Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

E. Skarnele, Kalncempji.

6332. Ja nav no rīta nekā ēdis un ja dzeguze aizkūko, tad kaut ko vērtīgu pazaudēs.

T. Grīnbergs, Dundaga.

6333. Jo pavasarā dzaguze aiz- kyukoj naadušu cylvāku, tad tys vai nu mierst tymā godā, vai vysu godu dvaša smird.

T. Beča, Preiļi.

6334. Ja dzeguze kūko mājas tuvumā, tad būs tukšs gads.

E. Kampare, Valmiera.

6335. Ja pirmo reizi redz dze­guzi pa gaisu skrienam, tad līdz miežu pļaujamam laikam nodegs visas ēkas.

J. Celmainis, Nīca.

6336. Ja dzeguze skrien pār māju uz zemi laizdamās, tad viņa dod kādam ziņu, ka jāšķipas no šīs pasaules.

V. Līcis, Līgatne.

6337. Ja dzeguze kūko mājas tuvumā, tad kāds no tās mājas aizies jeb arī mirs.

A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava, Nereta un Aizdzire. A. Liepiņa, Lubāna. T. Rīgerte, Brunava.

6338. Pavasarī, kad dzeguze pieskrienot pie kādas mājas tuvu­mā un nokūkojot vienu reizi, tad vienam tanī mājā jāmirstot.

E. Aizpurve, Lubāna.

6339. Kad dzeguze kūko uz māju jumta, tad kāds mājnieks no­mirs.

I. Mennika, Ainaži.

6340. Ja dzeguze kūko pie nni jas, tad kāds tanī mājā mirs jel) būs kāda nelaime.

Z. Akmeņtiņa, Lubāna. A. Ozoliņa, Lubāna. M. Rull<\ Lubāna.

6341. Ja dzeguze iet mājā kū­kot, tad kādam vecam cilvēkam jāmirst. Un kad dzenis iet mājā kalt, tad kādam jaunam cilvēkam jāmirst.

I. Kažoka, Lubāna.

6342. Ja dzeguze kūko pie mā­jas, sagaidāmas bēres.

M. Ranne, Lubāna.

6343. Kad dzeguze kūko pie loga, tad no tām mājām kāds mirs.

V. Liepiņa, Penkule.

6344. Kad dzeguze kūko pie istabas loga, tad kāds mirs.

K. Lielozols, Nīca.

6345. Ja dzeguze uzlaižas uz akas, tad tanīs mājās kāds mirs.

A. Pidriks, Sauka.

6346. Ja dzeguze nāk mājas tu­vumā, ielaižas bērzā un kūko, tad mirs kāds vīrietis; bet ja tā kūko liepā, tad kāda sieviete mirs.

H. Skujiņš, Smiltene. \

6347. Ja dzeguze ienāk pie mā­jām ābeļu dārzā un kūko, tad tai gadā viens no tās mājas cilvēkiem mirst.

J. Cinovskis, Snēpele.

6348. Ja dzeguze kūko dārzā, tad šinī mājā drīz kāds mirs.

E. Medene, Meirāni.

6349. Ja dzeguze pavasarī aiz­kūko neēdušu, visu gadu pusbadā būs jādzīvo.

M. Ozola, Ramka.

6350. Kas pavasar pyrmū rei­zi dzierd naēdis dzaguzi, tys vysu godu byus olkons.

Jaunais Vords, 1932. V.

6351. Ja pirmo reizi dzirdot dzeguzi kūkojam nav ēdis launa­gu, tad visu vasaru nebūs ko ēst.

A. Račevskis, Jaunpiebalga.

6352. Kad dzeguze pirmo reiz aizkūko neēdušu, tad to gadu būs maz maizes.

N. Enerts, Kandava.

6353. Ja pirmo reiz dzird dze­guzi kūkojam un nav vēl paēdis brokastis, tad visu gadu jāpaliek pusbadušam.

A. Korsaks, Ezere.

6354. Kad neēdis iziet no rīta un dzird pirmo reizi dzeguzi kūko­jot, tad visu to gadu tiek pievilts.

I. Mennika, Ainaži.

6355. Ja dzeguze kūko pie mā­jas, tad gaidāms slikts laiks.

M. Brante, Ainaži.

6356. Ja dzeguze aizkūko, tad aizkūkotajam smird dvaša. Kas tura naudu pie sevis, tam aizkūko­šana nekaitē. [Sal. pupute.]

M. Navenickis, Zasa.

6357. Ja muti mazgājot dzegu­ze aizkūko, tad smird dvaša.

A. Cirsis, Kalupe.

6358. Kad pirmo reiz dzird dze­guzi kūkojam ne kumosa neēdis, tad visu gadu no mutes nāk ne­laba smaka. Tādēļ pavasarī, īpaši Jurģu nedēļā, veci ļaudis saka, ka jāieēd putna kumoss, lai dzeguze neaizkūkotu. [Sal. puputis.]

393

I)trf/iiic

Skolnieku pulciņš, Jēkabpils.

6359. Ja dzeguze kādu aizkūko neēdušu, tad tam to gadu mute smird.

A. Bīlenšteina rokraksts, Ne­reta. A. Zandere, Jēkabpils.

6360. Ja dzeguze aizkūko cil­vēku neēdušu, tad tas cilvēks visu gadu ir slimīgs.

V. Joāss, Lubāna.

6361. Ja dzeguze aizkūkojusi, tad tāds, mazs būdams, neaudzis liels, bet vecāki cilvēki sākuši kalst un kalst, kamēr slimi palikuši, ja pie laika nelūkojuši līdzēties. Ja dzeguze kādu aizkūkojusi no tuk­šumiem, no ziemeļu rīta puses, tad tam cilvēkam tai gadā bija trū­kums jācieš.

Austrums, 1891. D. Ozoliņš.

63611, Ja neēdušu dzeguze „aiz- kuko", lud apstājas augšana.

A. Mencis, Puikule.

6303. Kad pavasarī dzeguze tukšā sirdī aizkūko, tad pie kupa priekšmeta pirmā piedupas, tas nokaltis, vai tas būtu dzīvnieks, augs vai kas cits.

E. Blūms, Vecpiebalga.

6364. Kad pirmo reizi dzird dzeguzi, vajag trīs reizes piesist ar akmeni pie galvas, tad visu gadu galva nesāp.

E. Metuzāls, Valmiera.

6365. Ja pirmo reizi dzird dze­guzi kūkojam, tad trīs reiz jāme­tas pār galvu; tad galva nesāpot.

K. Lielozols, Nīca.

6366. Ja dzeguze jaunā mēnesī aizkūko, tad visu vasaru jāslimo.

A. Dragone, Palsmane.

6367. Kad dzeguze aizkūko kā­du bez naudas, tad viņam to gadu līdz miežu plukstamam laikam ne­būs naudas.

J. Celmainis, Nīca.

6368. Ja pavasarī dzeguzi pir­mo reizi dzird kūkojam un nav neviena naudas gabala klāt, vasarā notiks kāda nelaime.

V. Bērziņa, Priekule.

6369. Pavasari kabatā jātur nau­da (ziedu nauda), lai dzeguze ne­aizkūko.

H. Šiliņa, Dobele.

6370. Ja dzeguze aizkūko bez naudas, tad būs tukšs naudas gads.

I. Jansons, Īle, A. Rozentāle, Jaunauce, R. Bērziņš, Džūkste.

6371. Pavasarī, pirms dzeguze sākusi kūkot, vajaga vienādi nau­du līdza nēsāt. Ja dzeguze pirmo reiz aizkūko bez naudas, tad visu gadu trūks naudas.

A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunplatone un Gramzda. K. Corbiks, Jelgava.

6372. Ja pirmo reizi dzird dze- gūzi kūkojam, turklāt vēl neēdis un bez naudas, tad šis gads būs tukšs. Ja paēdis un ar naudu ka­batā dzird dzegūzi kūkojam, tad būs ražīgs gads.

V. Priedīte, Mālpils.

6373. Ja pavasarī no rīta izejot ārā ne ēdis, ne dzēris, ne naudas klāt, un sāk kūkot dzeguze, tad visu gadu būs nabadzīgs.

J. A. Jansons, Tukums. R. Vucene, Lubāna.

6374. Kad dzeguzi dzird kūko­jam pirmo reizi pavasarī un ka­batā nav ne naža, ne naudas, tad būsi visu gadu nabags.

J. Ķikuts, Nīca.

6375. Pavasari, kad dzeguzes sāk kūkot, jāsargās, ka tās neaiz kūko. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojot neēdis, tad jābadojas līdz nākošam pavasarim. Tāpat ja nav naudas kabatā un ja saplīsušas drēbes mugurā.

K. Strūkle, Skrunda.

6376. Kad dzegūzi pirmo reiz dzird kūkojam, tad jāiet aiz klēts un jāšķindina atslēgas. Kad tā da­ra, tad to gadu būs pilna klēts ba­gātības.

J. Cinovskis, Snēpele.

6377. Ja pirmo reizi gadā dzird dzegūzi kūkojam un kabatā ir nau­da, tad togad būšot daudz naudas.

P. Š„ Rauna, K. Corbiks, Kroņa-Vircava.

6378. Jo pavasarā pyrmū reizi dzaguzi dziērd kyukuojūt paēdis un nauda ir leidza, tad vysu godu byus seits un boguots.

T. Bečs, Preiļi.

6379. Pavasarā vysod leidza juo- nuosuoj nauda, lai pyrmū reizi dzaguzi izdzierst ar naudu leidza, tad vysu godu naudas byus pa pyl-