Zena Grejs - Arizonas lauva

Здесь есть возможность читать онлайн «Zena Grejs - Arizonas lauva» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: Riga, Год выпуска: 1995, ISBN: 1995, Издательство: Olna, Жанр: Вестерн, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Arizonas lauva: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Arizonas lauva»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Romāna «Arizonas Lauva» galvenais varonis Ričs Emss, kas sākumā ir vienkāršs kovbojs, bet, nelaimīgu apstākļu spiests, atstājis savu dzimteni un gadu gaitā kļuvis par tā saukto Arizonas Lauvu, kas visos cīniņos neaizmirst sirdsapziņu un taisnīgumu. Tādēļ viņu bīstas un ciena. Beidzot pēc daudziem grūtiem, gadiem liktenis arī viņu atalgo ar laimīgām dienām.

Arizonas lauva — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Arizonas lauva», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

«Ja lieta grozītos ap kādu citu meiteni,» viņš lēnām sacīja, «es teiktu, ka viņa vienkārši pazaudējusi prātu, bet Nezta nav kā citas, viņa nepārsteidzas, nemēdz iemī­lēties, nav sentimentāla … Varbūt viņa bija sadusmoju­sies uz Samu, ka tas reiz bija mēģinājis pakļaut viņu sa­vai gribai, — nezinu. Bet, galu galā, tas jau arī nekrīt svarā; katrā ziņā no viņas puses bija netaisni sniegt Li­jām Titam kaut mazo pirkstiņu.»

«Tur tev taisnība!» Tenners nopietni piekrita. «Šis Tits laikam ir glīts puisis?»

«Jā, tas viņš ir, un pie sievietēm viņam milzīga pie­krišana — visas meitenes šeit ir kā trakas uz viņu … Var­būt sākumā Neztas attiecības pret viņu bija gluži nevai­nīgas, bet jau tika tenkots. Sākumā es, protams, nepie­griezu šīm tenkām vērību, bet tad es reiz novēroju tos abus dejojot, un pārliecinājos, ka viņi slepus satiekas pie Sneliem, tad arī man bija jātic. Toreiz es kļuvu gluži slims… Kaut es vismaz varētu saprast Neztu, bet es vienkārši nespēja to saprast; biju tikai sašutis un ar to padarīju lietu vēl ļaunāku.»

«Jā, protams… Šī lieta izskatās visai ļauna, mans nabaga Rič! Bet ar savu galīgo spriedumu es tomēr attu­rēšos, kamēr Nezta nebūs iztēlojusi man šo lietu arī no sava viedokļa.»

«Protams, tā būs vislabāk. Kungs Dievs, Kep, es tik ļoti priecājos, ka tu atkal esi šeit. Nezta tevi mīl — var­būt tev viņa paklausīs … Starp citu, man žēl arī nabaga Sama! Visa Šelbija smejas par viņu; viņš, protams, to zina un tādēļ nerādās tur. Bet viens ir tiesa: viņš izturējās brīnišķīgi! Neviena ļauna vārda viņš neteica Neztai, kaut šī lieta tam sasodīti ķeras pie sirds.»

«To varu iedomāties. Arī man tas ir ļoti sāpīgi. Tais­nību sakot, tas viss tik maz atgādina Neztu — kas tad īsti apsēdis to meiteni?»

«Man šķiet, ka mūsu ģimenē ir ļauna iedzimtība, kas izpaužas šādā Neztas rīcībā. Starp citu, arī es esmu man­tojis savu daļu no tās, kā ar šausmām esmu pārliecinā­jies … Bet vistrakākais tomēr ir tas, ka māte klaji nostā­jas Neztas pusē! Liekas, ka viņa lepojas ar savas meitas panākumiem,, it kā tie atgādinātu viņai pašas jaunību. Protams, es nelabprāt runāju par to, un jau tā esmu tei­cis pārāk daudz.»

«Kā tev šķiet, vai šis Lijs Tits galu galā varbūt tikai lielās?»

«Tas būtu iespējams,» Ričs dzīvi atbildēja, «jo šajā ziņā viņš vienmēr bijis liels, un kādas meitenes labo slavu tas nekad nav pratis cienīt. Bet ja tā arī būtu tikai tukša lielība — man, kā brālim, šī lieta tomēr ir sasodīti nepa­tīkama.»

«Katrā ziņā mums viņa lielībai jādara gals, tāpat kā Neztas vieglprātīgajai rīcībai.»

«Protams, tas mums jādara, vecais zēn!» Ričs atbil­dēja. «Ja mums izdosies vest Neztu pie prāta — lieta ar to būs izbeigta.»

«Tur nevar būt nekāda «ja» — pats par sevi sapro­tams, ka mums tas izdosies! Un vai tevi vēl kaut kas no­spiež?»

«Nē, viss pārējais iet tā, ka labāk nevar pat vēlēties. Mums jau ir vairāk kā divi simti vēršu, tā ka nākošajā gadā mums — Samam un man — būs jāpieņem papild­spēki. Ganības šeit lieliskas, tā kā pat vissausākajā gada laikā lopiem netrūkst barības; no lopu zagļiem mēs gan­drīz nemaz neesam cietuši, — vārdu sakot: dažu gadu laikā mēs varētu kļūt bagāti ļaudis. Ja vien Nezta gri­bētu kļūt prātīga, mēs visi varētu dzīvot jauki, varētu sū­tīt dvīnītes skolā un viss būtu labi.»

«Nu, redzi, tad taču ir arī iepriecinošas ziņas — ja vien meitene nepārvelk krustu visiem mūsu plāniem. Bet tam es neticu, untuma dēļ Nezta taču negribēs sabojāt visas ģimenes nākotni; šajā ziņā es viņu pazīstu pārāk labi. Gan redzēsi: kad es nopietni izrunāšos ar viņu, lieta iegūs pil­nīgi jaunu izskatu!»

«Katrā ziņā tu novēli man no sirds milzīgu smagumu,» Emss pieceldamies sacīja, un viņa drūmā seja mazliet no­skaidrojās. «Nu es iešu. Ja Nezta neatnāk pie tevis — uzmeklē, lūdzu, viņu pats. Un ja tev neizdosies atrunāt viņu no Lilas Snelas kāzām — mēs ķersimies pie šīs lie­tas visi kopīgiem spēkiem.»

«Par to varēsim runāt vēlāk,» Tenners apdomīgi pie­zīmēja.

Pēc tam mednieks ilgu laiku rīkojās pa savu būdu un tās priekšā, ik brīdi palūkodamies, vai nenāk Nezta. Daži no Emsu suņiem gan atskrēja viņu apsveikt un atjaunot veco draudzību, bet Nezta nerādījās. Tennera paļāvība zuda arvien vairāk un vairāk, viņš kļuva ar katru brīdi nemierīgāks, un beidzot apņēmās pats uzmeklēt jauno mei­teni.

Pusdienas saule raidīja ielejā savus siltos starus, ka­mēr augstienēs gaiss likās dzidrs un salts. Gaisā bija jū­tama rudens smarža; ozolu stumbri nogāzēs mirdzēja tē- raudpelēki, it kā tie būtu mitri. Mednieks ejot pa paradu­mam novēroja ikvienu briedi un ikvienu meža gaili. Kādā ēnainā gravā viņš apstājās, lai atpūstos un pārdomātu, tad lēnām soļoja tālāk un beidzot ilgu laiku nosēdēja uz kāda koka stumbra strauta malā, tā kā bija jau diezgan vēla pēcpusdiena, kad tas sasniedza Emsu namu.

Meskala un Manzanita bija slimas, jo bija saēdušās pārāk daudz saldumu.

«Kaut taču es jau agrāk būtu atņēmusi šiem sivēniem konfektes!» Emsa kundze pabeidza savu stāstu.

Meskala gultā locījās vēdersāpēs, kamēr Manzanita kā pierijusies čūska nekustīga gulēja saulītē.

«Patiesi, Kepij, jums nevajadzētu mūs tik ļoti lutināt!» Emsa kundze piezīmēja.

«Ak, ko — reizi vai divas reizes gadā — jums taču jānovēl man šis prieks, jūs mazliet palutināt!» vecais smiedamies sacīja. «Kur tad nozudusi Nezta?»

«Visu priekšpusdienu viņa lēkāja šeit namā kā tau­riņš,» Emsa kundze atbildēja. «Te viņa čivināja kā cīru­lītis, te jau nākamajā mirklī bija atkal noskumusi. Nu viņa ir kaut kur ārā — droši vien atradīsiet to sapņojam zem kāda koka.»

«Kas tad īsti meitenei noticis?»

«Kas viņai lai notiktu? Nekas! Tikai jūs vīrieši neva­rat mūs, sievietes, saprast.»

«Tas var gan būt, bet es vismaz mēģinu to darīt. Arī Ričs un Sams Pleifords cenšas saprast.»

«Tātad Ričs jau runājis ar jums?» viņa skarbi jautāja.

«Jā, zēns mazliet noraizējies Neztas dēļ, un es jūtu, ka viņam ir iemesls bažām.»

«Nav noliedzams, ka viņš un Sams mīl Neztu; tikai, diemžēl viņi nav pietiekami gudri, lai liktu meiteni mierā. Nezta pašreiz pārdzīvo smagu laiku, jo šī ir viņas pirmā mīlestība. Viņa vienkārši pārāk vēlu iesākusi. Kad es biju sešpadsmit gadus veca, man jau bija vesels pusducis aiz muguras!»

«Ak tā — nu es saprotu!» Kepijs sacīja, kaut nesaprata pilnīgi nekā. «Tātad lieta grozās ap mīlas dēku?»

«Protams! Viņa ir iemīlējusies divos jaunos vīriešos, vismaz cik man zināms, — varbūt ka tur ir kas vairāk. Vienā pusē stāv šis Sams Pleifords — krietns, labsirdīgs un smalkjūtīgs, bet tomēr ļoti neglīts zēns; un otrā pusē Lijs Tits — skaists velna puisis, tomēr nekādā ziņā ne labs, un noteikti brutāls attiecībās pret sievietēm. Tad nu es mēģinu pārliecināt Riču un Samu, lai pilnīgi atstāj Neztu mierā. Sams nu pamazām atzinis, ka mans padoms labs, bet Ričs ir stūrgalvīgs, kā jau visi Emsi.»

«Bet mīļā Emsa kundze,» Kepijs ļoti nopietni atbildēja, «ja mēs atstājam Neztu pilnīgi savā vaļā, viegli var no- titkt kaut kas tāds, kas vairs nav labojams.»

«Ak, nieki — tādas lietas varētu gadīties vienīgi tādēļ, ka mēs ik uz soļa uzmācamies viņai! Tādēļ ieteicu arī jums: atstājiet viņu mierā, bet ja runājat ar viņu — pie­krītiet tai, un turklāt krietni nopeliet Liju Titu viņas acīs!»

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Arizonas lauva»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Arizonas lauva» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Arizonas lauva»

Обсуждение, отзывы о книге «Arizonas lauva» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x