Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

6622. Lai zinātu, cik bērnu būs, tad jāskaita, cik jaunpiedzimu- šā otras puses podziņu, tik bērnu būs.

G. Pols, Vecgulbenr

6623. Apstāvēšana esot šāda: trīs dienas gultā, divas nedēļas ne kb nestrādāt, līdz asinis nodalās un vidus nozied.

A. Rozenšteine, Saldus.

6624. Dzemdētājai .3 dieni pēc ,,Rīgā braukšanas"— dzemdēšanas gultā jāguļ.

K. Jansons, Plāņi.

6625. Dzemdētājai dod vijgriež- ņu un bērnam rudzu asnu tēju, kad tiem graizas.

K. Jansons, Plāņi.

I) :i lllllt»llim

411 «i

6626. Kad satinas (un jau priekšlaikus), īstenieki nāk māti apraudzīt, atnesdami līdz balt­maizi, gaļu un citas ēdamas lie­tas. Ja vecākiem pašiem nav, da­ži atnes ir drēbītes (krenkliņn, ze­ķītes) līdz. Atnācējus pagodē (ar brandvīnu un sviestmaizi). Cienā arī visus mājeniekus ar šņabi, lai dzeļ - uz dēla (meitas) veselību un laimi. Svešnieku, kuram tanī jonī iegadās atnākt, tāpat pacienā, pa­sakot, ka jauni dēli pārnākuši. Kad pēc radībām pirmais atnā­cējs pie mātes vīrišķis, nākamo bērnu vēro puišeli, kad sievišķis

— meiteni. Vīrišķim ienākot, tādēļ saka: „Citā reizā būs (atkal) pui­šelis!" Sievišķim parādoties, pie- bild: „Citā reizā būs (atkal) mei­tene!" Žīdam, kam radību laikā atgadās sētā ienākt, nojem cepuri; nabags tad jau zin, ka jādod slim­niecei zāles: pijolu saknes, enģvē- i is, virce. Pagodē ir žīdiņu ar Šņabi.

K. Pētersons, Raņķi.

6627. Pirmā bērna dzemdētāja dod vecumātei cimdus, zeķes un dvieli, bet vecumāte „pa melim"

— viņai bērna drēbītes.

K. Jansons, Plāņi.

6628. Dzemdētājai pēc dzemdē­šanas jāpaliek gultā 9 dieni.

K. Jansons, Plāņi.

6629. Pēc dzemdībām ātrāki nedrīkstēja no gultas augšā cel­ties, kā trešā dienā.

G. Pols, Mežotne.

6630. Mātei pēc dzemdībām jā­guļ mājā sešas nedēļas. Tanī laikā nākot pie viņas raugulotājas un tās nesot cāļus, pīles, karašas un citus gardumus. Pēc nogulēta lai­ka jāiet baznīcā šķīstīties.

G. Pols, Vecgulbene.

6631. Sievai pēc dzemdībām se­šas nedēļas bija jāiet baznīcā šķī­stīties no ļauniem gariem.

G. Pols, Mežotne.

6632 Iteinu kristīja trīs nedē­ļas vecu, I>i-| māte tad nedrīkstē­ja iet Ii i/m. .i. jo pirms sešām ne­dēļ: -esot šķīsta, Dievmāte

Māri ja ari tikai esot gājusi pēc se­šām nedēlam baznīcā.

G. Pols, Vecgulbene.

6633. Kad sievai piedzima bērns, tad vīrs dāvināja sievai la­katiņu.

G. Pols, Mežotne.

6634. Pēc dzemdībām senāk nedrīkstēja ēst lopu gaļu, bet bija jādzer piens un jāēd piena ēdieni, lai bērni būtu gaišiem matiem un balti kā piens.

G. Pols, Mežotne.

6635. Kad to pašu dienu pēc radībām ienāk istabā vīrietis, tad bērna vecākiem nākamais bērns būs puisēns; ja ienāk sieviete, tad meitene gaidāma.

A. Rītingers, Lutriņi.

6636. Dzemdētājai drīkstēja dot dzert pienu un alu un ēst aug­ļus, olas un sviestu.

G. Pols, Vecgulbene.

6637. Kad iet apmeklēt dzem­dētāju, tad teic, ka jāiet rauguļos, jeb lukažos.

G. Pols, Vecgulbene.

6638. Pie sievas, kas guļ sešas nedēļas, nedrīkst pirmo reiz tukšā iet: ja nav cita ko nest, tad ķešā jāiebāž rupja maize.

K. Jansons, Plāņi.

6639. Ja gadās pirmā dienā ie­iet tādā mājā kādam svešam vī­rietim, tam gudrā māte ķīlā ce­puri nost, kamēr neatpērkas vi­ņai par labu ar naudu.

S. Novickis, Ilūkste, RKr. 11.

6640. Pirmos svešiniekus, kus pēc radībām ienāca istabā, mēdzu apķīlāt, t. i. noņemt tiem cepuri jeb citu kādu lietu, lai vēlē bēr nam laimi un dod pirmo laimes naudu.

A. Rītingers, Lutriņi.

6641. Vīrišķi labprāt neuzņē­ma, kur gulēja slimniece ar jaun­piedzimušu bērnu. Ja kādam to­mēr gadās tur ieiet, tam vecmāte (bādmodere) atņem cepuri, zē­nam ko valkāt, kā teica, ja jaun- piedzimušais ir puisēns. Vīrs at- dabū cepuri tikai tad, kad viņas vietā dod naudu, lai pirkot zēnam jaunu cepuri.

Simenovs, Dole.

6642. Kad dzemdējamā laikā atnāk kāds vīrietis, tad tam ista­bā ienākušam jānoņem cepure, ja sieviete, tai jānosedz apsegs. Ja paši to nedara pie laika, tad māju ļaudis tiem tos noņem.

Retlings un Fr. Reķis, Renda.

DZENIS.

6643. Dzenis kliedz: „Krust, krust, krust!"

J. Johansone, Rīga.

6644. Brīnuma zāli var atrast, ja zāļu kušķīti noliek pie koka, kuj-ā atrodas dzeņa pereklis, kas tad jāaizsit ar tapu. Kad nu dze­nis atgriezīsies, tad viņš no zā­lēm tūliņ izvilks brīnuma zāli, ar kupu viņš attaisīs savas ligzdas caurumu un atstās zāli caurumā.

K. Jansons, Plāņi.

6645. Ja dzenis nāk mājas ko­kos kalt, tad tai mājā kādam drīz sagaidāma nāve.

V. Griinbergs, Jaunpiebalga.

0040. Kad dzenis nāk mājā Kalt, tad tur mirs kāds jauns cil­vēks; bet ja dzeguze nāk mājā kū­li i>l, lad mirs kāds vecs cilvēks.

I. Kažoka, Lubāna.

47. Ja ziemā dzenis nāk mā­ja, lad kādam jāmirst.

T. Java, Palsmane.

48. Kas no mājām dzen dze­ni ārā, tas mirst.

E. Zalutka, Panemune.

6649. Ja dzenis kaļ mājas ko­kos, tad viņš kaļ kādam krustu.

Z. Prauliņš, Aumeisteri. V. Alke, Jaungulbene.

6650. Ja dzenis mājas tuvumā kaļ koku, tad kāds mirs.

A. Aizsils, Lubāna.

6651. Ja dzenis kaļ mājā, tad viņš kaļ kādam krustu.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

6652. Ja kādā mājā ieskrien dzenis un kaļ tur krustu, tad tur kāds drīz mirs.

Z. Lancmanis, Lejasciems.

6653. Kad dzenis nāk mājās kalt, tad viņš kaļ kādam mājenie- kam zārku.

R. Rērziņš, Džūkste.

6654. Ja dzenis kaļ pie mājām, tad mājas saimniekam jāaiziet.

A. Bulēne, Turaida. V. Greb­le, Kalnamuiža.

6655. Ja dzenis pie mājām kā­dā kokā kaļot, tad tajās mājās drīz kāds miršot, jo dzenis kaļot krustu.

K. Corbiks, Kroņa-Vircava.

6656. Kad dzenis mājā kaļ, tad lai mājā kāds mirs.

K. Jansons, Plāņi.

6657. Ja mājas kokos bieži kaļ dzenis, tad tanī mājā drīzi kāds mirs.

A. Ozoliņa, Lubāna.

6658. Ja dzenis kaļ no rīta kā­dā mājā, tad kāds no tās mājas iedzīvotājiem mirst.

A. Rozentāle, Jaunauce.

6659. Ja dzenis kaļ istabas sie­nā, tad tanī istabā kāds ātri vien mirs.

J. Zvaigzne, Rēzekne.

6660. Ja dzenis sāk kalt mājas sienā, tad kāds mirs.

A. Aizsils, Zilupe.

66

J. Kladnieks, Lubāna.

0002. Ja dzenis ziemu nāk mā­jas, tad gaidāms auksts laiks.

N. Dārziņa, Raņķi.

6663. Kad dzenis kaļ pie mā­jas, tad no turienes kāds aizies.

H. Krastiņa, Ungurpils.

6664. Kad dzenis mājā pie pak­ša kaļ, tad tanī mājā kāds mirs.

K. Jansons, Latgale.

6665. Kod putnys dzens atskrīn pi ustobys un ar sovu kņābi syt sīnā ustobys, itys pīzīmēj, ka dzierdeis pazeistamu nabašnīku.

V. Podis, Rēzekne.