Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

6666. Ja dzenis kaļ pie loga, tad tanī gadā kāds mirs.

E. Zirnītis, Lubāna.

6667. Ja pie mājām kaļ dzenis, tad kādam būs jāiziet tautās jeb būs jāmirst.

J. Atteka, Nīca.

6668. Kad dzenis ābelē kaļ, tad kāds mirs.

K. Jansons, Plāņi.

6669. Kad slimnieks mājā un dzenis pie loga klauvē, tad slim­nieks mirs.

E. Skarnele, Kalncempji.

6670. Ja dzenis ziemā kaļ mā­jas jumtu, tad mājas iemītnie­kiem nākošā pavasarī jāaiziet uz citu māju.

T. Dzintarkalns, Talsi.

6671. Kad dzenis kaļ istabas galā, būs jāiziet citur dzīvot.

Z. Sniķere, Veģi.

6672. Ja dzenis ielaižas mājā vasaru, tad būs sausi laiki; ja zie­mu — auksti.

Z. Lancmanis, Gaujiena.

DZERŠANA.

6673. Kad pavasarī pirmo reiz dzef jaunu ūdeni, tad trīs reiz jā­nospļaujas un jāsaka: „Lai drudzis nepiekrīt!" [Sal. dzeguze.]

J. Treimanis, Bērze.

6674. Pavasarī no strauta dze­rot, jānospļaujas, lai klepus ne­pielīp.

A. Broža, Naukšēni.

6675. Kod tu cylvākam īdūsi padzert yudiņa, un tys cylvāks vysu yudini naizdzer un atdūd tev atpakaļ, a ka tu gribi zynuot, kū tys cylvāks dūmuoj, tu pajem tū atstuotu yudini un izdzer pats, tulaik tu zynuosi jo dūmys.

V. Podis, Rēzekne.

6676. Kas tukšu kausu dzer, tas labu vēl.

M. Liniņa, Aumeistej-i.

6677. Ja pēc ūdens dzeršanas nodzied kakls, tad būs alus d/ei

šana.

L. Prūse, Vecpiebalga

6678. Kad kakls dzerot no­gārdz, tad sagaidāma kāda iedzer­šana.

E. Aizpurve, Lubāna.

6679. Ja dzejot uz šķīvja sa­plīst divas glāzes reizē, tad no šīs kompānijās iznāks brūtes pāris.

V. Miķelāns, Dunava.

6680. Iedzertu glāzi nedrīkst atdot otram, jo tad būs jāpazaudē mīļākais jeb mīļākā.

P, Zeltiņa, Rīga.

6681. No tā spaiņa, kur zirgs vai cits kāds kustonis dzēris, ne­drīkst dzert, jo tad nakti miegs nenāk.

M. Valtere, Tērvete.

6682. Ja dod kādam dzert un pārlej trauka malām pāri, tad tas esot pelnījis.

H. Lindberga, Veselauska.

6683. No iedzirdīšanas var iz­sargāties, ja tai traukā trīs reizes iepūš un drusku vēl nolej zemē, tad var droši dzert.

J. Rubenis, Ērgļi.

6684. Ja kāds cilvēks ir iedzir­dīts, tad to var izdziedēt ar apdzi­ru zālēm. Jāsavāra kādas piecas apdziru zāles un savārītā sula glā­zes metā jāizdzep. Kad nu iedzir­dītais vemj, tad vemjamais trauks ir tik ātri jāapsedz, ka viņš pats nedabū redzēt, ko izvēmis. Bet tā­dus vien var izdziedēt, kuri koka mājā iedzirdīti; kas iedzirdīti mū­ra mājā, tos izdziedēt nevar.

J. Rubenis, Ērgļi.

6685. No sveša un neuzticama cilvēka nekā nevajaga ņemt un dzert, kamēr pats devējs nav dzē­ris. Ja tas ir ko nokrāpis jeb no­zadzis un apkrāptais lād jeb no- sacina, tad ļaunums krīt uz to, kas pirmais no tās mantas bauda.

J. Rubenis, Ērgļi.

DZĒRĀJS.

6686. Ja reibinošu dzērienu ņem no devēja pa rokas apakšu, tad var daudz izdzert, nemaz ne­reibstot.

A. Salmāns, Balvi.

6687. Cilvēkam nomirstot jā­lej ūdens mutē un ar to jāizskalo mirēja mute. Ja šo ūdeni iedodot dzērājam, tad tas vairs nebūt ne­dzeršot un nevarot dzert.

V. Strautiņš, Taurupe un Galgauska.

6688. Ja dzērājam viņa dzera­majā traukā ielej kādu drusku zu­šu asinis, tad viņš vairs nedzer-

L. Strute, Šķibe.

6689. Kad grib atradināt vī­ru no dzeršanas, tad jāņem no pirmo reiz jūgta, jauna ērzeļa sa­kām sviedri un jāpiemaisa šņa­bim, tad vairs nedzers.

Fr. Vāvere, Koknese.

6690. Ja dzērājam nezinot ie­dod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer.

E. Jēpe, Palsmane.

6691. Cilvēkam dzeršanas sēr­gā jādod nezinīt savārīti vistu sūdi.

K. Jansons, Plāņi.

6692. Dzērāju var atradināt no dzeršanas, ja glāzi brandava izmaisa ar miroņa pirkstu un pa­šam nezinot dod to viņam izdzert.

E. Linge, Salaspils.

ft

6693. Pret dzeršanas sērgu jā­iemērcē šņabī miroņa kreisās ro­kas vidus pirksts un šņabis jādod tam, kas no dzeršanas grib vajā tikt.

K. Jansons, Plāņi.

6694. Dzērājam dod miroņa nagus brendavīnā.

K. Jansons, Plāņi.

6695. " Lai dzērājam rastos rie­bums pret brandvīnu, tad miro- nam jāaizliek aiz lūpas nauda un jātura tur trīs dienas. Tad tā nau­da jāizņem, jāieliek'" braņj^vīna glāzē, kur tā atkal jātura trīs die­nas, un tad jādod dzērājam dzert. Var ari to naudu drusku apkasīt un dot dzērājam to kasījumu no­rit Tad dzērājam rāsies riebums pret stipriem dzērieniem un viņš vairs nedzers.

K. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196.

6696. Lai dzērāju atbaidītu no brandvīna, tad^ kāda pauda jāaiz­bāž mironam aiz lūpas un jātur^ tur trīs dienas. Tad nauda jāiz­ņem, jāieliek brandvīna glāzē, jā­tura atkal trīs dienas un jādod dzērājam izdzert. Pēc dzērājam būs riebums pret stipriem dzērie­niem.

F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196.

6697. Dzērāju no dzeršanas va­rot atradināt, ja paliek mironam naudu apakšā un to iemet pēc tam šņabī, kas dzērājam jāiedod.

K. Jansons, Plāņi.

6698. Pret dzēruma kaiti ir de­rīgas līņu asinis, tikai jāsargās par daudz iedot, jo tad esot stipri jāvemj. Dzērājam, kupš vairāk rei­žu baudījis līņu asinis, brandvīns riebjoties.

V. Strautiņš, Taurupe un

Galgauska.

6699. Dzērājam dod brandvī­nu, kāmī dzīva pele iemērkta.

K. Jansons, Plāņi.

6700. Kam ir dzeramā kaite, tam jāsavāra un jāiedod jauni pe­lēni un pēc tam jāpasaka, kas vi­ņam dots dzert, tad tas vairs ne­dzers.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

6701. Dzērājam jādod trīs die­nas šņabī samērcēts kurmis.

K. Jansons, Latgale.

6702. Dzērājam lej mutē putās sakultu ziepju ūdeni, lai tas vem­tu un vairs nedzertu.

H. Skujiņš, Smiltene.

6703. Lai dzērājs atstātu dzer­šanu, tad jāņem jauna atslēga, un kad dzērājs kādas glāzes izdzēris un glāzē vēl palikušas kādas lā­ses, tad tās jāietecina atslēgas spaliņā, pati atslēga jāaizslēdz un jānoskaita sekoši vārdi: „Lai tev brandvīns un alus ir aizslēgti uz visiem laikiem." Atslēgas spaliņa jānoglabā un pati atslēga jāiesviež tādā vietā, kur to nevar atrast. Pēc šāda izdarījuma pamazām sākot dzeršanu atmest un pēdī­gi nepavisam nebaudot.

E. Bļaus.

6704. Jānopērk jauna karamā atslēga. Kad dzērājs dzēris no glā­zītes un tanī vēl palikušas kādas pilītes, tad tās jāielej lociņa cau­rumiņā, pēc tam lociņš jāuzspiež un jāaizslēdz, šādus vārdus sakot: „Lai N. N. (vārds) alus un brand­vīns ir aizslēgts uz mūžīgiem lai­kiem!" Tad bērns (slēdzamais) jā­paglabā, un atslēga jāiesviež tādā vietā, kur to neviens nevar atrast, vai nu purvā jeb kur citur. Pēc tam dzērājs vairs nedzerot.

Etn. 1891. g. I, 11. lp.

6705. Jāņem jauna atslēga, un kad dzērājs ir izdzēris kādas gla zes un kādā glāzē vēl palikušas kādas lāses, tad tās jāietecina at slēgas spaliņā un tad atslēga jā­izslēdz un jāsaka sekoši vārdi: ,,Lai tev dzērieni ir aizliegti uz visiem laikiem." Pēc tam atslē­gas spaliņu jānoglabā un pati at­slēga jāiesviež tādā vietā, kur to nevar atrast. Pēc šādas rīcības dzērājs sāk pamazām atmest dzeršanu un pēdīgi nepavisam vairs nebauda.