MARKS TVENS: Vientieši ārzemēs Jeb Jauno svētceļnieku gaitas

Netaisos aizbildināties par atkāpšanos no parastā ceļojumu aprakstu stila, lai arī man to pārmestu, jo domāju, ka visu esmu skatījis objektīvām acīm un rakstījis vai nu gudri, vai negudri, taču vismaz godīgi. Šajā sējumā izmantoti fragmenti no vēstulēm Sanfrancisko avīzei Daily Alta California, kuras īpašnieki laipnā kārtā atteikušies no savām tiesībām un devuši man attiecīgo atļauju. Esmu šeit iekļāvis arī vairākus fragmentus no korespondencēm, kas rakstītas Ņujorkas avīzēm Tribune un Herald.

Sanfrancisko, 1869

AUTORS

Mēnešiem ilgi visas Amerikas avīzes izrakstījās par lielo izpriecas braucienu uz Eiropu, šī ekskursija tika apspriesta neskaitāmās ģimenēs. Tāds izpriecas brauciens bija kaut kas pavisam jauns — nekas tam­līdzīgs vēl nebija piedzīvots — un izraisīja dedzīgu interesi, kādu izraisa visi jaunumi. Brauciens bija iecerēts kā milzu apmēra pikniks. Ekskursijas dalībnieki vis nepiepildīs kādu netīru kuģīti ar jaunību, skaistumu, plātsmaizēm un taukos vārītiem virtuļiem, lai aizpukšķinātu pa nieka upīti, izkāptu malā zaļā pļavā un nomocītos visu garo vasaras dienu dažādās draiskulībās, izliekoties, ka vareni uzjautrinās, nē, viņi, karogiem plīvojot un salūtlielgabalu šāviņiem dunot, dosies ceļā lieliskā tvaikonī, lai baudītu karalisku atpūtu viņpus lielā okeāna svešās pasaules malās, daudzās zemēs ar slavenu vēsturi! Mēnešiem viņi kuģos pa brāzmaino Atlantijas okeānu un saules apmirdzēto Vidusjūru; dienā viņi pastaigāsies pa klājiem, piepildot kuģi ar līksmām balsīm un smiekliem vai lasot romānus un dzeju kuģa skursteņa pavēnī, bet varbūt, pārliekušies pār bortu, vēros medūzas un nautilus, haizivis, vaļus un citus jūras dzelmju briesmoņus; vakaros dejos uz augšējā klāja milzīgā balles zālē, kas sniegsies no apvāršņa līdz apvārsnim ar debess velvi griestu vietā, kur spīguļos visskaistākie gaismekļi — zvaig­znes un majestātiskais mēness; dejos un pastaigāsies, un smēķēs, un dziedās, un nodosies mīlestībai, un meklēs debesīs zvaigznājus, kas nelīdzinās pagalam apnikušajam Lielajam Lācim; un viņi redzēs divdesmit svešas flotiles un divdesmit nepazīstamu tautu tikumus un tērpus; skatīs puspasaules dižākās pilsētas; brāļosies ar dižciltīgiem ļaudīm un draudzīgi tērzēs ar karaļiem un prinčiem, ar lielmogoliem un varenu impēriju valdniekiem!

Iecere bija drosmīga, dzimusi ģeniālā galvā. Tā tika plaši izreklamē­ta, taču tas nemaz nebija vajadzīgs: pasākuma drosmīgā oriģinalitāte, neparastība, vilinājums un grandiozums izraisīja valodas visā zemē, un tas tika pārspriests katrā ģimenē. Kurš gan spēja izlasīt ekskursijas programmu, neiekvēlodamies ilgās kļūt par brauciena dalībnieku? Atkārtošu to šeit vārdu pa vārdam. Programma ir skaidra kā visprecīzākā karte. Un labāku ieskaņu es šai grāmatai nevarētu atrast.

Bruklinā 1867. gada 1. februāri

Es, zemāk parakstījies, esmu nolēmis noorganizēt ekskursiju ar šādu programmu.

Es pats vadīšu pirmšķirīgu tvaikoni, kas spēj uzņemt simt piecdesmit pirmās klases pasažieru; tāds kuģis tiks izraudzīts izmeklētas sabiedrī­bas uzņemšanai, neizmantojot vairāk par trim ceturtdaļām kuģa kapacitātes. Ir pamats ticēt, ka šo sabiedrību it viegli varēs sapulcēt, tālu nemeklējot, un ceļojumā kopīgi dosies draugi un paziņas.

Kuģī būs visas iespējamās ērtības, ieskaitot bibliotēku un mūzikas instrumentus.

Līdzi brauks pieredzējis ārsts.

Izbraucot no Ņujorkas aptuveni 1. jūnijā, kuģis pa visērtāko maršrutu šķērsos Atlantijas okeānu un pēc apmēram desmit dienām, izbraucot cauri Azoru salu grupai, sasniegs Sanmigelu. Tur pasažieri pavadīs vienu vai divas dienas, mielojoties ar augļiem un baudot šo salu mežonīgo skaistumu; tad kuģis dosies tālāk, lai pēc trim vai četrām dienām piestātu Gibraltārā.

Divas trīs dienas tiks veltītas lielisko pazemes nocietinājumu aplūkošanai; saņemt atļauju šo galeriju apskatei nav grūti.

No Gibraltāra, braucot gar Spānijas un Francijas piekrasti, triju dienu laikā tiks sasniegta Marseļa. Šeit pasažieriem būs daudz laika ne vien iepazīt sešus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas dibināto pilsētu ar tās mākslīgo ostu — labāko šāda veida ostu Vidusjūras krastos, bet arī apmeklēt Parīzi Lielās izstādes laikā un pa ceļam arī skaisto Lionas pilsētu, no kuras augstākajām vietām skaidrā laikā labi var saredzēt Monblānu un Alpus. Pasažieri, kas vēlēsies uzkavēties Parīzē ilgāk, varēs vēlāk atgriezties caur Šveici un pievienoties pārējiem ceļabied­riem Dženovā.

No Marseļas līdz Dženovai ir vienas nakts brauciens. Ekskursan­tiem būs izdevība aplūkot šo «lielisko piļu pilsētu» un apmeklēt Kolumba dzimto vietu, kur var nokļūt, nobraucot divpadsmit jūdžu pa skaisto, Napoleona I būvēto ceļu. No Dženovas pasažieri varēs doties ekskursijās uz Milānu, Komo un Madžores ezeriem vai uz Milānu un Veronu (kas slavena ar saviem nocietinājumiem) vai Paduju un Venēciju. Tie pasažieri, kas vēlēsies apmeklēt Parmu (slavenu ar Korredžo freskām) un Boloņu, varēs turpināt ceļu vilcienā līdz Florencei un pievienoties pārējiem Livornā, tādā veidā iepazīstoties ar pilsētām, kur atrodas izcilākie Itālijas mākslas pieminekļi.

Brauciens gar piekrasti no Dženovas uz Livornu ilgs vienu nakti, pēc tam paredzēts pietiekami ilgs laiks, lai varētu apmeklēt Florenci, tās pilis un gleznu galerijas; Pizu — ar katedrāli un «Krītošo torni»; Luku — ar tās pirtīm un romiešu amfiteātri; Florence — pats tālākais punkts — atrodas tikai sešdesmit jūdžu no Livornas un sasniedzama, braucot ar vilcienu. Brauciens no Livornas uz Neapoli (ar piestāšanu

Čivitavekijā, lai izsēdinātu tos, kas no turienes vēlēsies doties uz Romu) ilgs apmēram trīsdesmit sešas stundas; kuģis brauks gar Itālijas piekrasti, tuvu garām Kaprērai, Elbai un Korsikai. Veikts viss nepieciešamais, lai Livornā nolīgtu loci kuģa piev3dīšanai pie Kaprē- ras, kur, ja būs iespējams, paredzēts apmeklēt Garibaldija māju.

Pasažieri varēs apskatīt (braucot pa dzelzceļu) Romu, Herkulānu, Pompeju, Vezuvu, Vergilija kapu un, iespējams, arī Pestumas drupas.

Nākamā interesantā apstāšanās vieta būs Palermo, Sicīlijas skais­tākā pilsēta, ko kuģis no Neapoles sasniegs vienā naktī. Tur ekskur­santi pavadīs vienu dienu, un vakarā sāksies brauciens uz Atēnām.

Braucot gar Sicīlijas ziemeļu piekrasti, cauri Eolu salu grupai, varēs saredzēt Stromboli un Vulkānu, kas abi ir aktīvi vulkāni, bet Mesīnas šaurumā kuģim vienā pusē paliks «Scilla» un otrā —«Haribda», turklāt būs saredzams vulkāns Etna; tālāk, braucot gar Sicīlijas austrumu un Itālijas dienvidu, bet Grieķijas rietumu un dienvidu piekrasti, pavērsies skats uz senatnīgo Krētas salu, tad kuģis iebrauks Atēnu līcī un Pirejas ostā un pēc divarpus vai trim dienām sasniegs Atēnas. Pēc neilgas uzturēšanās tur ceļotāji šķērsos Salamīnas līci, vienu dienu pavadīs Korintā un dosies tālāk uz Konstantinopoli, pa ceļam izbraucot cauri Grieķijas arhipelāgam, Dardaneļiem, Marmora jūrai un Zelta Raga vārtiem, un nonāks pie mērķa apmēram četrdesmit astoņas stundas pēc izbraukšanas no Atēnām.

No Konstantinopoles apmēram divdesmit četru stundu ilgs ceļš vedīs cauri skaistajam Bosforam, pāri Melnajai jūrai uz Sevastopoli un Balaklavu. Tur paredzēts uzkavēties divas dienas, aplūkojot ostas nocietinājumus un Krimas kara kaujulaukus; pēc tam atgriešanās cauri Bosforam, piestājot Konstantinopolē, lai uzņemtu pasažierus, kas būs vēlējušies tur uzkavēties; no turienes brauciens turpināsies pa Marmora jūru, cauri Dardaneļiem gar Āzijas krastiem — seno Troju un Lidiju — uz Smirnu, kas atrodas divu vai divarpus dienu braucienā no Konstantinopoles. Tur kuģis uzkavēsies ilgāk, lai ceļotājiem būtu iespēja apmeklēt Efesu, kas sasniedzama, nobraucot piecdesmit jūdzes ar vilcienu.