V. BEĻKOViČS S. KLEINENBERGS A. JABLOKOVS - OKEĀNA MĪKLA

Masateku valodā, piemēram, to lieto vīrieši un jau­nekļi, sarunājoties ar vīriešiem, un tikai retumis saru­nās ar sievietēm. Sievietes saprot šo valodu, bet pašas nekad to neizmanto.

Delfīni nav vientuļi savos sazināšanās līdzekļos. Kanāriju salu vidū vairāk nekā 1300 metru virs jūras līmeņa paceļas Gomēras sala. To apdzīvo berberi. Salas oficiālā valoda ir spāņu, un iedzīvotājiem jārunā šajā valodā. Bet viņu pašu valoda ir… svilpienu valoda. Si valoda saglabājusies no salas pamatiedzīvotājiem gvančiem, kurus līdz 15. gadsimta beigām kolonizatori bija gandrīz pilnīgi iznīcinājuši.

Reiz šai salā katoļu mācītājs bija spiests pārtraukt dievkalpojumu un izraidīt no baznīcas vietējos iedzīvo­tājus, jo viņi svilpoja lūgšanas savā valodā.

Sīs neparastās valodas dzīvotspēja izskaidrojama ar salas dabas apstākļiem. Salu šķērso daudzas kalnu grē­das, bet telefona sakaru nav. Ar svilpienu palīdzību iedzīvotāji var sarunājies septiņu, bet daži virtuozi pat četrpadsmit kilometru attālumā. Kāpēc jākāpelē pa kalniem, ja var nosvilpt: «Cikos iet autobuss uz Sanse- bastjanu?» un saņemt atbildi «Pulksten septiņos.»

Visapbrīnojamākais ir tas, ka berberi nebūt nav iz-

Amazones lili­ja — džungļu iemītniece.

Upju delfīni — duļ­ķaino udeņu iemītnie­ki — ir žilbinoši balti.

Melnvalis — veiklības tin spēka iemiesojums.

Šī seja ir ļoti vēlīga.

Delfīns ar aizsegtām nekļūdīgi atrod visu i.iarri vajadzīgo.

Delfīnu «sabiedrība» slēpj sevī vēl daudz neatminētu mīklu.

Plankumainā stenella, reta tropisko delfīnu suga, diezgan labi jūtas ari Marinlenda okeanarija.

Sešdesmit kilometru stundā tas vēl nebūt nav delfīnu vislielakais ātrums.

Iespējams, ka nākotnē peldaparāti atgādinās šo baltsānu delfīnu.

vai ar tevi, cilvēk, ir vērts sarunāties?

Ce]š uz savstarpēju kontaktu ir līkumots un grūts!

«Stāvēt var ne tikai cilvēki…»

Pirmais daudzsološais kontakts.

Gangas delfīnam, kas pie­dzimst akls, hidrolokatora uzbūve ir ļoti komplicēta.

Pat ārēji delfīnu smadzenes pārsteidz ar saviem apmēriem un attīstību.

Lūk, daži no baltvaļa plaušu bronhiolu un alveolu tūkstošiem.

Zobenvaļu muguras spuru jūrnieki bieži notur par zemūdens periskopu.

Kara laikā tos bieži uzskatīja par tor­pēdām.

ņēmums. Pavisam nesen kādā turku ciema netālu no Melnās jūras atklaja gluži tādu pašu iedzīvotāju sazinā­šanās līdzekli. Konstatēts, ka 20. gadsimta sākumā tādu svilpienu valodu izmantojuši gani Pireneju kalnos. Ne­sen kļuvis zināms, ka svilpienu valodā sarunājas arī Indijas ziemeļu rajonu kalnieši. Patiesi, tas ir telefons tūkstošiem cilvēku.

Pirms ķerties pie delfīnu sazināšanās līdzekļu atšif­rēšanas, būtu jātiek skaidrībā par cilvēku svilpienu va­lodu. Varbūt tas atvieglotu mūsu uzdevumu?

*

Jūs droši vien esat dzirdējuši par «linkosu». Tā ir universāla kosmosa valoda, kuru izgudrojis dāņu ma­temātiķis Hanss Frīdentāls. Viņš vadījies no tā, ka vi­sām saprātīgām būtnēm Visumā jālieto universāli ma­temātikas likumi un vienota matemātiska loģika. Sim apgalvojumam ir sava jēga, kaut arī tīri «matemā­tiska».

Patiesi, «linkoss» var būt efektīvs domu apmaiņas līdzeklis ar tādām domājošām būtnēm, kas pašas iz­manto matemātiku. Tie varētu būt citas augsti civilizē­tas planētas iedzīvotāji. Bet rietumu presē plaši izrekla­mētie mēģinājumi iemācīt delfīniem «linkosu» un tādā veidā izdibināt viņu garīgās spējas ir naivi līdz absur­dam. Lai izmantotu matemātikas likumus, savstarpēji sazinoties, vispirms jāpierāda, ka delfīni tos lieto. Pie tam tieši tā, kā to dara Hanss Frīdentāls!

Delfīnu sakaru līdzekļu atšifrēšana turpinās. Jau ir izanalizētas nebrīvē dzīvojošu, pieradinātu, kā arī tikko noķertu delfīnu izdotās skaņas rotaļu, peldēšanas un ēšanas laikā. Izpētītas arī brīvē dzīvojošu delfīnu iz­dotās skaņas. Dažādām sugām atzīmēti vairāki desmiti visbiežāk sastopamo signālu. Tas ir daudz vairāk nekā pērtiķiem, kam pagaidām zināmi tikai kādi trīsdesmit, četrdesmit signāli.

Zinātnieki Dreijers un doktors Evanss ir salīdzinā­juši dažādu sugu delfīnu — afalīnas, melnvaļa un citu — izdotās skaņas. Konstatēts, ka piecus signālus iz­manto visi šie dzīvnieki. Pārējās skaņas bija atšķirīgas.

Jaunās afalīnas bija daudz pļāpīgākas par vecākajām, viņu signāli bija daudzveidīgāki nekā pieauguša­jām afalīnām un zināmā mērā atgādināja «bērna ča­las». Tāpat kā cilvēkbērni, tās citādi reaģēja uz situā­cijas maiņu baseinā, piemēram, ieraugot beigtu delfīna mazuli, pieaugušās raidīja citādus signālus nekā jaunās.

Patlaban šajos pētījumos izmanto sceptronu, un pēc kāda laika mēs uzzināsim rezultātus.

Amerikāņu zoologs doktors Morfijs uzaicināja ja­pāņu dresētāju Tirogasi apmācīt delfīnus tikai ar svil­pienu palīdzību. Drīz Tirogasi izdevās pieradināt divus delfīnus atpeldēt pie viņa uz svilpienu, lai ar tiem va­rētu pavizināties.

Dzirdot noteiktas frekvences signālus, delfīni ar cil­vēku uz muguras peldēja ātrāk, lēnāk vai arī meta to nost. Sevišķi interesanti tas, ka delfīni ne tikai iemācī­jās ātri saprast dresētāja signālus, bet arī paši iemācī­jās pūst speciālas konstrukcijas svilpi.

Kā ziņo laikraksts «Volksstimme», Morfijs un Tiro­gasi cer tādējādi iemācīt delfīnus runāt. Viņi domā, ka jau pēc gada varēs sākt «sarunas» ar delfīniem.

Ļausim drusku vaļu fantāzijai. Iedomāsimieš, ka ■varēsim sazināties ar delfīniem. Protams, tas būs jauns pakāpiens cilvēces attīstībā. Jauns daudzu iemeslu dēļ. Par dažiem no tiem jau ir rakstīts šīs nodaļas sākumā. Mēs atminēsim visapslēptākās okeāna mīklas. Bet okeāns ir milzīga neizpētītu bagātību krātuve. Delfīni varēs pastāstīt cilvēkiem par nezināmām augu un dzīv­nieku sugām, par derīgo izrakteņu krājumiem, par pilsētām un galerām, kas atrodas jūras dibenā,- par dziļjūru iemītnieku parašām un dzīves veidu, par nezi­nāmām zemūdens straumēm un daudz ko citu.

Zinātne par jūru būs izdarījusi milzīgu lēcienu uz priekšu. Iespējams, ka pašos pamatos mainīsies zvej­niecības un okeanoloģisko pētījumu metodes, jūras ģeo­loģija un arheoloģija gūs vēl neredzētas iespējas.

Delfīni glābj cilvēkus jū r ā. Varbūt tad viņi organi­zēs pastāvīgu palīdzības dienestu avarējušiem kuģiem?

Nepazīstamas valodas atšifrēšana. Kāds ir tās šifrs? Vai katra skaņa ir fonēma, vārds vai vesela glezna? Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, un to atrisināt patlaban neatlaidīgi cenšas liels zinātnieku pulks: bio­logi, mtemātiķi, fiziķi, valodnieki.

Tā bija smaga diena. Pret vakaru visi jau bija galīgi nomocījušies, bet par kaut kādu atelpu nevarēja pat do­māt. Viss sākās ar to, ka viena no baseinā dzīvojošām delfīnu mātītēm turējās savrup no pārējiem delfīniem. Viņa izturējās dīvaini jau kādus divus mēnešus. Peldēja uzmanīgi, no kādreizējā rotaļīguma un jautrības vairs nebija ne vēsts. Tagad zināmā atstatumā no Betijas peldēja viņas draudzenes, gan tuvodamās, gan atkal at­tālinādamās. Tās uzmanīgi vēroja savrup peldošo Be­tiju.

Tā tas turpinājās apmēram stundu, tad Betijas vē­ders vairākkārt konvulsīvi sarāvās un parādījās mazs delfīnēns. Visus akvārija iemītniekus pārņēma liels sa­traukums. Arī mūs. Tās taču bija pirmās dzemdības ne­brīvē!