Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

K. Corbiks, Līvbērze.

6470. Ja kāda meita dzird dze­gūzi kūkojam, tad tai jāskaita: cik reiz dzegūze kūkos, tik gadu būs līdz viņas kāzām, un viņu aizvedīs uz to pusi, kur aizlaižas dzegūze.

K. Corbiks, Kroņa-Vircava.

6471. Ja jaunava pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, tad saskai­tot, cik reiz kūko, pēc tik gadiem tā izies tautās.

K. Corbiks, Sala.

6472. Ja pirmo reizi meitas dzird dzeguzi kūkojam, tad jāizskaita, cik reizes viņa kūko, tik gadu vēl nodzīvošot kā meita.

T. Dzintarkalns, Talsi.

6473. Kad meita dzird pirmo reizi dzeguzi, tad, cik reiz viņa kū­ko, par tik gadiem to izprecēs uz to pusi, kur dzeguze aizlaižas.

P. Š., Preiļi.

6474. Ja jauna meita dzird dze­guzi, tad viņa pēc tik gadiem, cik reizesj dzeguze kūko, apprecēsies.

J. A. Jansons, Rāmuļi.

6475. Jo dzaguze pi kujras mā jas kyukuoj ļūti tyvu, tad tur byus kuozas, bet jo krauklis krāc, tad bēres.

T. Beča, Preiļi.

6476. Cik reizes dzird dzeguzi pirmo reizi kūkojam, pēc tik ga­diem būs kāzas.

H. Jankovska, Rīga.

6477. Pirmo reiz dzeguzi dzir­dot, jāizskaita cik reiz kūko, pēc tik daudz gadiem jāaiziet tautās.

A. Berķe, Mētriene. E. Kam­pare, Skrunda.

6478. Kad pavasarī pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, lai dabūtu zināt, pēc cik gadiem tautās ies, vajaga skaitīt: 1, 2, 3, 4, u. t. t. Pie kufa skaitļa dzeguze apstājas, pēc tik gadiem ies tautās.

V. Bērziņa, Priekule.

6479. Kad pavasarī pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, lai dabūtu zināt, pie kā izies tautās, vai kā sauks nākošo vīru vai sievu, ir jā­saka vīriešu vai sieviešu yārdi. Piem.: Jānis, Jukums, u. t. t., vai Liena, Līna, u. t. t. Pie kupa vārda dzeguze apstās kūkot, tas būs īstais vai īstā.

V. Bērziņa, Priekule.

6480. Cikreiz dzeguze pirmo rei­zi kūko, tik gadus vēl jāgaida pre­cinieki.

A. Ratniece, Pabaži.

VII. Dzeguze laika zīlē­šanā.

6481. Ja dzeguzes pavasaros ie­sāk agri kūkot, — būs silta vasara.

M. Rullē, Lubāna.

6482. Ja vakarā dzegūze kūko skaņi un ilgi, tad sagaidāms labs laiks.

Z. Akmentiņa, Lubāna. M.

Rullē, Lubāna.

6483. Ja dzeguze ilgi kūko, tad tā būs auglīga vasara.

L. Pogule, Gatarta.

6484. Ja dzeguze sāk kūkot 9 dienas priekš Jurģa, tad būs aug­līga vasara.

K. Jansons, Plāņi.

6485. Kad dzeguze sākot kūkot deviņas dienas priekš vecā Jurģa, tad būšot labs gads.

K. Mežulis, Bilska.

6486. Ja dzeguze priekš Jurģiem kūko, tad silts pavasaris.

M. Bridaka, Jaunroze. V.

Saulīte, Mālpils.

6487. Dzeguze kūko par deviņ dienas priekš Jurģiem lidz Pēto­šiem.

E. Lācis, Tirza.

6488. Ja dzeguze kūko, kad vēl lapu nav, tad viņa badu sakūko.

K. Jansons, Plāņi.

6489. Ja dzeguze sākot kūkot, kad vēl neesot lapu ne zāles, tad būšot slikts gads.

K. Skujiņš, Valmiera.

6490. Ja dzeguze pavasarī kūko kailos kokos, tad nebūs labs gads; ja dzeguze kūko aplapotos kokos, tad būs labs gads.

A. Lau, Dobele.

6491. Ja dzeguze kūko plikos kokos (agri pavasarī), tad togad mirst cilvēki.

I. Jansons, Ile.

26

6492. Ja pavasari dzegūze sāk kūkot agri, plikos kokos, tad ir vāja vasara; ja vēlu' sāk kūkot, tad ir laba.

A. Salmāns, Balvi.

6493. Ja dzegūze kūko, kad ir lapas, tad ir bagāts gads. Ja iekū­ko, kad lapas vēl nav, tad esot zag­ļu gads.

I. Ābele, Valle.

6494. Ja dzeguzi redz kūkojam, lad kaut kas jāvēlas, jo tad šis vē­lējums piepildīsies.

A. TIsone, Alūksne.

6495. Ja dzeguze sākot kūkot šuvu laikS, t. i. deviņas dienas prieks Jurģiem, tad esot laba, vie­ntuļu vnsiira. Ja agrāk kūkojot, tad iii sēšanu esot agrāki jāpasteidzas, liet 11 vclaku, tad varot ar sēšanu ii/ka vel ies. Ja dzeguze beidzot kū­kot ap Jāņiem, tad gaidāmas ag­ras salnas, bet ja beidzot ar Pēte­ra dienu, tad gaidāms labs, silts rudens.

Austrums, 1891. D. Ozoliņš.

6496. Cik dienu priekš Jurģiem sāk kūkot dzeguze, tik pat dienu priekš Jāņiem viņa beidz kūkot.

J. Vieglais, Vecpiebalga.

6497. Ja dzeguze beidz kūkot priekš Jāņiem, tad īsa vasara, ja pēc Jāņiem, tad vasara gara.

A. Dragone, Palsmane.

6498. Kad dzegūze pēc Jāņiem kūko, tad sagaidāma slikta raža.

G. Stankeviča, Dzelzava.

6499. Ja dzeguze arī pa Jāņiem vēl kūko, tad paredzams neaug­līgs gads.

Latvis, 1932. 5094.

6500. Ja dzeguze vēl ilgi kūko­jot pēc Jāņiem, tad gaidāms bads.

M. Dandēns, Gatarta.

6501. Kad dzeguze vēl ilgi pēc Jāņiem kūko, tad nākot dārgi laiki un bads.

J. Eniķis, s. Jaunlaicene.

6502. Kad dzirdot dzeguzi pēc jauniem Jāņiem tūliņ pirmā die­nā kūkojam, tad būšot daudz ugunsgrēku.

I. Ābele, Valle.

6503. Ja dzeguze ilgi pēc Jāņiem kūko, tad būs neauglīgs gads un dārgi laiki.

Brīvā Tēvija, 1927. 207.

6504. Ja dzeguze kūko pēc Jā­ņiem, tad tas uz bada gadiem.

E. Zirnītis, Lubāna.

6505. Ja dzeguzes kūko līdz Pē- terdienai, tad silts un vēls rudens, bet ja kūko tikai līdz Jāņa dienai, tad agrs un auksts rudens.

M. Zvejniece, Lubāna.

6506. Ja dzeguze ap Jāņiem beidz kūkot, tad rudenī drīz būs salnas; bet ja viņa kūko līdz Pēte­ra dienai, tad būs silts rudens.

S. Gūberts, 1688.

6507. Kad dzeguze beidz kūkot gar Jāņiem, tad būs agri sals, bet kad beidz kūkot gar Pēteriem, tad gaidāms silts rudens.

Atbalss k. 1891.

6508. Kad dzeguze vēl trīs ne­dēļas pēc Jāņiem kūko, tad gai­dāma laba vasara.

A. Liepiņa, Ape.

6509. Ja dzeguze kūko deviņas dienas pēc Jāņiem, tad 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs.

A. Bērziņa, Aloja.

6510. Ja dzeguze kūko līdz Pē- tepa dienai, tad būs labs rudens.

V. Juoņus, Daugavpils.

6511. Ja dzeguze kūko pēc Pē- terdienas, būs silts rudens.

A. Aizsils, Lubāna.

6512. Ja dzeguze kūko pēc Pē- tepiem, tad silts rudens būs.

A. Biša, Vijciems.

6513. Ja dzird dzeguzi vēl pēc Pēterdienas kūkojam, tad jāgaidot bads jeb kapš.

E. Aizpurve, Lubāna.

6514. Ja dzegūze kūko vēlu ru­denī, tad būs bada gadi.

M. Ābele, Valka.

6515. Ja dzeguze kūko vēlu ru­denī, tad būs kapš.

V. Slaidiņa, Drusti.

6516. Ja pirmo reizi dzird dze­guzi aizrijamies, tad nebūs laba vasarāja un kodis saēdīs drēbes.

J. Celmainis, Nīca.

6517. Miežu plaukstamā laikā dzeguze aizrijas un tad beidz kū­kot.

J. Celmainis, Nīca.

6518. Ja pavasarī, kamēr vēl dzeguze nav kūkojusi, dzep ūdeni no grāvja jeb upes, tad dabū dru­dzi.

A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava.

6519. Pavasarī, pirms dzeguzes atnākšanas, ūdeni no strauta dze­rot, trīs reizes jānospļaujas, lai ne­piekrīt klepus.

No sienas kalendara.

6520. Pavasarī priekš dzeguzes nākšanas, ūdeni no strauta dzepot trīs reizes jānospļaujas, lai klepus nepiekaist.