Stīvens Līkoks - IZĢĒRBTIE DŽENTLMEŅI

Šajā atšķirtībā Alfrēds aizvadīja savu zēnību, īsinot laiku pārdomās un nomoda sapņos. Nespēdams normāli aizmigt, viņš atklāja, ka divi «Dusi saldi» šņaucieni uzdzen burvīgu miegu, no kura viņš pamostas spirgts, kā no jauna piedzimis, un tas viss par piecpadsmit centiem paciņā.

Kad Alfrēds bija kļuvis piecpadsmit gadus vecs, uz dzīvi «Reklāmās» pārcēlās Jaukā Luīza, viņa attāla radiniece. Meitene bija apaļa bārene: abi vecāki bija aizgājuši viņā" saulē, nezinādami, ka desmit minūtes ilga vingrināšanās pēc praklo sistēmas turpat guļamistabā uz grīdas būtu pasargājusi viņu abu dzīvības. Turklāt aizbildņa muļķības dēļ meitene bija palikusi bez plika graša pie dvēseles: viņš savu mūžu ne­bija apjēdzis, ka naudas ieguldīšana tagad ir zinātne, kas apgūstama septiņās stundās, kuras izsūta ar pēcmaksu.

Kaut arī Jaukā Luīza bija trūcīga, pēc ierašanās «Re­klāmās» viņa vienā rāvienā saviļņoja jauno un jūtīgo Alfrēda sirdi. Kad viņa izkāpa no mašīnas, kuras riepām bija garantēts divdesmit tūkstošu jūdžu nobraukums un kura ārkārtīgi līgani ripoja pa šoseju, kas bija apstrādāta ar asfall- maisījumu, kuru varēja uzklāt pat bērns, meitene šķita viņam kā acis priecējoša glezna. Mugurā viņai bija viens no jauna­jiem Bersaglieri šūtajiem tērpiem, kuros elegance apvienota ar ērtumu un kuru īpašā priekšrocība ir noderīgums visiem izmēriem — ne tikai tādam smuidram stāvam, kāds bija Jaukajai Luīzai, bet arī pilnīgākām dāmām. Tā kā pārdo­damo izmēru sarakstu un padomus pircējiem dod līdz ar katru tērpu, varam būt pārliecināti, ka tāds saraksts bija klāt arī Luīzai, kad viņa kāpa laukā no mašīnas. Viņas galvu greznoja viena no modīgajām platmalēm a la fašists, kas nogalina simt jardu atstatumā, kājās bija dzeltenbrūni garie zābaki, kuros elegance apvienota ar ērtumu, jo speciālists apavus izstrādājis tādus, lai tie pacēlumā nespiestu un kustētos saskanīgi ar antraksa [19] kauliem. Zem tērpa — ļoti dziļi zem tā — Luīza valkāja vienas no jaukākā parauga cieši piegu­ļošajām kreklbiksītēm, kuras bija importētas tieši no Lionas un bez kurām nebija iedomājama neviena dāma. Sacīdami, ka meitene, kāpjot ārā no mašīnas, bija skaista kā glezna, kas spētu priecēt acis gan vientuļniekam un kareivim, gan pēdējā kursa studentam, mēs nebūt nepārspīlējam.

Alfrēds, kas bija ģērbies modīgajā pelēkajā firmas «Tagad vai nekad» uzvalkā un uzāvis brūnus zābakus, pagājis pretī meitenei, juta, ka vairs nevalda pār savu sirdi.

Turpmākajās dienās mūsu jaunais Alfrēds kļuva par daiļās meitenes pastāvīgu pavadoni un piedevām — par vadītāju un padomdevēju. Būdams kaislīgs golfa spēlētājs, viņš drīz jo drīz iepazīstināja savu apburošo māsīcu ar šīs spēles noslē­pumiem un iemācīja viņu izvēlēties tādās labas markas bumbiņas kā Smacko-1924, kuru apvalks ir garantēts pret plaisāšanu un plīšanu. Tāpat apguvuši Mādžonga [20] noslē­pumus, — lielisks šīs spēles komplekts tagad ir parādījies pārdošanā tieši no Ķīnas (iegaumējiet šos vārdus — tieši no Ķīnas!), — jaunie ļaudis atrada spēlē patvērumu no domām.

Alfrēds ar neizsakāmu prieku šajos brīnumjaukajos drau­dzības brīžos vēroja, kā meitene pamazām pieņemas prātā. Vēlēdamies veicināt tālāku attīstību, jauneklis nopirka un lasīja Luīzai priekšā neklātienes politekonomijas kursu un «Municipālo aplikšanu ar nodokļiem», lai meitenei būtu ie­spēja veikt atbildīgos nodokļu inspektores, municipālpadom- nieces vai pilsētas inženieres pienākumus. Kopīgi viņi pār­lasīja arī izmaksu aprēķina un pieskaitām,o izdevumu kursu, ar kura palīdzību Luīza katrā laikā varētu "strādāt par ap­drošināšanas aģenti vai aplēst bankrotējuša īpašuma vērtību. Tādējādi ar katru dienu meitenes prāts kļuva bagātāks un redzesloks plašāks. Kā teicis profesors O. Dž. Hūčs, Vis­pasaules neklātienes apmācības kursu rīkotājs Omahā, 4718. avēnijā, 6. istabā: «Uzskats nozīmē skatīšanos uz kaut ko.»

Mums nav vajadzības sīki jo sīki aprakstīt svētlaimīgās, bet nemierpilnās dienas, kad Alfrēds, jau sapratis, ka ir ie­mīlējies, kā pakārts svārstījās starp cerībām un bažām. Tikai atgādināsim, ka jaunākie bikšturi «velc, uz augšu», kurus viņš valkāja ar centrālo kustīgo sprādzi, bija tieši piemēroti viņa kustīgajiem pleciem. Nav šaubu, ka šī smalkā ierīce palīdzēja jaunajam cilvēkam visgrūtākajā dzīves posmā, liekot viņam turēt plecus taisni, pie tam nespiežot vēderu. Vārdu sakot, tie bija tie paši bikšturi, par kuriem misters I)ž. O. P. Baghauzs no Vičitas Kanzasas štatā (viņa attēls parasti ir pielikts) ir teicis: «Es valkāju tikai šos bikšturus! Nekad nekādus citus!»

Šajā burvīgajā aplidošanas laikā Alfrēds centās dažne­dažādiem paņēmieniem izteikt savas jūtas, bet vārdi kā ne­nāca, tā nenāca pār lūpām. Uzzinājis, ka puķes var pasūtīt pa telegrāfu uz jebkuru adresi, viņš sūtīja tās Luīzai no visām valsts malām. Šos pasūtījumus, kurus pieņēma augu dienu un nakti, izpildīja kvalificētu speciālistu štats, uz kuru gaumi un prasmi klients varēja pilnīgi paļauties. Vārdu sakot, tie ir pasūtījumi, par kuriem pazīstamais puķkopis misters Dž. K. V, Mads no Veislebalas Vašingtonas štatā ir teicis savā kodolīgajā valodā: «Izmantosim tos.» Piedevām vēl Alfrēds sūtīja sēklas, gurnus un atvases, par kuriem nav jā­maksā vairāk.

Nenovēršami tuvojās brīdis, kad Alfrēds no «Reklāmām» juta nepieciešamību uzzināt savu likteni un riskēt atklāti atzīties mīlestībā. Taču šim solim viņš bija sagatavojies pats. Lai pārvarētu jaunībai dabisko biklumu, viņš bija iegādājies un rūpīgi izlasījis mazu rokasgrāmatiņu, kuras nosaukums bija « Kāpēc būt biklam, ja jauna vingrinājumu sistēma palīdz iegūt pašpaļāvību divās stundās par piecdesmit centiem katrā». Alfrēds izrakstīja šo brošūriņu, ielikdams aploksnē ASV pastmarkas, bet te w - svarīgi atzīmēt, ka samaksu var no­kārtot naudā ar pārvedumu vai ar jebkuru citu atzītu paņē­mienu.

Jaukā Luīza arī bija sagatavojusies. Viņa bija izstudējusi mazu rokasgrāmatiņu, kuras nosaukums bija «Kas jāzina jaunai meitenei», un zināja visu, kas jāzina.

Un tad liktenīgais brīdis bija klāt. Stāvēdams uz viena ceļa Luīzes priekšā — to viņš varēja darīt bez jebkādām bažām, jo valkāja neburzīgas bikses, — Alfrēds atklāja mīles­tību ar dažām vienkāršām frāzēm, kas bija patapinātas no minētās rokasgrāmatas. Košais sārtums, kas ieplūda Jaukās Luīzas vaigos, bija pietiekami daiļrunīga atbilde. Alfrēds ar bikšturu palīdzību viegli piecēlās kājās un piespieda meiteni pie krūtīm.

Nav vajadzības aprakstīt burvīgo Alfrēda un Luīzas laulību Ceremoniju, kas notika «Reklāmās». Vecā labā māja tika iztīrīta un sakopta no pagraba līdz bēniņiem. Šajā nolūkā Alfrēds lietoja putekļu sūcēju «Pneimogārdziens», ko firma par velti nodod uz desmit dienām pircēja rīcībā izmēģinā­šanai un kas garantē visu kaklu un spraugu iztīrīšanu. Tieši par šo modeli misters X. K. Overheds, pazīstams eksperts 110 Jēlas, ir teicis: «Tas ir labākais putekļu sūcējs, ko es zinu.»

Banketa sarīkošana tika uzticēta kādai banketu firmai. Ie­lūgumus iespieda un izsūtīja ielūgumu firma. Garīdzniekam lika piedāvāti vienkārši noteikumi — pienācīga atlīdzība un papildu izdevumi. Līgava izskatījās apburoša kāzu tērpā, ko varēja nodot atpakaļ, ja pasūtītājam modelis nebūtu pa prātam. Alfrēdam bija mugurā uzvalks ar paša drēb­nieka garantiju. Un, kad laulātais pāris ar baudu atslīga lando 1 sēdeklī (katrai mašīnai ir atsperes), Alfrēds apskāva Luīžu ap vidu un nočukstēja: «Ir vērts ievietot sludinā­jumu.»