Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RIGA,, Год выпуска: 1940, Издательство: latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē,, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas ticējumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas ticējumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Latviešu tautas ticējumi
Sakrājis un sakārtojis
Prof. Pēteris Šmits
1940 latviešu folkloras kratuves
ar kultūras fonda pabalstu
latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē, sste®,.
RIGA, 1940
Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. Tā kā laika gaitā ir mazliet mainījusies latviešu valodas pareizrakstība un grāmatu teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā (izņemot burtu "ŗ" nelielai daļai ticējumu, kuri ierakstīti datorā pirms vairākiem gadiem), tad šeit ir atrodamas arī formas, kādas mūsdienu rakstībā nelieto (piem.,
u. c.). Daļa ticējumu pierakstīti izlokšņu formā. Lai tos atšķirtu no pārējiem, to numuriņš iezīmēts zaļā krāsā.
Prof. P. Šmita savāktie ticējumi, kupis tagad publicē Latviešu folklo­ras krātuve, nav pieredzējuši paša krājēja un kārtotāja pēdējo redakciju; trūkst arī paredzētā ievada. Tāpat nelaiķis nav paspējis ticējumu pētī­šanas rezultātus ietilpināt Mitoloģijas 3. iespiedumā, kam bija drīzumā parādīties. Ka šie rezultāti būtu ienesuši ievērojamus papildinājumus šinī nozarē, par to prof. Šmits vairākkārt izsacījies mutes vārdiem, kā arī norādījis jau 2. izdevuma priekšvārdā.
Ticējumu kārtošanu pabeigusi prof. Šmita uzticīgā palīdze — viņa kundze Ida; tāpat viņa skatījusi cauri arī korektūras, ko savukārt darījis arī P. Šmits jun. Kopējās pārrunās esam noskaidrojuši edicijas principus, palikdami pie vārdnīcas iekārtojuma un pareizrakstību unificējot tādē­jādi, ka izloksnēm un apvidiem netiktu atņemtas raksturīgās formas un izteicieni. Ticējumi visi numurēti. Manās rokās palicis pēdējais lasījums un kontrole, kā arī dažādu technisko trūkumu novēršana. Nedaudzos gadījumos iespējamas pārskatīšanās kļūdas iesūtītāju un teicēju vārdos un uzvārdos resp. to atšifrēšanā.
Prof. Šmita krājums ietvep ap 36.000 ticējumu, kas godam aizpilda robu mūsu līdz šim publicētās tautas tradicijās. Tautas ticējumos atspo­guļojas tā mūsu senču dzīves daļa, kas mazāk apgaismota Sls tautas; gara mantās. T« tgiēs redzam senās zinātnes un reliģijas atliekas, paražas, praktiskus norādījumus visādos dzīves gadījumos; tāpat arī tautas dzied­niecību, burvības, pareģojumus, kas dibināti pa daļai uz senākām tradi- cijām, pa daļai uz patiesiem novērojumiem dabā un dzī«ē. "Daļu no šiem ticējumiem jūtami ietekmējusi arī kristīgā ticība. Tautas ticējumus, tāpat kā pārējos folkloras materialus, nelaiķis sācis vākt vēl skolnieks būdams, bet pirmais krājums gājis bojā pasaules kaja laikā (1914.—1919. g.). Daļa ticējumu gan vēlāk restaurēta. Šinī darbā labs palīgs nelaiķim bijusi māsa Emīlija Zommere. Daudz ticējumu, kā arī pasaku un teiku, nelai­ķis dzirdējis no sava tēva tēva Lisēniešu Pekšos (Raunas pag.), bet, cik spēdams, vā^js arī no citiem vecākiem ļaudīm, ikreiz, kad tam gadījies būt kādā citā %zimtenes novadā.
Iesācis savu darbu ar tautas dziesmu studijām, prof. P. Šmits ir rediģējis Latviešu folkloras krātuves uzdevumā Tautas dziesmas (4 sēju­mos) — pirmo papildinājumu Kr. Barona Latvju Dainām, izdevis paša vāktās un kārtotās pasakas un teikas 15 sējumos, ietilpinot tur arī ie­priekšējos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticējumu krājums no­slēdz prof. P. Šmita ražīgo folklorista darbu. Lai tas tad arī butu pēdē­jais piemiņas vainags prof. P. Šmita mūža darbam.
Prof. K. Straubergs.
Personīgi no sevis varu piebilst ka grāmata nonāca manās rokās pavisam bēdīgā stāvoklī-es to nejauši uzgāju kādas mājas bēniņos. Bet izrādās ka tas viss ir atrodams interneta vietnē-
 
Novēlu patīkamu lasīšanu
Imants Ločmelis

Latviešu tautas ticējumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas ticējumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

A. Baņķis, Garoza.

6521. Kad vēl nav dzirdējis dze­guzi kūkojam un iet upē mazgā­ties, tad paliek slims.

B. Bērziņš, Džūkste.

6522. Kad vēl nav dzirdējis dze­guzi kūkojam un iet upē mazgā­ties, tad paliek slims.

K. Corbiks, Mūrumuiža.

6523. No tās dienas, kad ir dzir­dēta dzeguze, var sākt basām kā­jām staigāt.

J. Cinovskis, Snēpele.

6524. Pavasarī priekš dzeguzes nedrīkst iet basām kājām, ja ies — paliks stīvs.

A. Šķērē, Kurmene.

6525. Pavasarī, kāmēr dzeguze nav kūkojusi, nevajag gulēt uz ze­mes. [Sal. pērkons.]

A. Korsaks, Ezere

VIII. Dzeguzes mēdī­šana.

6526. Kas dzegūzi mēda, tas pa­liek kurlmēms.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

IX. Dzeguze sapnī.

6527. Ja sapni dzird dzeguzi kū­kojam, tad kādam jāmirst.

J. Jurjāns, Jaungulbene.

6528. Ja sapnī redz dzeguzi, tad sapņotājam jāmirst.

✓ J. Jurjāns, Jaungulbene.

DZEGUZĪTES (Orchis macu-

lata).

6529. Dzeguzltes dzeltāno sakni dod govīm vēršu vadāšanai un lai

26*

būtu pulks piena un lilf/t lue jums. Balto sakni dod m i «irm, lai būtu spēcīgi. Lopi, kūļiem bieži šīs saknes top dotas ■ ml ve­selīgi un spēcīgi.

Etn. 1891. g., I 109 l|i i itinnc.iava.

DZEGUŽKĀJA.

6530. Kad izrnun d/.egužkāju, tad jāapgriež sakne uz augšu. Pir­mā kāja ir sautētāja, ar to var sautēt (kopoties) bez gala, bet ne­kas nemetas. Otra ir dzemdētāja; var dzemdēt bez sāpēm. Trešā ir maitātāja; ja bērns aizmeties, viņa lo izmaitā. Viņu dzep pulverī ar brandvīnu.

A. Elksnitis, Prauliņi.

DZEGUŽU PCSTIŅI (Cypripe-

dium calceolus).

6531. Dzegužu pūstiņus vajagot govīm dot, tad tām nemetoties ne­kādās slimības un tās esot pienī­gus.

R. Bērziņš, Annenieki.

DZELBEŽU LAPAS.

6532. Dzelbežu lapas liek uz pu­šumiem (ievainojumiem) un augo­ņiem.

Iv. Jansons, Plāņi.

DZELZS NEDĒLA.

6533. Dzelzs nedēla ir tā nedē­ja, kas iekrīt Miķēļa dienā. Tad jāliek kāposti skābēt, lai tie turē­tos cietāki.

E. Zommere, Rauna.

6534. Dzelzu nedēļā (ap Miķēli) nedrīkst skābēt kāpostus, jo tad tiem neesot skābuma; viņi esot rūgti un vārot cieti ka dzelzs ar nelabu sveķu garšu.

L. konv. vārdnīca, 15507.

DZI.IlANA VAINA.

6535 I»/i llilnui vainai ēda bur­kānus nu Milija burkānu lakstu tēju.

.1. Rubenis, Ērgļi.

6536 D/eltāno vainu dziedē ar dz.ellunum pīpenēm un dzeltānām kaķpcilam. Tās dzej- iekšā un ņem ari mazgāšanai.

P. Š., Preiļi.

6537. Kam ir dzeltānā vaina, tam jādzer dzeltāno pīpeņu novā­rījums.

E. Zommere, Rauna.

6538. Pret dzeltāno kaiti ieteica šādas zāles. Jāņem dzeltāna lupa­ta, jāsadedzina un pelni uz reiz jāiedzer; tad šī kaite drīz vien no­zūdot.

D. L. f. 1888. 29. P. J. Rau- davietis, Bērzaune.

6539. Slimniekiem ar dzeltāno vainu devuši utis norīt un tādu vis­tu gaļu ēst, kurām dzeltānas kājas.

P. Š., Rauna.

6540. Ja kādam esot dzeltānā vaina, tad tam vajagot ēst dzīvas utis, lai paliktu vesels.

H. Skujiņš, Smiltene.

6541. Kam dzeltānā vaina, tam lūko nezinot iedot trīsdeviņas utis ar maizi.

F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 191.

6542. Lai izārstētu no dzeltenu­ma kaites, tad maizes gabalā jāie­spiež deviņas utis un katrā rītā priekš saules lēkta jāapēd viena uts ar maizi.

B. Daņilovs, Kacēni.

.6543. Dzeltēno kaiti vislabak var nodzīt, ja uzliek uz maizes



  • E. Linge, Salaspils, P. S., Rauna.

    6544. Slimniekam ar dzeltāno vainu devuši ēst tādu maizi, kuj-ā bijušas ieceptas trijdeviņas utis.

    M. Navenickis, Zasa.

    6545. Dzeltānā vainā slimam jā­apēd trīs reiz deviņas utis.

    K. Jansons, Plāņi.

    6546. Slimniekam ar dzeltēno ligu dod trijdeviņas utis ar maizi apēst un pīpeņu tēju dzert. Uz na­bas tam jātura augšupēdu dzīvs balodis.

    K. Miļnus,. Zeime.

    6547. Kam dzeltānā vaina, tam nezinot jāiedod trīs sapiļināti mai­zes gabaliņi, kuļ-os katrā jāieliek trīs dzīvas utis.

    K. Jansons, Plāņi.

    6548. Ja kāds ar dzeltāno slimī­bu slimo, tad jānoķep vēzis un sli­majam jāuzsien uz muguras augš­pēdu un jātur tik ilgi, kamēr tas nobeidzas, tad slimnieks paliek ve­sels.

    A. Skuja, Vestiena.

    6549. Dzeltānā vainā jādzej- dzeltānā suņa mēslu novārījums.

    K. Jansons, Plāņi.

    6550. Dzelteno slimību var ār­stēt, kad skatās dzeltenās lietās, piem.: misiņa bļodā, jāēd ar dzel­tenām kaj-otēm, jādzej- dzeltenas zāles: burkānu un gurķu sula. Arī dzeltenās kaķupēdiņas lieto pret šo slimību.

    M. Šiminš, Brukna.

    6551. Dzeltenā vaina pārejot arī tad, ja slimniekam vairāk rei­zes dienā priekš acīm grozot no­plucinātas gaiļa vai vistas kājas.

    H. Skujiņš, Smiltene.

    6552. [Dzeltenai kaitei] sataisa tēju no dzeltenām kaķupēdiņām 1111 citām dzeltenām puķītēm.

    Kuplais, Kuldīga.

    6553. Dzeltānās jurģīnes sak­nes derīgas dzeltānai kaitei.

    J. Banazis, Nica.

    6554. [Dzeltēnai kaitei] sakal­tē miežu asnus, kamēr vēl nav stobrā, savāra un mazgā bērnu ūdenī, dzej- arī kā tēju.

    K. Pētersons, Ventspils.

    6555. Kad bērnam dzeltēnā kaite, dod dzert dzeltēno kaķu- pēdiņu tēju. Ļoti laba zāle.

    Rašmane, Saldus.

    6556. Ielej misiņa katliņā iide ni, ielaiž raudiņu un liek slima jam bērnam virsū skatīties. Tad raudiņa paliek dzeltena un Im i niņš vesels.

    Cdre, Tetelmindi

    6557. Kam dzeltānā vaina, tam jānēsā dzeltānās drēbes un jātin dzeltānā dzija ap vidu.

    E. Zommere, Rauna.

    6558. Kad grib dziedēt dzeltā­no vainu, tad jādabūj dzīva līde- ka, jāieliek ūdens traukā, un slimniekam ir jāskatās uz to lī- deku. Līdeka uzņem to vainu un beidzot paliek dzeltānā, bet pats slimnieks tiek no viņas vesels.

    P. Š., Skaista.

    6559. Kad kāds slimojot ar dzeltāno vainu, tad jāizzvejojot līdaka, kas dzīva jāielaižot ūdens

    lilnā vannā vai baļļā, un slimnie­kam uz viņu jāskatoties. Tas jā- larot vairāk reizes dienā. Slim- lieks tad drīz vien izveseļošoties. Јad slimnieks izveseļojies, tad lī- laka paliekot gluži dzeltānā.

    H. Skujiņš, Smiltene.

    6560. Dzeltenā vainā slimam lzīva līdaka jāskatās, kamēr vi­jam acis apžilbst.

    K. Jansons, Plāņi.

    DZELZS.

    6561. Nedrīkst spļaut uz kar­stu dzelzi, tad uz mēles uzmetī- tii

    E. Bukava, Rīga.

    0r»(V.' Ja uz karstas dzelzes l'liuij tad u/ mēles metas tul­znai.

    I. širmanis, Vilzēni.

    Ulii'. l Ja kādā mājā vēl ļaunu- ltlli. tad tur jāaiznes un jāpaslēpj katla sarūsējusi dzelzs lieta.

    P. Š„ Rīga.

    DZELZU NEDĒĻA.

    6564. Priekš Miķēļa to nedēļu nedrīkst linus mērkt, jo tad viņi neizmirkst, tā ir dzelzu nedēļa.

    Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti.

  • Читать дальше
    Тёмная тема
    Сбросить

    Интервал:

    Закладка:

    Сделать

    Похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi»

    Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


    Отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi»

    Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

    x