Jans Flemings - DOKTORS NĒ

M. atspiedās pret atzveltni aizlicis rokas aiz galvas.

— Kā jūtaties? Vai esat apmierināts, atkal būdams šeit?

— Ļoti priecājos, ser. Jūtos lieliski.

— Vai esat izanalizējis pēdējo lietu? Negribēju jūs traucēt kamēr neesat izveseļojies. Kā jums zināms es pavēlēju veikt izmeklēšanu. Man ziņoja, ka kadru nodaļas priekšnieks jau pieprasījis no jums dažus paskaid­rojumus. Vai varat vēl ko piebilst?

Bondam nepatika, ka M. balss skan bezkaislīgi. Tas nebija uz labu.

— Nē, ser, — Bonds atbildēja. — Notika nepatīkams atgadījums. Esmu vainīgs, ka šī sieviete spēja mani pie­mānīt Tam nevajadzēja notikt

— Pareizi. — M. acis joprojām bija aukstas, draudu pilnā balsī viņš turpināja: — Jūsu pistole kļūdījās. Ja ne­maldos, tā bija «Beretta». Es nevaru ļaut aģentam, kura numurs sākas ar divām nullēm darīt šādas kļūdas. Varbūt būtu labāk, ja jūs atteiktos vai nodarbotos ar vien­kāršākām lietām?

Bonds sastinga, tad dusmīgi paskatījās uz M. Licence uz slepkavību, kas bija atzīmēta ar divām nullēm, Slepe­nā dienesta aģentiem bija liels gods. Bondam nenācās viegli to iegūt bet patlaban viņš varēja izraudzīties tieši tos uzdevumus, kuri viņam patika un bija saistīt' ar risku.

— Nē, ser, es to negribētu.

— Tādā gadījumā jums nāksies mainīt ierod. To pa­šu pieprasa arī izmeklēšanas komiteja, un esmu vienis­prātis ar viņiem. Vai skaidrs?

— Ser, esmu pieradis pie šā ieroča, — Bonds tiepīgi sacīja. — Uzskatu par labāku strādāt ar to. Notikušais varēja atgadīties ar ikvienu un jebkuru ierod.

— Es jums nepiekrītu Tāpat kā izmeklēšanas komi­teja. Tas ir izlemts jautājums. — M noliecās pār selekto- ru. — Vai ieroču eksperts ieradies? Ielaidiet viņu.

M. izslējās krēslā.

— Varbūt jūs, 007, nezināt taču majors Butroids ir viens no labākajiem individuālo šaujamieroču speciālis­tiem Uzklausīsim, ko viņš teiks

Durvis atvērās. Pie galda pienāca vājš cilvēks smilš- krāsas matiem un apstājās līdzās krēslam, kurā sēdēja Bonds. Bonds paskatījās uz viņu. Viņš to lāgiem bija sa­stapis un atcerējās šīs tālu stāvošās gaišpelēkās un auk­stās acis, kuras, šķiet nekad neko nepauda. Ienācējs bezkaislīgi paraudzījās uz Bondu, tad vērsās pie M.:

— Labdien, ser.

— Esiet sveicināts. Vēlos jums šo to pavaicāt Vis­pirms — ko jūs domājat par «Beretta 25" markas pisto­li?

— Dāmu ieroas, ser.

M. ironiski palūkojās uz Bondu, kas māksloti pasmai- dīja

— Nūja. Kāpēc tad tā?

— Tas ir vārgs ierocis, ser. Tomēr ar to ir viegli rīko­ties Tajā ir kaut kas tāds, ko nespēju izskaidrot Tas patīk dāmām.

— Un ja uzliek klusinātāju?

— Tad top vēl vārgāks. Turklāt man netīk arī klusinām tājL Tie ir smagi un, kad steidzies ķeras' drēbēs. Es ne­vienam neieteiktu izmantot šādu kombinādju, jo vairāk tāpēc, ka nereti no ieroča ir daudz kas atkarīgs

— Vai jums, 007, ir iebildumi?

Bonds paraustīja plecus.

— Es nepiekrītu. Jau piecpadsmit gadus lietoju «Be- rettu 25" un ne reizes neesmu kļūdījies. Rekordam tas nav slikti. Esmu pieradis pie šīs pistoles un lieliski to pār­valdu. Nepieciešamības gadījumā esmu izmantojis daudz pamatīgāku ierod, piemēram, garstobra koltu 45. «Beretta" man patīk: viegli šaut no tuvas distances un ērti nēsājama. — Bonds brīdi domāja, juzdams ka to­mēr mazliet piekrīt arī ekspertam. — Kas attiecas uz klusinātāju, tad esmu vienisprātis ar jums, ser, ka tas ir neērts, taču reizēm nepieciešams

— Mēs jau redzējām, kas notiek šādās situācijās,— M. viņu pārtrauca. — Attiecībā uz ieroča maiņu tas ir at­karīgs vienīgi no prakses. Pie jaunā tipa drīz vien pieradī­sit — M. sejas izteiksme mazliet atmaiga. — 007, diem­žēl viss jau ir izlemts. Piecelieties - uz brītiņu, gribu, lai mūsu eksperts jums uzmet acis.

Bonds piecēlās un nostājās pretī majoram. Abu vīrie­šu skatieni nepauda sevišķu sirsnību

— Lūdzu piedošanu.— majors noburkšķēja, taustī­dams Bonda bicepsus. — Vai jūs nevarētu man parādīt savu pistoli?

Bonds lēnām izvilka no svārkiem īsstobra «Berettu».

Butroids to apskatīja, pasvārstīja rokā, tad nolika uz galda.

— Un maksts?

Bonds novilka žaketi un atsprādzēja zamšādas mak­sti. Tad atkal apģērbās.

Iztaisnojis maksts kantis, laikam cerēdams tur atrast kādu nelīdzenumu, Butroids to novietoja uz galda blakus pistolei

— Domāju, ka iespējams sameklēt arī šo to labāku, ser,— eksperts sacīja pirmklasīga drēbnieka balsī.

Bonds no jauna apsēdās. Beidzis demonstratīvi blenzt griestos, viņš pievērsa skatienu M.

— Tātad, major, ko jūs mums ieteiksit?

Butroids ierunājās kā profesionālis.

— Ser, taisnību sakot— viņš kautri iesāka, — šajās dienās esmu izmēģinājis lielāko daļu no visām automātiskajām pistolēm. Pieci tūkstoši šāvienu no ka­tras divdesmit piecu metru attālumā. No visām es izraudzītos «Valteru PP» 7,65 mm. Tas atrodas ceturta­jā vietā aiz japāņu ražojuma M-14, krievu Tokareva un «Zauera M-38". «Valteram" man patīk vieglā mēlīte un aptvere rokturi. Tieši tas, kas vajadzīgs 007. Ļoti spēcīgs ieroas. Protams, ari kalibrs tam lielāks nekā «Beret- tai» — 32, nevis 25. Es neieteiktu ņemt vieglāku ieroci. Bet «Valtera» patronas var dabūt jebkurā pasaules malā. Tā ir šī ieroča priekšrocība salīdzinājumā ar krievu un ja­pāņu pistolēm.

— Vai varat ko piebilst? — M. griezās pie Bonda.

— Tā ir laba pistole, ser,— Bonds piekrita — Bet kā man to nēsāt?

— «Bēmsa Martina» firmas makstī,— majors But­roids lakoniski atbildēja — Vislabāk kreisajā pusē aiz jostas. Var arī padusē. Maksts ir no cietas ādas. Tur ir at­spere, kas fiksē pistoli No tādas maksts to iespējams iz­vilkt daudz ātrāk nekā no šīs,— viņš norādīja uz Bonda maksti. — Vajadzīgas apmēram trīs piektdaļas no se­kundes, lai no sešu metru attāluma trāpītu cilvēkam.

— Tātad nolemts,— M. rezumēja. — Bet ja vaja­dzīgs pamatīgāks ierocis?

— Varu ieteikt tikai vienu,— majors Butroids nesatri­cināmi sacīja. — Tas ir «Smith and Vesson». Revolveris. 38. kalibrs. Neķeras drēbēs. Kopējais garums trispad- smitarpus centimetru, svars nav lielāks par piecdesmit gramiem. Lai samazinātu svaru, veltnītis domāts tikai piecām patronām taču, ja tās visas izšauj, kādam neklā­sies labi— eksperts atļāvās pasmaidīt, — 38. kalibra «Smith and Vesson Special» patronas. Dažāda garuma stobrL

— Diezgan, M. viņu pārtrauca — Ticu jums uz vār­da. Ja jūs sakāt ka tas ir vislabākais revolveris, tā arī ir. Tātad paliksim pie «Valtera» un «Smita un Vesona». No­dodiet ieročus kopā ar maksti aģentam 007, un lai šodien pat viņš sāk trenēties. Nedēļas laikā viņam jāie­mācās tos pārvaldīt visā pilnībā Esam vienojušies? Tādā gadijumā es jums pateicos un neuzdrošinos jūs vairs aizkavēt

— Paldies, ser, — majors Butroids atbildēja. Tad pie­cēlās un izgāja no kabineta.

Kādu mirkli istabā valdīja klusums Pie logieir Kla­dzināja krusas graudi. M. pabīdīja grozāmo krēslu un sn- ka aplūkot slapjos stiklus Bonds paraudzījās pulkstenī. Desmit Tad viņa skatiens pievērsās rakstāmgaldam, uz kura bija ierocis un maksts Bonds pēkšņi atcerējās tos piecpadsmit gadus, kas viņu bija saistījuši ar šo divaino metāla gabalu. Viņš atsauca atmiņā gan tos mirkļus, kad vienīgi pistoles šāviens varēja glābt viņa dzīvību, gan tos, kad pietika tikai ar draudiem to izmantot Viņš nebija aiz­mirsis tās dienas, kad gatavojās to lietot tad viņš pistoli izjauca, ieeļļoja-cītīgi pielādēja aptveri un pāris reižu pār­baudīja tās darbību, izmezdams patronas ar pārsegu ap­klātajā viesnīcas gultā. Tad pēdējo reizi noslaucīja.pistoli ar sausu lupatu, iebāza makstī, aplūkoja sevi spogulī, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un nekas nav redzams. Bet pēc tam — uz pnekšu, uz satikšanos, kas nozīmēja dzīvību vai nāvi. Cik reižu tā bija glābusi Bonda dzīvību! Cik nāves spriedumu parakstījusi! Muļķīgi, taču Bonds juta skumjas Vai tiešām tā var pieķerties nedzīvam, tur­klāt bk šausmīgam priekšmetam kā pistole. Kaut kādas saites tomēr bija eksistējušas, bet M. tās sarāvis.