JANS FLEMINGS - KAZINO ROYALE

- Izvēle ir ļoti nevainīga. Tas taču ir tikai labs, vienkāršs un pilnvērtīgs ēdiens. - Viņš pagriezās pret viesmili. - Un atnesiet labi daudz grauzdiņu!

- Lielākās grūtības, - viņš ņēmās skaid­rot, - ir nevis dabūt kaviāru, bet gan labi daudz sausiņu, uz kuriem to uzsmērēt.

- Tālāk, - viņš pievērsās ēdienkartei, - se­košu dāmas izvēlei un arī ņemšu kaviāru, bet kā galveno ēdienu es vēlētos nelielu gabalu pusjēla liellopu gaļas steika ar sauce Bear- naise un coeur d'artichaut [28]. Kamēr jaunkun­dze baudīs zemenes, man atnesiet pusīti avo­kado ar Franču mērci. Vai tas viss saderēs kopā?

Viesmīlis palocījās.

- Lieliska izvēle, mademoiselle un monsie- ur. Monsieur Džordž, - viņš pagriezās pret sommelier, kuram atkārtoja abu klientu pa­sūtījumu.

- Parfait, * - teica sommelier un pasniedza vīnu sarakstu ādas vākos.

- Ja jūs piekristu, - teica Bonds, - es ļoti vēlētos šovakar kopā ar jums dzert šampanieti. Tas ir līksmes dzēriens un atbildīs šī vakara noskaņai. Es vismaz tā ceru, - viņš piebilda.

- Lieliski. Arī man šampanietis būtu pa prātam,- viņa atbildēja.

Ar pirkstu atradis nosaukumu sarakstā, viņš to rādīja sommelier.

- "The Taitinger 45"?

- Tas ir lielisks, - atzina sommelier. - Bet, ja kungs atļautu piedāvāt, - viņš norādija ar zīmuli, - tās pašas markas "Blanc de Blanc Brut 1943". Līdzīgu jūs neatradīsiet nekur.

Bonds pasmaidīja.

- Tad mēs, protams, ņemsim to.

- Šis nosaukums nav plaši pazīstams, - Bonds pievērsās Vesperei, - bet tas laikam ir pats smalkākais šampanietis pasaulē. - Viņš pēkšņi pasmaidīja, jo sajuta, ka paskaidro­jums bijis mazliet pretenciozs. - Jums mani jāatvaino. Es esmu līdz smieklīgumam izvē­līgs ēdienos un dzērienos. Varbūt tas tāpēc, ka esmu vecpuisis, bet varbūt ari tāpēc, ka man it visā ir paradums pievērst uzmanību detaļām. Varbūt es kādam varu likties kā tā­da klīrīga vecmeita, bet, tā kā man maltītes parasti jāietur vienatnē, tā ir mazliet intere­santāk.

Vespere viņam uzsmaidīja.

- Man tas patīk. - viņa atbildēja. - Es, sa­vukārt, pati parasti uztveru lietas kopumā un no sliktākā cenšos izvilkt labāko. Varbūt tas izklausās mazliet bērnišķigi, - viņa kā atvai­nodamās piebilda, - bet man liekas, ka tā ir vieglāk dzīvot,

Tika atnesta maza, ledus spainīti ievietota karafite ar degvīnu, un Bonds piepildīja gla­zēs.

- Es piekrītu, - viņš teica, - bet tagad, Ves­pere, iedzersim par šo vakaru!

- Jā, - viņa atbildēja, paceldama mazo glā­zīti un paskatīdamās viņam cieši acīs. - Es ceru. ka viss ritēs bez aizķeršanās.

Bondam likās, ka, to sakot, viņas pleci mazliet notrīcēja. Tad Vespere impulsīvi pie­liecās viņam tuvāk.

- Man ir jaunumi 110 Metisa. Viņš gan vēlē­jās pats jums tos pavēstīt. Runa ir par bum­bu. Jūs neticēsiet…

Bonds pavērās visapkārt un pārliecinājās, ka neviens viņus nevar noklausīties, bet ka­viārs ar karstiem grauzdiņiem vēl tika gata­vots.

- Stāstiet, - viņa acis ziņkārē iezalgojās.

- Ir saņemts ciet trešais bulgārs. Viņš ar savu sitroenu bijis ceļā uz Parīzi un, lai mas­kētos, uzņēmis automobili divus balsotājus.

Patruļai, kas viņu apturējusi, tas licies aizdo­mīgs savu slikto franču valodas zināšanu dēļ, tāpēc viņi pieprasījuši uzrādīt dokumentus, bet tas izvilcis pistoli un vienu no policistiem nošāvis. Tomēr otrs, nezinu gan, kādā veidā, viņu panācis. Nabadziņš pat mēģinājis pada­rīt sev galu, tomēr viņu no tā atturējuši un nogādājuši Ruānā, kur tas zellis, laikam pie­lietojot tradicionālos franču paņēmienus, pie­spiests visā atzīties.

Izrādās, ka Francijā viņš tāds nav vienī­gais. Ir savervēti vairāki tipi, kurus izmanto sabotāžu, slepkavību un līdzīgu uzdevumu veikšanai. Metiss jau gādā, lai arī pārējie no­nāktu tur, kur tiem īstā vieta. Šiem te bija piesolīti divi miljoni franku par jūsu nogalinā­šanu, un aģents, kas viņus nolīdzis, solījis, ka neviens tos nenoķers, ja viss tiks izdarīts precīzi pēc instrukcijas.

Viņa iemalkoja degvīnu.

- Bet nu sekos pats interesantākais. Aģents iedevis viņiem arī divas fotosomas, kuras jūs pats redzējāt, un iestāstījis, ka to atšķirīgās krāsas padarīs uzdevuma izpildi vienkāršāku, jo zilajā somā esot dūmu svece, bet sarkana­jā - sprāgstvielas. Vienam no viņiem bija uz­dots aizsviest bumbu, bet otram pēc tam jāpa­velk dūmu sveces cilpiņa, tad abi varēšot dū­mu aizsegā nozust. Patiesībā viss izrādījies gluži citādi. Nekādas dūmu sveces tur nebija. Tas viss izdomāts, lai bulgāri piekristu veikt uzdevumu. Īstenībā abās somās atradās bum­bas. Viņi bija iecerējuši uzspridzināt jūs un pēc tam ari abus bulgārus. Jādomā, ka ir ticis izplānots ari tas, kā tikt galā ar trešo cilvēku.

- Turpiniet! - Bondu bija sajūsminājusi pretinieku izdoma.

- Acīmredzot bulgāri ar piedāvājumu bijuši mierā, tomēr uz savu roku mēģinājuši plānu nedaudz uzlabot. Izlēmuši, ka gudrāk būs, ja vispirms tiks radīti dūmi, un tad to aizsegā mierīgi varētu mest bumbu tieši jums virsu. Jūs pats redzējāt, kā viens pavilka viltotās dūmu sveces cilpu, un rezultātā viņi abi, pro­tams, uzlidoja gaisā.

Trešais bulgārs stāvējis, kā vēlēts, aiz vies­nīcas "Splendide" un mierīgi gaidījis abus spridzinātājus. Kļuvis par visa notikušā acu­liecinieku, viņš iedomājās, ka biedri kaut ko saputrojuši. Tomēr policija, savākusi otras, neeksplodējušās, bumbas fragmentus, iz­skaidroja viņam situāciju. Kad puisis pārlieci­nājās, ka viņa draugi tīši sūtīti nāvē, viņš vairs neklusēja. Es domāju, ka viņš turpinās mums palīdzēt. Bet nav nekādas norādes, ka šis notikums būtu saistīts ar Le Chiffre vār­du. Acīmredzot ir darbojies starpnieks, iespē­jams, kāds no viņa miesassargiem, jo tas ne­laimīgais, kurš palika dzīvs, par tādu Le Chiffre neko nav dzirdējis.

Viņa savu stāstāmo pabeidza brīdī, kad tu­vojās viesmīļi ar kaviāru un karstu grauzdiņu kalnu. Uz paplātes atradās ari mazi trauciņi ar sīki sakapātiem sīpoliem un cieti novārītu olu, kuras sarīvētais baltums un dzeltenums bija viens no otra atdalīti un tika pasniegti at­sevišķos trauciņos.

Kaviārs nu bija galdā, un bridi viņi ēda klusēdami.

Pēc neilga laiciņa Bonds ierunājās.

- Dažkārt nenāk par ļaunu apmainīties vietām ar slepkavu. Šoreiz man īsti vietā šķiet teiciens, ka bumerangs vienmēr atgriežas. Metiss varēs justies apmierināts ar vienas dienas veikumu, jo pieci no pretiniekiem pa­darīti nekaitīgi divdesmit četru stundu lai­kā, - un viņš pastāstīja Vesperei, kā abi ar Metisu apveduši ap stūri Muncus.

- Starp citu, - Bonds pajautāja, - kā gadī­jās, ka operācijai izvēlējās tieši jūs? No kuras nodaļas jūs esat?

- Es esmu S. vadītāja palīdze, - atteica Vespere. - Tā kā tas bija viņa plāns, šefs, pro­tams, vēlējās, lai arī mūsu nodala piedalītos šajā lietā. Tādēļ viņš lūdza M., lai atļauj iesais­tīt mani. Likās, ka galvenais uzdevums būs nodrošināt sakarus, tādēļ M. piekrita, lai gan brīdināja, ka jums varētu nepatikt, ka tiek piekomandēta sieviete. - Viņa apklusa, gaidot Bonda reakciju, bet, kad tas neko neteica, turpināja. - Man pavēlēja doties uz Parizi, bet no turienes kopā ar Metisu ierasties šeit. Man ir draudzene, kas strādā par vendeuse [29]pie Diora, un tieši viņai izdevās sadabūt šo kleitu un arī tērpu, kuru biju uzvilkusi no rīta, citā­di es nespētu sacensties ar visiem šiem ļau­dīm. - Meitene norādīja uz apkārt sēdošo publiku. - Štābā visi mani apskauda, lai gan nevienam nebija ne jausmas, kāds uzdevums mani gaida. Viņi tikai zināja, ka būs jāstrādā kopā ar kādu no dubultnullēm. Jūs taču esat mūsu varoņi. Es biju sajūsmā.