Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

I. Upenieks, Skrunda.

6290. Pirmo reizi dzirdot dze­guzi kūkojam vajaga skaitīt, cik reizes tā kūko, tad pēc tik gadiem apprecēsies.

A. Podniece, Ogre.

6291. Ja dzird dzeguzi pirmo reiz agri no rīta vēl neēdis, tad, cik dzeguze kūkos, tik gadu dzīvos.

J. Šmits, Nītaure.

6292. Kod cylvāks grib zynuot, cik jis vel godu dzeivuos uz šuo pasauļa, tod kū jam vajag dareit? Pavasari vajag īt uz mežu un dzier- dēt dzaguzi. Cik dzaguzja reižu aizklīgs, tik godu tys cylvāks dzei­

vuos.

V. Podis, Rēzekne.

6293. Ja mežā dzird dzeguzi pirmo reizi kūkojam, tad jāizskai­ta, cik reizes viņa kūko, tik gadu dzirdētājs vēl dzīvos.

389

T. Dzintarkalns, Talsi.

6294. Ja dzeguzi pirmo reiz gadā dzird kūkojam liii tin /ii, kas saiet kopā ar kapsētu, tiul drīzumā jāmirst.

K. IVĻis, Ulīdiene.

6295. Pavasari jāskaita, cik reiz dzeguze kūko tik gadu dzī­vos.

K. Corbiks, Tukums.

6296. Ko dzeguze aizkūko, tam drīz būs jāmirst.

A. BTlenšteina rokraksts, Kandava, Aizdzire, Saldus. L. Jenne, Allaži.

6297. Ja dzeguze kūko kokā, tad jāpieiet pie tā un jāpiesit ar kādu sprunguliņu; cik reizes pēc piesišanas dzeguze vēl kūkos, tik gadu vēl būs jādzīvo.

A. Skuja, Vestiena.

6298. Kad dzeguze kūko, tad vajaga iet ap to koku, kur dzeguze kūko; cik reizes apiet, tik gadus vēl dzīvos.

J. Skara, Jaunpiebalga.

6299. Ja kokam, kupā kuko dzeguze, var apiet trīs reizes ap­kārt, tad, uz kupu pusi dzeguze aizlaižas, uz to pusi aizprecēs.

L. Jenne, Allaži.

6300. Kad dzeguze kūko kādā kokā, tad jānolauž no tā koka zars un trīs reizes jāapskrien ap koku. Tad jāpiesit pie koka ar no­lauzto zaru un jāskatās, kur dze­guze skrien: turp aizvedīs tautās.

G. Troica, Dzelzava.

6301. Pavasarā neviens arājs neēdis jeb tukšu maku no mājām neizejus, pirms dzeguze kūkojusi, lai tanī gadā badu neredzētu nedz citā trūkumā kristu.

Lat,v. Avīzes, 1824. 32.

6302. Kam no rīta agri uz lau­ku jāiet, tas uzkož kādu kumosu maizes, lai dzeguze neaizkūko.

Mājas Viesa pielikums, 1871. 25 (99).

6303. Lai dzeguze neaizkūkotu, tad pavasarī vajaga arvien ķiplo­kus līdza nēsāt.

A. Bīlenšteina rokraksts, Gaiķi.

6304. Kupu neēdušu dzeguze aizkūko, tam visu gadu jāstaigā izsalkušam.

A. Zibens, Rugāji.

6305. Ja pirmo reiz dzird dze­guzi kūkojam un nav ēdis, tad vi­su gadu kūko kā dzeguze (guļ).

E. Laime, Tirza.

6306. Kad neēdis pirmo reiz pavasarī dzird dzeguzi kūkojam, tad sagaidāms badīgs gads.

Lagzdiņa, Sabile.

6307. Ja dzeguze aizkūko neē­dušu, tad tai gadā būšot bads jā­cieš.

L. Vīgante, Jaunpils.

6308. Ja dzeguzi dzird tad, kad nav ēdis, tad tanī gadā nebūs ko ēst.

M. Brīdaka, Jaunroze.

6309. Kad ejot dzird dzeguzi kūkojam, tad dienās esot ceļinieks.

K. Lielozols, Nīca.

6310. Ja dzeguze kādu aizkūko neēdušu, tad aizkūkotam tūliņ jā­skrien pie kāda koka un tam jā­iekož. Tad koks nokaltis, bet pats paliks vesels.

M. Navenickis, Zasa. A. Bī­lenšteina rokraksts, Kandava.

6311. Kas pavasarā pirmo reizi dzird dzeguzi neēdis, tam tai gadā esot jāmirst. Tāpēc vakaros noliek

maizes gabalu galvgalī apakš cisām un iekož tūliņ no rīta, kad uzmos­tas. Ja tomēr kam gadās neēdu­šam dzeguzi dzirdēt, tad tas skrien pie kaut kāda koka klāt un iekož mizā, cik dziļi vien var. Ja tas koks nokalst, tad par miršanu vairs neesot ko bīties.

K. Silings, 1832. g., Tirza.

6312. Dzeguze ir ļauns putns; ja viņa aizkūko, tad jāmirst. Iz­glābties var tikai tad, ja tūliņ skrien pie kāda zaļa koka un ie­kož tā mizā, tad tikai koks no­kalst.

J. Jurjāns, Jaungulbene.

6313. Ja pavasarī pirmo reizi dzeguze neēdušu aizkūko, tad tas cilvēks izkalst, bet ja tūliņ ap­skrien trīs reizes ap augošu koku un iekož tanī, tad koks nokalst, bet cilvēkam nenotiek nekāds ļau­nums.

E. Stīpniece, Vērene.

6314. Ko dzeguze aizkūko, tam tanī gadā labi neklājas. Ja aizkū­kotais tūliņ iekož kādā kokā, tad koks nokalst; ja viņš iesit kādam lopam, tad tas nonīkst. Visas dze­guzes toiņēr nav tik skaudīgas.

J. Rubenis, Ērgļi.

6315. Kas neēdis pirmo reiz dzird dzeguzi, tam zobi jāiekož zaļā kokā; cilvēks tad ir brīvs no aizkūkojuma, bet tas koks no­kalst.

P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi. J. Niedre, Džūkste. R. Bērziņš, Džūkste.

6316. Ja iekožot kokā priekš dzeguzes, tad tas nokalstot; arī ne­varot bez naudas iziet, tad tai ga­dā naudas neesot.

F. Pārups, Zante.

6317. Sējējam vajadzējis sēk­las graudiņu mutē ieņemt, lai dze­guze nedabūtu aizkūkot, citādi tam sējums labi neizdevās. — Ko dze­guze aizkūkojusi, tam bijis jāuz­meklē tas koks, kur dzeguze kū­kojusi, un tanī ar zobiem deviņas reizes jāiekožas, vai arī ar galvu trīs reizes jābada, tad tas koks no­kaltis, bet pašam neesot bijis jā­kalst.

Austrums, 1891. D. Ozoliņš.

6318. Ja pavasarī kādu dzegu­ze aizkūko neēdušu, tad tas visu gadu būs nelaimīgs.

A. Bīlenšteina rokraksts, Piltene.

6319. Ja dzeguze aizkūko no rīta, kad vēl nav ēdis, tad paliek slims.

M. Vennera, Strenči.

6320. Ja dzeguze neēdušu aiz­kūko, tad cilvēkam tai gadā biis jāvārguļo.

V. Hāzenu, Nilmit «■

6321. Ja pirmo reiz dzcgu/i dzird neēdis, tad dilonis piemetī­sies.

V. Zvaigznīte, Zeltiņi.

6322. Ja pirmo reizi pavasarī dzird dzeguzi kūkojam neēdis, tad piemetas dažādas slimības.

A. Broža, Naukšēni.

6323. Ja kāds nav ēdis un dze­guze kūko, tad tas saslimst vai arī nomirst.

A. Rozentāle, Jaunauce.

6324. Neēdušu rītos aizkūko dzeguze, un tad tam jākūko jeb jāmirst.

E. Lācis, Tirza.

6325. Ja dzeguzi dzird pirmo reizi kūkojam tad, kad nav nekā ēdis, tad būs tajā gadā jāmirst.

A. Bulēne, Turaida. V. Greb­le, Kalnamuiža.

6326. Pirmo reizi dzeguzi dzir­dot jābūt paēdušam, citādi var aiz­kūkot, un tad jāmirst.

H. Jankovska, Rīga. V. Rfi- nika, Skujene.

6327. Ļaudis stipri sargājušies no dzeguzes aizkūkošanas, jo ku­pu tā aizkūkojusi, tam tai pašā ga­dā bijis jāmirst.

Ziģenots, Ērgļi. Austrums, 1886. Z. Lancmanis, Lejas­ciems.

6328. Ja kāds pavasapa rītā iz- rjol lauka neēdis un ja tad dzir-

IV vt šogad dzeguze aizkūkoja, liiis jāmirst."

A. Skuja, Mālupe. A. Skrfl- ze, Saikava. K. Strautiņš, Mē­dzūla. A. Užāne, Skujene. A. Berķe, Mētriene. M. Šķipsna, Gulbene. L. Pilsētniece, Bebri. V. Priedīte, Mālpils. A. Šķērē, Skaistkalne. A., Jaunpiebalga. H. Šiliņa, Dobele. K. Corbiks, Kroņa-Vircava.

6329. Ja pirmo reizi dzeguzi dzirdot nav klāt ne maizes, nedz arī naudas, tad tanī pašā gadā jā­mirst.

E. Kampare, Skrunda. A. Bērziņa, Aloja.

6330. Pavasapa rītos ieēd kādu kumosu maizes, lai dzeguze neaiz­kūko, jo citādi sāks dilt un drīzi nomirs.

J. Apsalons, Sērpils.

6331. Kas pavasarī vēl nav dzirdējis dzeguzi kūkojam, ne­drīkst iet ārā neieēdis dzeguzes ku­mosu, citādi dzeguze to var aizkū­kot, un tad cilvēks tai vasarā kalst.