nozīmīgākajos, sociolo­ģijas problēmām veltītajos darbos. To vidū ir stāstu cikli «Es, robots», «Zvaigznes kā pu­tekļi», «Uz Zemes trūkst vietas», kā arī gran­diozā utopija — rakstnieka vērtīgākais darbs — «Mūžības beigas». Groteskā un pa­radoksālā formā lielais fantasts te paver mūsdienu kapitālistiskās pasaules drūmo ainu, risina modernās cilvēces morālās un filozofis­kās problēmas. Šī viela nedod pamatu opti­mistiski raudzīties cilvēces nākotnē, jo viss liecina par to, ka zinātnes milzīgie sasnie­gumi var novest pie cilvēces iznīcināšanas.
Tāpēc Aizeks Azimovs bija tik ļoti izbrīnī­jies par padomju fantastu sociālo optimismu. «… Padomju fantastika pieļauj, ka zinātnes progress agri vai vēlu radīs varenu cilvēces uzplaukumu. Pie mums tā domāja pirms ga­diem piecdesmit. Arī es agrāk biju tāds pats optimists …»
Taču arī šodien Azimovs ilgojas pēc optimis­ma. Rakstnieks pats atzīstas: ja viņš dzīvotu Padomju Savienībā, tad arī laikam rakstītu tādus pašus darbus kā padomju fantasti.
Interesanti atzīmēt, ka Aizeks Azimovs, kas savos fantastiskajos darbos risinājis ļoti plašu jautājumu loku, skardams gan kosmiskos li­dojumus, gan ar robotiem saistītas problē­mas, gan audzināšanas, apmācības un vēl daudzus citus jautājumus, pēdējos gados pie­vērsies galvenokārt populārzinātniskajai lite­ratūrai.
Kā to izskaidrot? Pats rakstnieks sniedz šādu paskaidrojumu: pēc pirmā mākslīgā Ze­mes pavadoņa palaišanas viņam kļuvis kauns, ka savās grāmatās viņš nav parādījis mūs­dienu zinātnes un tehnikas apbrīnojamos sa­sniegumus. Azimovs arī izsakās, ka viņš ne­protot aprakstīt jūtas un pārdzīvojumus, tā­pēc daiļliteratūras darbi viņam nepadodoties.
Te nu jāsaka, ka Aizeks Azimovs nepama­toti sevi noniecina. Jo, būdams ļoti erudīts un dziļš rakstnieks — īsts zinātniskās fantasti­kas klasiķis — viņš ierindojies piecu labāko amerikāņu fantastu skaitā. Tomēr jāuzsver, ka arī viņa populārzinātniskās grāmatas uz­rakstītas tikpat spoži, ar tādu pašu žilbinošu fantāzijas lidojumu un plašu vērienīgumu kā viņa fantastiskie darbi.
Tā kā latviešu lasītāju mēs iepazīstinām ar A. Azimova zinātniskās fantastikas darbu krājumu, noslēgumā gribētos vēl dažos vār­dos raksturot viņa paša domas par minētā žanra un tā rakstnieku galveno sūtību. Tās viņš izklāstījis priekšvārdā japāņu lasītājiem:
«Es nebeidzu cerēt, ka cilvēku sadarbība turpināsies Mēness iekarošanas lielajā darbā. Bet, ja ļaudis nesadarbosies, iekarojot Mē­nesi, tad līdz Marsa izpētīšanas brīdim cil­vēce būs smēlusies pietiekami veselā saprāta, lai apzinātos, ka tas ir visu kopīgs uzdevums.
Rakstnieki fantasti pareģo, ka šī diena pie­nāks, un viņi tādēļ raksta, lai tā drīzāk pie­nāktu. Rakstnieks fantasts, fantastikas lasī­tājs un pati fantastika kalpo cilvēcei.»
Ņ. Ķrilova

Es robots — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Es robots», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Viņa paskatījās apkārt. Visi uzmanīgi klausījās.

Viņa turpināja:

— Tādēļ Smadzenes pieņēma šo informā­cijas vienību, taču zināmu satricinājumu tā radīja. Kaut arī nāve bija īslaicīga un tās nozīmīgums mazināts, Smadzenes tomēr tika mazliet izsistas no līdzsvara. — Sjūzena Ķelvina mierīgi pateica secinājumu: — Un tad tās attīstīja sevī humora izjūtu — redziet, arī tāda var būt izeja no sarežģītā stā­vokļa, metode, kā daļēji izbēgt no īstenības. Smadzenes sāka dzīt ar mums jokus.

Pauels un Donovans pietrūkās kājās.

— Ko? — Pauels iekliedzās.

Donovana pārsteigums izpaudās krietni iz- teiksmīgāk.

— Jā gan, — Ķelvina sacīja. — Smadzenes rūpējās par jums un jūsu drošību, bet jūs paši nevarējāt vadīt kuģi, un tā tas arī bija paredzēts — visu vadību jokdares Smadze­nes paturēja sev. Jūs dzirdējāt mūsu izsaukumu pa radio, bet nevarējāt atbildēt. Jums bija lieli pārtikas krājumi, bet tie sastā­vēja vienīgi no pupām un piena. Tad jūs, tā sakot, nomirāt un atkal atdzīvojāties, bet šo jūsu nāves periodu Smadzenes padarīja… nu… savā veidā interesantu. Man gribētos zināt, kā viņas to panāca. Tas bija Smadzeņu vistrakākais joks, taču tās nedomāja neko ļaunu.

— Neko ļaunu! — Donovans noelsās.

— Nu, ja šim mazajam bezkauņam būtu kakls …

Lenings nomierinoši pacēla roku.

— Labi jau, labi, nepatikšanas bija lielas, bet tagad viss ir beidzies. Ko darīsim tālāk?

— Acīmredzot, — Bogerts mierīgi sacīja, ■— mums vajadzēs pilnveidot dzinēju izliek­tai telpai. Ir jābūt kādai iespējai, kā apiet šo lēciena intervālu. Pašreiz mēs esam vienīgā organizācija, kuras rīcībā ir tik komplicēts superrobots, un tādēļ šo iespēju, ja tāda pa­stāv, atradīsim mēs. Un tad «U. S. Robots» būs starpzvaigžņu ceļojumu saimnieki, un cilvēcei pavērsies iespēja izveidot Galaktikas impēriju.

— Bet ko mēs teiksim firmai «Consolidated Robots»? — Lenings jautāja.

— Hallo! — Donovans piepeši iejaucās.

— Es gribētu izteikt priekšlikumu. Viņi sagā­dāja mūsu firmai pamatīgas nepatikšanas. Mums neizgāja tik ļauni, kā viņi bija gaidī­juši, un galu galā viss beidzās labi, taču viņu nolūki bija pavisam bezdievīgi, Un mums ar Gregu iznāca ciest visvairāk.

Nu, viņi gribēja atbildi, un viņi to arī da­būs. Aizsūtiet viņiem šo kuģi ar garantiju, un «U. S. Robots» saņems divsimt tūkstošus plus kuģa uzbūvēšanas izdevumus. Un, ja viņi to izmēģinās, varbūt jausim mūsu Smadzenēm vēl mazliet padzīt jokus, iekāms tās savedam kārtībā.

— Manuprāt, tas būtu taisnīgi un pa­reizi, — Lenings nopietni sacīja.

Bet Bogerts izklaidīgi piebilda:

— Un arī stingri pēc līguma …

PIERĀDĪJUMS

— Taču ari tas nebija galvenais, — dok­tore Ķelvina domīgi sacīja. — Galu galā šis kuģis un citi tam līdzīgie kļuva par valdības īpašumu. Lēciens pārtelpā bija paveikts, un tagad mums ir kolonijas uz dažu tuvāko zvaigžņu planētām, bet tas nebija galvenais.

Es biju beidzis ēst un raudzījos uz viņu cauri cigaretes dūmu mākonītim.

— Galvenais ir tas, kas noticis šeit uz Zemes pēdējo piecdesmit gadu laikā. Ķad es piedzimu, jaunais cilvēk, tikko bija beidzies pēdējais pasaules karš. Tas bija drūms posms vēsturē, bet tas iezīmēja nacionālisma beigas. Zeme bija pārāk maza nācijām, un tās sāka grupēties reģionos. Šis process prasīja diez­gan ilgu laiku. Un arī šos pārkārtojumus, kuru rezultātā uz mūsu planētas ir iestājies kaut kas līdzīgs Zelta laikmetam, ja salīdzi­nām šo gadsimtu ar iepriekšējo, palīdzēja iz­darīt roboti.

— Jūs gribējāt teikt — domājošās mašī­nas? — es sacīju. — Smadzenes, par kurām jūs stāstījāt, bija pirmā šāda veida mašīna, vai ne?

— Jā, tā bija pirmā, taču šoreiz es nedo­māju mašīnas, bet gan kādu cilvēku. Viņš nomira pagājušajā gadā. — Doktores Kelvi- nas balsi piepeši ieskanējās dziļas skumjas. — Vai vismaz uzskatīja par vajadzīgu aiziet no dzīves, jo zināja, ka nav mums vairs ne­pieciešams. Tas bija Stivens Baierlijs.

— Jā, es uzminēju, ka jūs runājat par viņu.

— Viņš pirmoreiz parādījās politiskajā arēnā 2032. gadā. Jūs toreiz vēl bijāt mazs zēns, tādēļ droši vien neatceraties šo dī­vaino notikumu. Kad viņš balotējās mēra amatam, tā laikam gan bija visneparastākā vēlēšanu kampaņa vēsturē…

*

Frānsiss Kvinns piederēja pie jaunās sko­las politiķiem. Šis izteiciens būtībā ir aplams, tāpat kā daudzi tāda veida izteicieni. Vairums mūsu «jauno skolu» bija pazīstamas jau se­nās Grieķijas sabiedriskajā dzīvē, un iespē­jams, ka tādas bija arī senajā Sumerā un aizvēsturiskās Šveices pāļu apmetnēs, mēs ti­kai pārāk maz par tām zinām.

Bet, lai izvairītos no garlaicīga un sarežģīta ievada, būs labāk tūlīt pateikt, ka Kvinns pats šajās vēlēšanās nebalotējās, nevāca sev balsis, neteica vēlētājiem runas un negata- voja fiktīvus biļetenus, ko sabāzt urnās.

Tāpat kā Napoleons pats pie Austerlicas neiz­šāva nevienu šāvienu.

Politika dažkārt mēdz savest kopā visatšķi­rīgākos cilvēkus, un tā kādu dienu iepretim Kvinnam otrā pusē rakstāmgaldam sēdēja Alfrēds Lenings, kura acis zem noslīguša- jām, neticami kuplajām, sirmajām uzacīm pauda līdz pēdējam sakāpinātu nepacietību. Viņam šis apmeklējums nebija patīkams.

Ja arī Kvinns to zinātu, viņš it nemaz ne­uztrauktos. Viņa balss skanēja draudzīgi, varbūt aiz profesionāla ieraduma.

— Jūs taču pazīstat Stīvenu Baierliju, dok­tor Lening?

— Esmu par viņu dzirdējis, tāpat kā daudzi.

— Jā, es arī. Varbūt jūs esat nolēmis balsot par viņu nākamajās vēlēšanās?

— Nezinu, — Leninga balsij bija nepārpro­tami dzēlīga pieskaņa. — Pēdējā laikā ne­esmu sekojis politikai un nemaz nezināju, ka tiks izvirzīta viņa kandidatūra.

—• Viņš var kļūt par mūsu pilsētas jauno mēru. Protams, pašreiz viņš ir tikai jurists, bet, kā mēdz teikt, no mazas zīles izaug…

— Jā, es zinu šo sakāmvārdu, — Lenings viņu pārtrauca. — Bet varbūt mēs varētu sākt runāt par lietu?

— Mēs esam jau sākuši, doktor Lening, — Kvinns lēnprātīgi sacīja. — Manās interesēs ir panākt, lai misters Baierlijs paliktu tikai apgabala prokurors un nekad neieņemtu

augstāku posteni, un jūsu interesēs ir man palīdzēt.

— Manās interesēs? Vai tiešām? — Le- ninga uzacis noslīga vēl zemāk.

— Nu, teiksim, firmas «U. S. Robots and Mechanical Men Corporation» interesēs. Es griežos pie jums kā pie bijušā zinātniskā va­dītāja, jo zinu, ka jums firmā ir, varētu teikt, «parlamenta vecākā locekļa» autoritāte. Jūs uzklausa ar cieņu, un tai pašā laikā jūsu sai­tes ar firmu vairs nav tik ciešas, ka jūsu rī­cības brīvība būtu pārāk ierobežota — pat tādā gadījumā, ja šī rīcība gluži neatbilstu priekšrakstiem.

Doktors Lenings kādu bridi dziļdomīgi klu­sēja. Tad viņš jau laipnāk sacīja:

— Es nepavisam jūs nesaprotu, mister Kvinn.

— Es par to nebrīnos, doktor Lening. Bet tas viss ir ļoti vienkārši. Atļaujat? — Kvinns aizdedzināja tievu cigareti ar elegantām vienkāršas formas šķiltaviņām, un viņa sejā ar izteiktajiem vaigu kauliem parādījās tikko manāms smaidiņš. — Mēs nupat runājām par misteru Baierliju — dīvainu un spilgtu per­sonību. Pirms trim gadiem neviens par viņu nekā nezināja. Tagad viņu pazīst visi. Viņš ir stipra rakstura un ļoti apdāvināts cilvēks un, protams, visspējīgākais un gudrākais ju­rists, kādu jebkad esmu pazinis. Diemžēl, viņš nepieder pie maniem draugiem …

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Es robots»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Es robots» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Es robots»

Обсуждение, отзывы о книге «Es robots» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x