Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

6422. Ja dzeguze aizkūko kādu sievieti, tad tāda sieviete nedrīkst

lopus pie valga likt, citādi lopi zie­mā neēd un galvu tur zemē.

K. Jansons, Plāņi.

6423. Daža saimniece nelaiž tā­du meitu, ko dzeguze aizkūkojusi, Miķelī govis valgā siet, jo lopiem notikšot kāda nelaime.

A. Bīlenšteina rokraksts, Gramzda.

6424. Kufu sievieti pavasarī dze­guze aizkūkojusi, tā rudenī ne­drīkst iet pie lopu kūtī likšanas, citādi lopiem būs visādas nelaimes.

P. Zeltiņa, Lielvārde.

6425. Ko dzeguze aizkūkojusi, tas nedrīkst rudenī lopus valgā siet, la

E. Bērziņa, Mārsnēni.

('cl'.'Ci Kad pirmo reizi dzegūzi ■ l/mini, lati saimniecei vajagot go­vīm muguras ar ledu berzt, jo tad vasaru nebizojot.

A. Brūvele un A. Suse, Ape.

V. Kūkošana uz nāvi un nelaimi.

6427. Dzeguze ir nāves putns. [Sal. apogs, pūce.]

H. Skujiņš, Smiltene.

6428. Dzeguze pa laikam bija drošs nāves vēstnesis. No dzeguzes kūkošanas un no vietas, kur tā kū­ko, varēja zināt, kam jāmirst: ja dzeguze kūko tīrumā, tad nāve gaidāma arājam; ja sētvidū uz zie­doša koka vai dārzā uz ābeles, ievas, liepas, tad kādai jaunavai nāve nenovēršama.

J. Dāvids, Biksere.

6429. Kad dzeguze nāca mājā kūkot, tad to uzskatīja par nāves vēstnesi. Ja viņa kūkojusi uz mieta gala, tad miris kāds no saimnieka dzimtas. Ja kūkojusi kokos jeb ci­tur kur mājas tuvumā, tad miris kāds no mājas ļaudīm.

Austrums 1891. D. Ozoliņš.

6430. Kad pavasarī dzird pirmo reiz dzeguzi kūkojam, tad vajaga ēst maizi, citādi to gadu nomirst.

K. Corbiks, Jelgava.

6431. Ja dzeguze kūko pie mā­jām, tad tai gadā tur kāds māji­nieks mirs.

J. A. Jansons, Salaca.

6432. Ja dzeguze kūko ābeļu dārzā, tad mājās kāds mirs.

J. A. Jansons, Rāmuļi.

6433. Ja vasarā dzeguze bieži kūko dārzā, līdz nākošam pavasa­rim mājās kāds mirs.

V. Bērziņa, Priekule.

6434. Ja dzeguze kūko mājas tu­vumā, dārzā, tad saimniekam kāds tuvinieks mirs pēc tik gadiem, cik dzeguze nokūkos.

L. Pilsētniece, Bebri.

6435. Ja dzegūze uzlaižas uz mājas jumta, tad vienam no māj- niekiem jāmirst.

A. Berķe, Mētriena.

6436. Kad dzeguze nāk mājās kūkot, tad krusa nositīs labību vai cilvēki no šīs mājas mirs.

Z. Lāce, Veclaicene.

6437. Kad dzeguze atlaižas pie mājām, tad kāds mirs.

A. Bulle, Zvārde.

6438. Ja pavasarī dzeguzi pirmo reizi redz un dzird tuvu pie mā­jām kūkojam, redzētājs nākošo pa­vasari vairs nesagaidīs.

V. Bērziņa, Priekule.

6439. Cik reizes dzeguze mājās nokūkojot, tik cilvēkiem tanī gadā būšot jāmirst.

J. Līnis, Taurene.

6440. Ja dzeguze kūko dārzā uz augšu laizdamās, tad tai mājā būs kāzas; ja viņa kūko uz zemi laiz­damās, tad tur būs bēres.

St. Kokins, Aglona.

6441. Dzeguze skrien mājā kū­kot pret mironi.

A. Cirsis, Kalupe.

6442. Ja dzegūze kūko mājas kokos, tad vai nu kāds mirst jeb arī aiziet no mājas prom.

K. Pavasare, Āraiši.

6443. Ja dārzā aizkūkojoties dzeguze, tad kādam, kam tas dārzs piederot, no tās mājas esot tanī vasarā visādā ziņā jāmirst.

A. Skuja, Mālupe.

6444. Ja dzeguze skrien mājā un kūko, tad tanī gadā kāds mirs.

Atbalss k. 1897. P. Dreima­nis, Ogre.

6445. Ja dzeguze mājā nāk kū­kot, tad kādam jāmirst.

Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene.

6446. Kad dzeguze kūko pagal­mā, tad vienam no tās mājas jā­mirst.

K. Šilings, 1832. g., Tirza.

6447. Ja dzeguze kūko mājās, tad būs mirons.

M. Navenickis, Zasa.

6448. Ja dzeguze kūko mājas kokos, tad tur vienam jāmirst.

N. Spandegs, Pociems.

6449. Kad dzeguze mājā kūko, sludina nāvi.

Z. Prauliņš, Aumeisteri.

6450. Kad dzeguze jumta kuko, tad tas esot uz kādu nelaimi.

G. F. Stenders, Kurzeme.

6451. Kad dzeguze uz jumta kū­ko, tad kāds mirs.

K. Jansons, Plāņi.

6452. Ja dzegūze kūko pie mā­jām, tad mirs vecākais cilvēks ta­nīs mājās.

L. Kleinberga, Svēte.

6453. Ja dzeguze kūkojot tuvu pie mājas, tad kādam no tās mājas jāmirstot.

Skolnieki, Limbaži.

6454. Ja dzeguze kūko mājās, tad vai nu cilvēks tur mirs, vai māja degs.

I. Indāns, Gārsene.

6455. Ja dzeguze mājā nāk, tad būs ugunsgrēks vai arī kāds mirs.

K. Strautiņš, Mēdzūla.

6456. Kad dzaguze misa mal uz kuormim, tad byus gunsgrāks.

V. Arbidāns, Latgale

6457. Kad dzeguze kūko mājas koka galā, tad kaut ko sliktu slu dina, bet ja pa zemi pludurē, tad kāds mirs.

K. Bika, Gaujiena.

6458. Ja dzeguze mājā kūko, tad tur būs kāda slimība.

V. Arbidāns, Latgale.

6459. Ja dzeguze mājās kūko, tad jāgaida nelaime.

J. Auziņš, Sērene. M. Na­venickis, Zasa. P. Š., Preiļi.

6460. Jo dzaguze kyukuoj kluo- tu pi muojas na kūkā, bet atsatur puse uz zemes, tad tymā muojā nūtiks kaida nalaime.

T. Beča, Preiļi.

6461. Kur dzeguze iet rnajas, tur iet ari zagļi.

R. Bērziņš, Džūkste.

6462. Jo dzaguze atskrln un suoc kyukuot pavasarā, kad vēļ nav kūklm lopu, tad tei vosara nav laimīga dēļ zagļīm: jīm nasaveic zagt. Bet jo dzaguze suoc kyukuot lopūtā mežā, tad zagļim lūbuos.

T. Beča, Preiļi.

VI. Dzeguzes apriebša­na jeb precību zīlē­šana.

6463. Ja dzeguzei kūkojot meita var to apriebt, t. i. apskriet trīs­reiz riņķī, tad, cikreiz tā vēl kū­kos, pēc tik gadiem meitu izprecēs, un u/ knpi pusi dzeguze aizlaidu­sies, ii/ to pusi viņu aizvedīs.

J. Rubenis, Ērgļi.

1.1(14. Kad dzeguze kokā uzme­tusies kūko, tad meitām vajaga Iris reiz apskriet tam kokam ap­kārt; uz kuļ-u pusi tad dzeguze aiz­skrien, uz to pusi meitu aizprecēs.

Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene.

6465. Kad dzeguze kokā kūko­jusi, tad meitas gājušas deviņas reizes ap to koku un skaitījušas dzeguzes kūkošanu. Cik reizes dze­guze kūkojusi, pēc tik mēnešiem jeb gadiem meita izprecēta. Uz kuj-u pusi nu dzeguze aizlaidusies, uz to pusi meita tikusi aizvesta.

Austrums, 1891. D. Ozoliņš.

6466. Ja dzeguze pēc apriebša­nas laižas lejā, tad miršana, ja no­spļaujas, tad būs apsmieklis.

J. Rubenis, Ērgļi.

6467. Kad dzegūze kur iemetas, tad meita apiet tai trīs reizes ap­kārt un saka: „Kūko man, dzegū- zīt, cik ilgi vēl dzīvošu, kamēr puiši mani vedīs!" Ja nu pēc tam dzegūze kiiko divreiz, tad vēl jā­gaida divi gadi; ja pusotru reizi: kuku, ku, tad jāsēd vēl pusotra gada; bet ja nemaz nekūko, tad tai nekā no vīra.

A. Bīlenšteina man. 1867. g.

6468. Ja dzeguze kuko, tad jā­apskrien trīs reizes ap to koku, kuj-ā viņa atrodas, un jāpiesit. Uz kuj-u pusi aizlaidīsies, uz to pusi meitu aizvedīs tautās.

M. Poriete, Lubāna.

6469. Kad pavasari dzird pirmo reiz dzegūzi kūkojam, tad vajaga prasīt: „Dzegūzīt, pēc cik gadiem es apprecēšos?" Cik reiz dzegūze kūko, pēc tik gadiem apprecēsies.