Stīvens Līkoks: IZĢĒRBTIE DŽENTLMEŅI

Un pēc visa šī jampadrača viņi drīz vien saķer kādu parastu vecmodīgu kaiti un nomirst kā visi pārējie cilvēki.

Tagad tādiem cilvēkiem nav nekādu izredžu nodzīvot līdz sirmam vecumam. Viņi ir uz nepareiza ceļa.

Paklausieties! Vai jūs gribat nodzīvot patiešām ilgu mūžu, baudīt lieliskas, ziedošas, pilnvērtīgas, pašapmierinātas ve­cumdienas Un nomocīt visus savus kaimiņus ar savām atmi­ņām?

Tad metiet pie malas visas šīs muļķības. Izmetiet tās no prāta. No rītiem celieties normālā laikā. Celieties tad, kad jums nepieciešams celties, ne agrāk. Ja jūsu kantori taisa vaļā vienpadsmitos, celieties desmitos trīsdesmit. Pamēģiniet ie­vilkt plaušās ozonu. Vispār tāds gan nemaz neeksistē. Bet, ja eksistē, varat par pieciem centiem nopirkt ar ozonu pilnu termosu un nolikt bufetes plauktā. Ja jums darbs sakas sep­tiņos no rīta, piecelieties bez desmit septiņos, bet sev ne­melojiet, apgalvojot, ka tas jums patīk. Tas nav nekas uzjautrinošs, un jūs to labi zināt.

Bez tam izbeidziet to ņemšanos ar aukstajām vannām. Kad jūs bijāt zēns, jūs taču to nekad nedarījāt. Tad neesiet muļķis arī tagad. Ja nu jums ir jāiet vannā, kaut arī īstenībā nav nekādas vajadzības, tad lai tā ir silta. Prieks par izkāp­šanu no au-.;tas gultas un iegulšanos karstā vannā nav nekādi salīdzināms ar līšanu aukstā ūdenī. Katrā ziņā rimstieties gvelzt par savu vannu un dušu, it kā jūs būtu vienīgais cil­vēks, kas jebkad ir mazgājies.

Tik daudz par lo. »

Tālāk parunāsim par mikrobiem un baciļiem. Nebaidieties no tiem. Tas ir viss. Tas ir galvenais, un, ja jūs to apjēgsit, varēsit dzīvot bez raizēm.

Ieraudzījis bacili, pieejiet klāt un ielūkojieties tam tieši acīs. Ja kāds no tiem ielido jūsu istabā, zveSiet tam ar cepuri vai dvieli. Zveliet tam no visa spēka starp kaklu un krūškurvi. Bacilim drīz vien kļūs nelabi.

Faktiski bacilis ir ļoti mierīgs un nekaitīgs radījums, tikai nevajag baidīties no tā. Sāciet runāt ar io. Lieciet tam no­gulties un palikt mierīgi. Tas sapratīs. Man kādreiz bija bacilis, vārdā Fido. Tas bieži gulēja man pie kājām, kamēr es strādāju. Nekad neesmu pazinis uzticamāku draugu, un, kad to bija sabraucis automobilis, es apglabāju bacili dārzā, juzdamies patiesi apbēdināts.

Piebildīšu, ka tas gan ir pārspīlējums. Es neatceros precīzi tā vārdu, iespējams, ka to sauca Roberts.

Saprotiet, tas ir tikai modernās medicīnas izdomājums — uzskatīt, ka holeru, tīfu un difteriju izraisa baciļi un mikrobi. Blēņas! Holeras cēlonis ir briesmīgas vēdersāpes, bet difterija rodas no mēģinājuma ārstēt sāpošu kaklu.

Tagad pāriesim pie jautājuma par barību.

Ēdiet visu, ko vien gribas. Ēdiet daudz. Jā, ēdiet ļoti, loti daudz. Ēdiet tik ilgi, kamēr jūtat, ka vēl varat pārstreipuļot pāri istabai un atzvelties ar visu lo, kas apēsts, pret dīvāna spilvenu. Ēdiet visu, kas jums iet pie sirds, kamēr vairāk negribas. Vienīgā mēraukla ir tā, vai jūs par visu to varat samaksāt. Ja nevarat samaksāt — neēdiet. Un paklausie­ties — neraizējieties par to, vai jūsu barība satur cieti, olbal­tumu, augu līmi un slāpekli. Ja jūs esat tik stulbs, ka gribat ēst tādas lietas, ejiet nopērciet un ēdiet vesels. Aizejiet uz veļas mazgātavu, savāciet veselu maisu cietes un ēdiet, cik lien. Apēdiet to, virsū uzdzeriet krietnu malku līmes un vēl ieņemiet pilnu karoti portlandcementa. Tas viss jūs salīmēs labi un pamatīgi.

Ja jums garšo slāpeklis, aizejiet un palūdziet, lai aptiekārs pielej pilnu kannu, un sūciet ar salmiņu pie letes, kur pārdod zelteri. Tikai neiedomājieties, ka visas šīs vielas var jaukt klāt barībai. Parastajos ēdienos nav nekāda slāpekļa, fosfora vai olbaltuma. Katrā pieklājīgā mājā visas tādas draņķības tiek aizskalotas virtuves izlietnē, iekams ēdiens nonāk uz galda.

Un vēl daži vārdi par svaigu gaisu un vingrinājumiem. Par tiem esiet bez raizēm. Pielaidiet savu istabu pilnu ar svaigu gaisu, tad aizveriet ciet logus un nelaidiet gaisu ārā. Ar to pietiks gadiem. Vispār nelieciet savām plaušām darboties bez pārtraukuma. Ļaujieļ tām atpūsties. Kas attiecas uz fiziskiem vingrinājumiem, tad, ja jau tie jums ir vajadzīgi, vingrinieties un samierinieties ar to. Bet varbūt jūs varat atļauties nolīgt citus cilvēkus, kuri jūsu vietā spēlē beisbolu, skrien krosu vai nodarbojas ar vingrošanu, kamēr jūs sēžat ēnā, smēķējat un skatāties uz viņiem … Ak dievs, ko tad vēl jūs gribai?

Nedaudzie tālāk atrodamie fragmenti sniegs ieskatu kādā nelielā grāmatiņā, kas man patlaban top.

Katram cilvēkam atmiņas apcirkņos glabājas tas, ko viņš sauc par izglītību. Mans nolūks ir ietvert koncentrētā formā to, kas palicis pāri no kādreiz apgūtajām zinībām.

Izglītību iedala lieliskā, stingrā kl-asiskā un viduvējā izglī­tībā. Visiem ļoti veciem cilvēkiem ir lieliska izglītība, visiem, kuri acīmredzot nezina nekā, ir stingra klasiska izglītība; viduvēja izglītība nav nevienam.

Izglītības apraksts aizņem gandrīz desmit rakstāmpapīra loksnes. Lai iegūtu izglītību, ir apmēram sešus gadus sūri grūti jāmācās koledžā. Bet pat tad cilvēks nereti konstatē, ka vajadzīgā brīdī tomēr nevar likt lietā savas zināšanas. Kad parādīsies mana astoņas vai desmit lappuses biezā grāmatiņa, katrs varēs nēsāt savas zināšanas aizmugurējā kabatā.

Tiem, kuriem jaunības dienās nav bijusi izdevība mācīties, būs iespēja, dažas stundas cītīgi pastudējot šo rokasgrāmatu, sasniegt to pašu līmeni, ko sasnieguši tie visvairāk skolotie.

Fragmenti ir izraudzīti pilnīgi uz labu laimi.

1. Astronomijas atliekas

Astronomija māca, kā pareizi lietot Sauli un planētas. Pēdējās var uzlikt uz mazu nūjiņu ribām un griezt apkārt. Tas rada paisumus un bēgumus. Planētas pašā nūjiņu galā atrodas šausmīgi tālu. Rūpīgi pētot nūjiņas, laiku pa laikam atklāj jaunas planētas. Planētas orbīta ir attālums, ko nūjiņa noiet pa apli. Astronomija ir milzīgi interesanta; ar to jāno­darbojas naktī kādā no augstajiem Špicbergenas torņiem. Tas tāpēc, lai astronomija netiktu traucēta. īsti labs astro­noms pēc rotējošo nūjiņu brīdinošās dūkoņas noteiks, kad komēta būs pārāk tuvu viņam.

2. Vēsturēs atliekas

Acteki: leģendāra lauta, pa- pusei cilvēki, pa pusei zirgi, pa pusei kapu kalnu veidotāji. Savu uzplaukumu viņi sa­snieguši apmēram tajā pašā laikā, kad kalitampieši'. Viņi kaul kur ir atstājuši dažus savus šausmīgi milzīgos piemi­nekļus.

Cēzara dzīve: slavens romiešu karavadonis, jaunākais, kas jebkad i/cēlies mala Lielbritānijā un nav aizturēls muitnīcā. Kad Cēzars atgriezās no savām lauku mājām (lai kaut ko paņemtu), Bruts viņu nodūra, un Cēzars nomira, izga rgdains vārdus «veni, vidi, tekel, upharsin» 2 .

Zvērināto tiesa pasludināja spriedumu par nožņaugšanu.

Voltēra dzīve: francūzis; ļoti dzēlīgs.

Šopenhauera dzīve: vācietis; ļoli gudrs, bet lo tiešām ne­varēja manīt, kad viņš apsēdās.

Dantes dzīve: itālietis, pirmais, kurš ieviesa banānkokus un leijerkasti, kas pazīstama ar nosaukumu «Danles elle».

Pēteris Lielais

Alfrēds Lielais Nevaļīgam cilvēkam nav

Fridrihs Lielais iespējams viņus atšķirt.

Džons Lielais Tie vērojuši dzīvi kā

Toms Lielais karaļi, apustuļi, bokseri

Džims Lielais un tā tālāk.

Džo Lielais utt.

Oriģinālā — callithumpians. S. Līkoks apspēlē piedēkli -iati, kas pa­rasti norāda uz tautību. Īstenībā lādas tautības nav un vārds nozīmē «tracis», «kaķu koncerts».