Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

A. Vaskis, Tukums.

6245. Dzeguze nedējot olas, bet norijot piecus cielavas bērnus. Tad viņa to izvemjot, un visi tie esot salipuši par vienu dzegūzēnu.

E. Prūse, Ēdole.

6246. Dzeguzes pašas olas ne­dējot, bet tik apspļaudot citu put­nu olas, no kuj-ām tad izperinoties dzeguzēni. Dzeguze kūkojot tikai

vienu gadu, kamēr dabūjot izdzert citu putnu olas, tad paliekot par vanagu.

A. Vaskis, Tukums.

6247. Kad dzeguze izdzer olu, viņa sāk kūkot.

K. Lielozols, Nīca.

6248. Pavasarī, kad dzeguze dabūjot ieknābt pumpurus, viņai atraisoties mēle un tā sākot kū­kot. Viņa kūkojot tikai tik ilgi, kamēr varot dabūt mīkstus pum­purus. Bez pumpuriem viņai pa­liekot mēle stīva, ka vairs nevarot kūkot.

A. Vaskis, Tukums.

6249. Tas notiekot pēc Pētera dienas, un tad dzeguze paliekot par vēja vanagu, ķerot mazus put­niņus un arī cāļus. Dzeguzes pašas nedējot olas, apspļaudot tikai citu putnu olas, no kurām tad tiekot iz­perēti dzeguzēni.

A. Vaskis, Tukums.

6250. Kad dzeguze ieēdot mie­žu vārpas, tad tā paliekot par vē­ja vanagu (vanadziņu).

R. Straudovskis, Lielplatone.

6251. Dzeguze kūkojot tikai līdz noliktai dienai un tad palie­kot par vēja vanagu.

H. Skujiņš, Aumeisteri.

6252. Pēc Jāņiem dzeguze pār­vēršas par vanadziņu. Tautā saka: „Tas pats kūko, tas pats vistas lūko."

A. Aizsils, Bērzpils.

6253. Dzeguze beidz kūkot starp Jāņiem un Pēteriem un tad pārvēršas par vēja vanagu. [Sal. Jāņa diena.]

P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi.

6254. Rudenī dzeguze pārvēr­šas par vanagu.

J. Jurjāns, Jaungulbene.

6255. Kad dzeguze beidzot kū­kot, tad viņa pārvēršoties par va­nagu.

A. Korsaks, Ezere. J. Līnis, Taurene.

6256. Dzeguzes pārziemojot, garās virknēs saķērušās, mūsu ūdeņos vai vecos kokos.

D. Ozoliņš. Austrums, 1891.

6257. Mežā pusdienas laikā ne­drīkstot kūkot, tad varot par dze­guzi pārvērsties.

A. Mūrniece, Cēsis.

II. Dzeguzes spļauda- k a s.

6258. Baltas putas uz zāles sauc par dzeguzes spļaudekļiem. Viņas spļaudot tikai tik ilgi, ka­mēr kūkojot.

Z. Lancmanis, Lejasciems.

III. Dzeguzes asaras.

6259. Sarkanie raibumi uz bēr zu un alkšņu lapām esot dzeguzes asaras.

K. Jansons, Plāņi.

IV. Dzeguzes aizkūko­šana.

6260. Ja dzeguzi dzird pirmo reiz no rīta, tad būs daudz rūpju. Ja dzird pusdienā, tad būs jāsēro. Ja dzird vakarā, tad būs daudz jāstrādā. Ja dzird naktī, tad būs daudz prieka.

H. Dravniece, Alūksne.

6261. Ja kāds neēdis pirmo rei­zi izdzirdis dzeguzi kūkojam, tad tas ir aizkūkots.

O. Darbiņš, Birži.

6262. Ja dzeguze aizkilko neē- ušu, tad visu gadu rauj džegus.

J. Krastiņš, Irlava.

6263. Ja no rīta neēdis dzird zeguzi, tad to dienu nekas ne- eicas.

K. Corbiks, Jelgava.

6264. Ja dzeguze aizkūko, tad arbi neveicas.

J. Jaunsudrabiņš, Nereta.

6265. Ja dzeguze aizkūko, tad ēkas neveicas.

T. Dzintarkalns, Talsi.

6266. Ja dzeguzi pirmo reizi Izirdēja pār ūdini kūkojam, vai lu pār upi vai ezeru, tad dzirdē- ājam tai gadā daudz asaru jālej.

Austrums, 189-1. D. Ozoliņš.

6267. Ja pirmo reiz dzeguzi l/.ird kūkojot mazgājoties (pie ipes, dīķa, u. t. t.), tad viss gads )aies asarās.

M. Hermakile, Ramka.

6268. Lai nenodegtu, tad pava- >arī seja jānorīvē dzeguzes aiz­kūkotā sniegā.

E. Laime, Tirza.

6269. Lai vasarā nenodegtu, tad pavasarī, kad dzeguze nokū­kojusi, sniegā, kas ir vēl manāms laukos, jānomazgājot mute, tad vasaru saulē nenodegot.

_J5. Aizpurve, Lubāna.

6270. Lai vasaru nenodegtu, tad jāmazgājas dzeguzes aizkūko­tā sniega ūdenī.

M. Kalniņa, Tirza.

6271. Ja dzeguze aizkūko ledu, tad ar to jāmazgā seja, tad vasarā saule nenodedzina.

A. Aizsils, Lubāna.

6272. Ja dzeguze no rīta aizkū­ko, tad gaidāma nelaime.

M. Iniņberģe, Rīga.

6273. Ja dzeguze no rīta kūko, kamēr cilvēks nav ēdis, tad tam būs nelaime.

E. Druvnese, Irlava.

6274. Lai dzeguze neaizkūkotu, tad pavasara rītos agri arvien ir kas jāuzkož, ko sauc par dzeguzes kumosu.

J. Lange.

6275. Pirmo reiz dzeguzi kū­kojam dzirdot, vajag ieņemt mai­zi mutē, lai būtu bagāts gads.

K. Corbiks, Jaunsvirlauka.

6276. Pavasarī pirms dzeguze aizkūkojusi, nedrīkst iet ārā, ne­ņēmis kādu maizes drupanu mutē, tad tai vasarā būs daudz maizes; ja kabatā būs kāds naudas gabals, tad tai gadā ienāks daudz naudas.

I. Indāns, Gārsene.

6277. Pavasarī, kad sākas dze­guzes laiks, neviens negāja no rīta ārā, kamēr nebija mutē ieņēmis kādu kumosu maizes, lai dzeguze neaizkūkotu. To kumosu sauca par putnu kumosu. Bet ja nu kādu cilvēku dzeguze aizkūkoja, tad viņš visur bija miedzīgs.

H. Skujiņš, Palsmane.

6278. Kad dzeguze pavasarī ie­sāk kūkot, tad tik gadu cilvēks dzī­vos, cik reiz viņš dzird dzegūzi kū­kojam.

P. Einhorns, 1627.

6279. Ja kādu dzeguze aizkū­ko, tad tas tik gadu vien vairs dzī­vos, cik reiz dzeguze kūko.

P. Š., Preiļi.

6280. Ja dzeguze kūko, tad va jaga apsiet dvieli ap koku un teikl: „Dzeguzīt, nokūko, cik ilgi vēl d/.i vošu", un tad cik reizs dzeguze no kūkos, tik gadu vēl dzīvosi.

P. Čakars, Ranka.

6281. Dzeguze aizkūko, ja to pavasarī pirmo reiz dzird tukšā dūšā. Cik reiz tad dzeguze kūko, tik gadu vēl dzirdētājs dzīvos.

P. Š., Rauna. P. Zvirgzdiņš, Mārciena. J. Smalkais, Rū­jiena.

6282. Kad kāds dzird dzeguzi pavasarī pirmo reiz kūkojot, tad jāskaita, cik reizes dzeguze kūkos; tik gadu arī būs jādzīvo.

J. A. Jansons, Tirza. K. Cor­biks, Jelgava. R. Bērziņš, Džūk­ste. T. Dzintarkalns, Talsi. G. Pols, Bauska. J. A. Jansons, Rāmuļi. Skrīveri.

6283. Dzeguze esot liela pare- ģone. Cik reiz dzeguze pavasarī pirmo reiz iekūkojot, tik gadu vēl dzirdētājs dzīvos.

Atbalss k. 1897. P. Dreirna- nis, Ogre.

6284. Kad pavasarī pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, tad lai da­būtu zināt, cik ilgi vēl dzīvos, ir jāskaita, piem.: 1, 2, 3. 4, u. t. t. Pie kuļ-a skaitļa dzeguze apklusīs, pēc tik gadiem mirs.

V. Bērziņa, Priekule.

6285. Ja dzeguzi dzird pirmo reiz jaunā mēnesī kūkojam, tad dzīvos vienu mēnesi ilgāk, bet ja vecā mēnesī, tad vienu mēnesi ag­rāk jāmirst.

J. Cinovskis, Snēpele.

l)iril

6286. Ja dzeguze aizkūko tuk­šā dūšā, tad cilvēkam pēc tik daudz gadiem jāmirst, cik reiz dze­guze kūkojusi.

O. Grenševica, Vietalva.

6287. Ja pavasara rītā dzird dzeguzi pirmo reizi kūkojam, pirms vēl nav nekas ēsts — tad tajā gadā jāmirst.

Ā. Jugane, Beļava.

6288. Cik reizes pavasari (pir­mo reiz) dzird dzeguzi kūkojam, tik gadus dzīvos (ja tas, kas klau­sās ir vecs), vai pēc tik gadiem da­būs precēties (ja jauns cilvēks).

J. Andersons, Sātiņi.

6289. Kad pirmo reiz dzeguze kuko, tad jāskaita. Precējušies pēc tik gadiem mirs un neprecējušies precēsies.