MARKS TVENS: Vientieši ārzemēs Jeb Jauno svētceļnieku gaitas

Ceļš no Smirnas uz Svēto zemi vedīs cauri Grieķijas arhipelāgam garām Patmosas salai, gar Āzijas piekrasti, seno Pamfīliju un Kipras salu, līdz pēc trim dienām būs sasniegta Beiruta. Beirutā paredzēta uzkavēšanās, lai ceļotāji varētu apmeklēt Damasku, tad tvaikonis dosies tālāk uz Jafu.

No Jafas būs iespēja apmeklēt Jeruzalemi, Jordānas upi, Tibērijas ezeru, Nācareti, Betāniju, Betlēmi un citas Svētās zemes vietas, kas in­teresēs ceļotājus, un šeit ekskursanti, kuri būs vēlējušies ceļot no Beiru- tas pa zemes ceļu, ietverot pārgājienā Damasku, Galileju, Kapernau- mu, Samāriju, Jordānas upi un Tibērijas ezeru, varēs atgriezties uz kuģa.

Pēc izbraukšanas no Jafas nākamā interesantā apstāšanās vieta būs Aleksandrija; brauciens līdz turienei ilgs divdesmit četras stundas. Tur būs vērts apskatīt Cēzara pils drupas, Pompeja Kolonnu, Kleopatras Adatu, katakombas un senās Aleksandrijas drupas. Dažās stundās pa dzelzceļu iespējams nokļūt Kairā, kas atrodas simt trīsdesmit jūdžu no Aleksandrijas, un no Kairas var doties ekskursijā uz senās Memfisas atrašanās vietu, Jāzepa labības klētīm un piramīdām.

No Aleksandrijas ceļš griezīsies mājup, piestājot Maltā, Kaljāri (Sardlnijā) un Palmā (Maljorkā)— tās visas ir grandiozas ostas ar skaistām ainavām un augļu pārbagātību.

Katrā no šīm vietām kuģis uzkavēsies vienu vai divas dienas un, vakarā izbraucot no Parmas, nākamajā rītā sasniegs Valensiju Spānijā. Šajā Spānijas krāšņajā pilsētā paredzēts uzturēties divas dienas.

No Valensijas mājupceļš turpināsies gar Spānijas piekrasti apmē­ram divu jūdžu attālumā no Alikantes, Kartahenas, Palosas un Ma- lagas, pēc aptuveni divdesmit četrām stundām sasniedzot Gibraltāru.

Tur kuģis uzturēsies vienu dienu, tad dosies tālāk uz Madeiru, ko sasniegs apmēram pēc trim dienām. Kapteinis Marjets* raksta: «Nezinu nevienas citas vietas uz zemeslodes, kas cilvēku tā pārsteigtu un sajūsminātu, to pirmoreiz ieraugot, kā Madeira.» Madeirā paredzēts uzkavēties vienu vai divas dienas, varbūt pat ilgāk, ja laiks atļaus; pēc tam, braucot starp salām, kur, iespējams, izdosies saskatīt Tenerifes virsotni, kuģis pa Transatlantijas dienvidu maršrutu šķērsos okeānu ziemeļaustrumu pasātu zonā, kur droši var cerēt uz jauku, tīkamu laiku un mierīgu jūru.

Vēl paredzēts piestāt Bermudu salās, kas atrodas tieši šajā maršrutā apmēram desmit dienu braucienā no Madeiras, un pēc neilgas uzturēšanās pie mūsu draugiem bermudiešiem ceļš vedīs taisni uz mājām, kur nokļūsim aptuveni pēc trim dienām.

Jau tagad tiek saņemti lūgumi no Eiropā dzīvojošiem cilvēkiem, kas vēlas pa ceļam piebiedroties mūsu ekskursijai.

Ceļotājiem kuģis būs īstas mājas, un, ja kādam gadīsies sasirgt, viņam netrūks labu draugu un gādīgu kopēju.

Ja kādā no uzskaitītajām ostām plosīsies epidēmija, kuģis tajās neiegriezīsies, bet aizstās tās ar citām, ne mazāk interesantām vietām.

Maksa par ceļojumu katram pieaugušam pasažierim noteikta 1250 dolāru skaidrā naudā. Kajīšu un vietu izvēle ēdamzālē notiek biļešu iegādes kārtībā; pasažieru skaitā uzņems tikai pēc tam, kad mantzinim būs iemaksāti desmit procenti no dalības maksas.

Pasažieri, ja vēlēsies, ostās varēs palikt uz kuģa bez papildu piemaksas; visi izdevumi par pasažieru izvešanu krastā ieskaitīti biļetē.

Pilnā mērā par biļeti jāsamaks, to saņemot, jo tādējādi vislabāk veicami nepieciešamie priekšdarbi, lai kuģis varētu laikus iziet jūrā.

Lūgumi par uzņemšanu pasažieru skaitā pirms biļetes iegādes jāiesniedz īpašā komitejā apstiprināšanai.

Ceļojuma laikā iegādātos mākslas priekšmetus un suvenīrus pasa­žieri drīkstēs vest uz mājām tvaikonī bez speciālas piemaksas.

Piecus zelta dolārus dienā, pēc mūsu domām, var uzskatīt par korekti aprēķinātu summu, lai segtu visus ceļojuma izdevumus, pasažie­riem uzturoties krastā, kā arī visās tajās vietās, kur viņi vēlēsies palikt ilgāku laika sprīdi.

Būs iespējams pagarināt ekskursiju, kā ari mainīt maršrutu, ja par to nobalsos vienprātīgi visi pasažieri.

Čārlzs K. Dunkans, Volstr'itā 117, Ņujorkā

R.R.G…………………. mantzinis.

KANDIDĀTU PIEŅEMŠANAS KOMITEJA

Dž. T. H- eskv. R. R. Dž___________ eskv. C. K. Dunkans

Kapt. V. V. S. K. V. K. Dž. T. H. Č. K. Dunkans

TVAIKOŅA IZRAUDZĪŠANAS KOMITEJA

. Apdrošināšanas sabiedrības inspektors .ASV un Kanādas inženieris konsultants .eskv.

P. S. Ekskursijai nofraktēts ļoti skaistais un izturīgais tvaikonis ar borta riteņiem «Kveikersitija», kas izbrauks no Ņujorkas ostas 8. jūnijā. No valdības saņemtas ieteikuma vēstules varas iestādēm ārzemēs.

Vai šajā programmā būtu atrodams jel viens trūkums, kas spētu mazināt tās nekļūdīgo pilnību? Itin nekas, ko cilvēka prāts spētu iedomāties. Parīze, Anglija, Skotija, Šveice, Itālija, Garibaldijs! Grieķi­jas arhipelāgs! Vezuvs! Konstantinopolel Smirna! Svētā zemei Ēģipte un «mūsu draugi bermudieši»! Eiropieši, kas tik ļoti vēlas piedalīties ekskursijā,— izvairīšanās no epidēmijām — krastā izcelšana par baltu velti — ārsts uz kuģa — ja pasažieri vienprātīgi nobalso, ekskursiju var pārvērst ceļojumā apkārt zemeslodei — barga «kandidātu pieņem­šanas komiteja»— tikpat barga «tvaikoņa izraudzīšanas komiteja»— tikpat stingri izraudzīts kuģis! Tādam kārdinājumam pretoties nebūtu bijis neviena cilvēka spēkos. Es steigšus devos uz mantziņa kantori un iemaksāju savus desmit procentus. Uzgavilēju, kad uzzināju, ka vēl atlikušas dažas brīvas kajītes. Visiem spēkiem izvairījos doties rokās nežēlīgajai kandidātu atlases komitejai, kas pārbaudītu manu perso­nību, toties atsaucos uz visiem savas pilsētas ievērojamākiem vīriem, galvenokārt uz tādiem, kuri par mani vispār nekā nezināja.

Drīz pēc tam tika publicēts papildinājums programmā ar paziņo­jumu, ka uz kuģa tiks lietota Plimutas garīgo dziesmu grāmata. Tūdaļ iemaksāju visu atlikušo naudu.

Man izsniedza kvīti, un es likumīgā kārtā biju oficiāli atzīts par ekskursijas dalībnieku. Tas mani darīja laimīgu, tomēr šī sajūta nespēja ne tuvu līdzināties atskārtai, ka esmu «izraudzīts».

Programmas papildinājumā ekskursantiem tika arī ieteikts apgādā­ties ar nelieliem mūzikas instrumentiem laika pakavēšanai uz kuģa, ar segliem ceļojumam pa Sīriju, zaļām brillēm, saulsargiem un šķidrau­tiem, ko valkāt Ēģiptē, izturīgiem tērpiem ceļojumam pa Svēto zemi. Bez tam tur bija atgādinājums: kaut gan kuģa bibliotēkā lasāmviela būs plašā izvēlē, būtu tomēr labi, ja katrs pasažieris paņemtu līdzi pāris ceļvežu, Bībeli un literatūru, kurā atrodami padomi ceļotājiem. Bija pievienots arī vesels Svētajai zemei veltītu grāmatu saraksts, jo Svētā zeme ietilpa ekskursijas maršrutā un, kā likās, bija pasākuma nagla.

Bija iecerēts, ka braucienā piedalīsies godājamais reverends Henrijs Vords Bīčers,* taču neatliekami pienākumi spieda viņu no šā nodoma atteikties. Mums būtu bijis vieglāk un tīkamāk pieciest dažu citu pasažieru iztrūkumu. Braucējos bija ieskaitīts arī ģenerālleitnants Šērmans*, bet karš ar indiāņiem prasīja viņa klātbūtni prērijā. Savu vārdu pasažieru sarakstā bija ierakstījusi kāda populāra aktrise, tofriēr atgadījās kaut kas, kādēļ viņa nevarēja braukt. Ari «Potomakas bundzinieks»* dezertēja, un — ak vai!— mūsu vidū vairs nepalika neviena slavenība!

Taču Jūrniecības ministrija mums apsolīja dot «lielgabalu bateriju» (kā bija teikts arī prospektā), ar ko raidīt atbildes šāviņus karaļu salūtiem; bez tam mūsu rīcībā joprojām paliks jūrniecības ministra parakstīts dokuments, kurā viņš lūdza laipni uzņemt «ģenerāli Šēr- manu un viņa pavadoņus Vecās pasaules galmos un karaspēku Galvenajās mītnēs», lai gan man šķita, ka tiklab ieteikuma vēstule, kā ari lielgabali bija nedaudz zaudējuši sākotnējo mirdzumu. Bet galu galā — vai tad mums nepalika vilinošā programma, kas solīja Parīzi, Konstantinopoli, Smirnu, Jeruzalemi, Jēriku un «mūsu draugus bermu- diešus»? Ko gan vēl vairāk kārot?