Lato Lapsa - Kampējs

Ar citām partijām, teiksim, tīri cilvēciski attiecības veidojas pietiekami normāli. Šur tur mēs esam atbalstījuši, šur tur mēs esam atbalstīti. Protams, jautājums par Tēvzemi , jo Tēvzemei tieši tādā veidā kā ceļam mēs nevaram pārmest nodevību, jo nekad nekas nebija sarunāts citādāk, mēs esam cīnījušies, viņi izrādījušies pieredzējušāki, ar plašākiem finansu resursiem, un arī ar citām lietām viņi šinī posmā ir guvuši pārsvaru pār mums, un tur mēs varam viņiem pārmest, bet īstenībā nelaime ir mūsos, mūsu nepietiekamā stiprībā un varbūt vēl veselā virknē — finansu resursu, šīs lietas finansēšanā, ar Tēvzemi ir daudz savādāk.

Var uzskatīt, ka viņi ir pārkāpuši veselu virkni vienošanos, kas mums bija, un ar Tēvzemi īstenībā nevienas vienošanās nav iespējamas, tā kā viņi vārdu netur vispār, bet viņiem tas ir ļoti bīstami vispār tanī ziņā, ka viņi ir atmetuši faktiski visu, un visiem ar savu nekaunību... Un vēl bišku nobriest, jo gan ceļam ir pietiekams pamats, gan sociāldemokrātiem, utt. Lai tikai turpina šādā garā, es domāju, ka viņiem būs grūti.

Būtiskākais notikums, es domāju, tuvākajā laikā ir prezidenta vēlēšanas. Tām īstenībā ir jākoncentrē liela uzmanība, un pie šīs situācijas, kāda ir izveidojusies šobrīd, manuprāt, ka situācija ir bīstama, mēs varam pat dabūt, un viss liecina, ka mēs dabūsim, drīzāk, teiksim, uz Krieviju orientētu prezidentu. Un šeit ir ļoti rūpīga apsverama šī taktika, kādā veidā ir iespējams šo situāciju labot, tas kopumā valsts attīstībā ļoti liels trieciens. Es domāju, ka kopumā, tā kā Andris stāstīja, kā viņu spridzina un kā spridzinās, lai mēs palielinātu savu ietekmi, — ir skaidrs, ka pēdējos, teiksim, gados divos mēs īstenībā politiskās vietās vairākās esam zaudējuši. Un iemesli varbūt ir vairāki. Ir tas, kā teica, ka šāda demokrātijas forma — tas ir ļoti labi, bet reizēm, lai norealizētu un spētu kaut ko panākt, ir vajadzīgas savādākas, organizētākas struktūras, lai varētu varbūt lēmumu pieņemšanā, vismaz realizācijas stadijā daudz konsekventāk realizēt, lai būtu konkrēti atbildīgie par šo pasākumu realizēšanu.

Es domāju, ka šī savstarpējā izpalīdzēšana ir laba lieta, bet, nemainoties būtībā, nepārkonkurējoties, nepiedāvājot jaunu uzbūves lēmumu pieņemšanu un tādu modeli, es domāju, ka ar laiku tas var zaudēt, nu, tādu ietekmi. Es domāju, ka arī pēdējais laiks ir. Kaut arī mums it kā pārstāvniecība visās varas struktūrās nav slikta, mūsu ietekme, manuprāt, samazinās. Un, lai to lauztu, ir jādomā kāds tam iemesls, tāpēc varbūt tas, ko iepriekš Grūtupa kungs, kad vēl bija un vadīja, tad bija vairāki piedāvājumi reformēt, un tādā veidā es domāju, ka tādā veidā ir jāatgriežas, jo dzīve mainās, prasa savādāk, manuprāt, izvērtēt, kas nav ļāvis realizēt tos projektus, kuros mēs esam... Un kas ir vajadzīgs, un kāda ir vajadzīga kopumā struktūra, varbūt, ka tā ir blakus un vai līdzīga, vai kaut kāda, bez tā es tomēr neredzu šādā veidā šobrīd, tas būtu varbūt vajadzīgs vēl kādu laiku, bet katra diena iet uz leju, nu, tā kaut kādā brīdī beidzas vai arī, nu, arvien paliek mazāka.

Lai mēs iegūtu atkal augšupejošu tendenci un tā konkrēti saistītu varbūt ar vienu frakciju, kur ir pietiekama ietekme, varbūt izejot arī citām, es domāju, ka kopumā, lai mēs nepazaudētu ietekmi... Sociāldemokrāti var patikt vai nepatikt. Ir, protams, slikti, ka mums nav cilvēku, kas ir pilnīgi pretēji. Sociāldemokrāti politikā ir ienākuši uz ilgu laiku. Un mums būtu svarīgi, lai mums daļa cilvēku no turienes, lai mums ir jāliek kādiem cilvēkiem par jaunu būt tur iekšā un maksimāli pietuvināties lēmumu pieņemšanai. Varbūt vēl arī citos jautājumos. Tāpēc es domāju, ka tas ir tas būtiskākais. Saistība ar frakciju, tas, es arī šodien, teiksim, ka likumprojekti, kas ir skatāmi, viss tāds būtiskākais, vai idejas vai kā, mēs esam gatavi aizstāvēt un realizēt, tur nav problēmu. Es tiešām domāju, ka lielākā problēma šodien — es ieskicēju: ja tāda nepieciešamība ir, tad ir jādomā par reformām, par reformām ne tikai valstī, bet mums šeit iekšienē.

– Piebilde tikai. Viens gadījums, kas mums bija saistībā ar Sončika darba līguma parakstīšanu, pirmo reizi radīja nopietnas problēmas mūsu vidū, jo tas laikam bija jāpieņem Robertam, tas bija skāris tieši mūsu cilvēku, no mūsu vidus, un aptuveni pusotru mēnesi, divus nācās visādām manierēm runāt, spriest par to, un nebija neviena argumenta. Galu galā nebija neviena argumenta no Roberta puses, kas ir slikti vai kas ir nepareizi, kad nu beigās parādījās viņa partejiskās intereses, bet nu tas bija manā uztverē ļoti liels atbalsts konkrētam mūsu cilvēkam, kas nav bijis sliktākais Ieņēmumu dienesta vidū, kuram droši vien varētu taisni otrādi pastiprināt savus cilvēkus, bet dienests nav nostiprinājis.

Un tā ir tā viena problēma. Mēs attiecīgos brīžos nespējam kaut kādi pieņemt atbildīgus lēmumus, lai aizstāvētu savas kaut kādas ilgtermiņa intereses un savu cilvēku. Tas tāds... Esam priecīgi, ka kaut kā esam palikuši vājāki, kaut gan jāatzīst, ja pietiekami daudz mūsu cilvēku šobrīd: teiksim, ir divi valsts sekretāri, ja, viņi gan nesēž pie galda, viņi ir saistīti ar partijas lietām. Viena sekretāre puslīdz, teiksim tā, nostiprināta. Visādā ziņā mums ir resursi, un mēs varam strādāt, lai gan mēs dažreiz kaut kādu nezināmu iemeslu nespētu... Un tagad par to mūsu kārtības reformēšanu arī, es domāju, ka ir ļoti labi jādomā, jo es negribēju varbūt minēt, bet tomēr uzskatu, ka pēdējo reizi jāmin, es uzskatu, viens liels projekts, kas bija saistībā ar bankām. Mums tā ietekme būtu bijusi pavisam cita. Bet nu no kļūdām ir jāmācās. Es domāju, ka mēs visi mācāmies, un tādēļ vajadzētu domāt, ko mēs varam atkal uz tādu bāzi, kas mums ir, ar tām iespējām, kas mums ir, attīstīt, ko mēs varētu izdarīt. Un, kas atteicas uz šo frakciju, es saku — daudziem no jums ir katram savi cilvēki un vēl kontakti ar frakcijām citās, bet Tautas partijas frakcija mums ir monolīta. Un, ja mums būs jautājums, kas skar mūsu cilvēku pēc būtības, vai jautājums, kas ir svarīgs mums un nav pret valsts interesēm, ne pret loģisku saprātu, ja, tad tas tiks vienmēr dzelžaini aizstāvēts. Ar visām metodēm, kādas vien būs, kādas ir atļautas un ko vien var darīt — tā kā mums jau pie tās Tautas partijas frakcijas jāturas jau vien ir.

– No Latvijas ceļa var darīt pietiekami daudz...

– Nē, nē, tas ir. Citiem varbūt ar sociāldemokrātiem iespēja vai Tēvzemi un Brīvību , katram mums jādara tajā jomā, ko mēs varam. Un mums jau vispār tas ir tas spēks. Bet es tikai varu izteikt vēlreiz to apliecināt, ja kāds domā par to, vai tā organizācija, kas lielākā šobrīd, vai tā... nekļūdīgi. Mēs to darīsim, mums ir tādi, es gribētu teikt, ļoti saprotoši cilvēki, un vispār tā negācija, kas tagad pret Tautas partiju ir bijusi vērsta, manā uztverē saliedē cilvēkus. Jo vīri sēž. Šinī gadījumā es izstāstu anekdoti par Tallinu. Mēs bijām Tallinā, kad tur, kad tur to Lembergu taisījās šaut un to kucīti nozaga, kuru nespēja atrast. Un pienāk žurnālisti klāt un kaut ko saka, kā es to komentētu, — es tā īsti nesaprotu, tā informācija, par ko tur šaus, kāpēc un kā. Nu tur kaut ko izstāsta, kaut ko atbild, tur Juris blakus. Juris pienāk klāt un saka: Andrej, par ko tu man neticēji? Hahaha!

– Varbūt divos vārdos par visiem tiem pēdējiem notikumiem, lai nebūtu nekādas tur baumas jāklausās, ko es esmu tur darījis vai nedarījis. Tātad rudenī es uzņēmos divas lietas. Pie mani griezās vidēja izmēra bankas, pagaidām nesaukšu, paši sapratīsiet, par ko iet runa. Vārdu sakot, no vienas bankas viena liela banka mēģināja piedzīt divarpus miljonus, no otras — divus. Bija iecerēts ļoti ātri un fiksi, kā pa sviestu izbraukt cauri attiecīgām tiesu institūcijām, un tad, kad uzzināja, ka bijuši pie manis un es esmu piekritis pārstāvēt, tad radās jau pirmās atskaņas, ko varēja dzirdēt — ko tad jūs šitā un tā. Nu, bet labi. Tur patiesājāmies dažādās instancēs, vēl vienā apgabalā, šķīrējtiesā, un nesanāca nekas. Tad apmēram kādu mēnesi atpakaļ es jau dzirdēju pirmos tādus — laikam viss tika darīts, lai man pateiktu, ja, griezās pie manis apmēram no man zināmiem cilvēkiem septiņi. Nu, atnāk tādā tekstā — ja jūs tur to neapturēsiet, ja, vai viņš tur nepārstās darboties tā aktīvi, tad būs problēmas. Nu, tas pie dažādiem cilvēkiem, dažādās mērcēs tika pateikts. Nu, tad piektajā tas komplekss iestājās. Bet šobrīd, dabiski, es iesniegšu ģenerālprokuroram savu versiju, bet tikai nekādā gadījumā, kas ir organizētājs, un kas ir spridzinātājs. To es šobrīd nekādā veidā nevaru pateikt juridiski, bet kad piektajā datumā kriminālpolicijas darbinieki man teica — vai jums ir bijuši kādi draudi, vai ir bijuši kādi mājieni, vai kas tamlīdzīgs? — jā, es teicu, bija daži, ja.