Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

E. Brīnums, Rūjiena.

6119. Ja dunduri skrien go­vīm kūtī pakaļ, gaidāms lietus.

V. Hāzena, Nītaure.

6120. Ja dunduri vasaras vidū no laukiem lasās ap dzīvokļiem, tad būs agra salna.

J. Juškevičs. R. Z. II. piel., 1933, 275.

DURVIS.

6121. Pie nama durvīm ne­drīkst siet zirgu, tad meitas neiz­iet tautās.

A. Broža, Naukšēni.

6122. Kad aiz durvīm klauso­ties, tad paliekot kurls.

K. Streidiņš, Veļķi.

6123. Durvīm jāuzvelk krusts, lai velns netiek istabā.

L. Lupiķis, Dzelzava.

6124. Pret durvju stenderi ne­drīkst atspiesties, tad noņem mājas mieru.

P. Zeltiņa, Bīga.

6125. Kad pie namdurvīm sien zirgus, tad neizprecē meitas.

K. Lielozols, Nīca.

6126. Ja iepriekšējie mājas ie­dzīvotāji aizejot atstāj visas dur­vis vaļā, tad arī nākošie iedzīvo­tāji tur ilgi nepaliek.

P. š„ Rīga.

6127. Ja ejot neaiztaisa durvis, tad nomirušam tam nebūs, kas acis aizvep.

M. Auziņa, Zemīte.

6128. Ja durvis iečīkstas negai dot, tad būs kādas nepatikšanas

V. Pilipjonoks, Asinu-

6129. Ja durvis čīkst, tad ka dam būs jāmirst.

K. Bruņinieks, Sēme.

6130. Kod ustobu durovys suoks peikstēt, itvs pīzīmēj, ka saimnīks itymā ustobā ilgi na- dzeivuos.

V. Podis, Rēzekne.

6131. Ja mājā durvis čīkst, tad no tās mājas iziet kāds dzīvotājs.

R. Vucene, Lubāna.

6132. Kad pirmo reizi ieejot kādā mājā un durvis attaisa ar kreiso roku, tad tai mājā neiešot labi.

E. Metuzāls, Rīga.

6133. Pa durvīm ieejot ne­drīkst palikt tur stāvot, tad vistas olas nedēj.

P. Zeltiņa, Rīga.

6134. Pa durvīm ieejot, ne­drīkst palikt tur stāvot, tad tai mājā bērni neguļ.

P. Zeltiņa, Rīga.

6135. Kad kāju saver durvīs, tad kāds mirst. [Sal. kājas.]

R. Rērziņš, Džūkste.

6136. Ja durvīs saveļ- kāju, tad dzirdēs kādu nomirstam.

L. Reiteris, Lubāna. T. Rī- gerte, Brunava. A. Zālīte, Bērz­pils. A. Pliens, Meirāni.

6137. Ja kāju ierauj durvstar- pā, tad gaidāms mironis.

M. Brante, Ainaži.

6138. Ja kāju saspiež durvis, tad rados kāds mirst.

Dur

M. Driņķe, Ranka. M. Koškina, Elēja.

6139. Kad ienākot istabā, sa­ver kāju durvīs, tad dzirdēs kādu mirušu.

V. Šiliņa, Sērene.

0140. Ja kāds savu kāju dur­vis saspiež, tad kāds pazīstams mirs.

K. Jansons, Plāņi.

6141. Kad kāds drēbes iever durvīs, tad tam kāds pazīstams mirs.

P. š„ Rīga.

6142. Kod atīsi kaut kur pi draugu vai pazeistamu un kod īsi atpakaļ uz sātu un durovūs pī- mīgsi sovu drābi, ka navar izvilkt, koleidz naataisēsi durovu, tod itys pīzīmēj, ka byut tam cylvākam uz krystobu tymā ustobā.

V. Podis, Rēzekne.

6143. Ja no mājas izejot, pie durvju naglas pieķeras drēbe, tad neizstaigās nodomāto ceļu.

I. Mennika, Ainaži.

6144. Ja istabas durvis pašas atveras, tad nāve nāk iekšā. [Sal. bezrocis.]

E. Lācis, Tirza.

6145. Ja durvis atveras pašas no sevis, tad ieiet bezrocis.

E. Zirnītis, Lubāna.

6146. Veci cilvēki saka, ja dur­vis atveroties, tad ienākot nāve.

I. Upenieks, Skrunda.

6147. Kad durvis čīkstot atve­ras, veci ļaudis saka: nāve nākot.

.T. Cinovskis, Snēpele.

379

6148. Ja kādreiz pašas no se­vis atveras durvis, tad ienākot ņā- ve un kādam no tiem, kas pašlaik atrodas istabā, drīz būs jāmirst.

T. Dzintarkalns, Talsi.

6149. Kad durvis pašas no se­vis atveras, tad tanīs mājās drīz kāds mirs.

L. Daugaviete, Smiltene.

6150. Ja atsprāgst durvis un nevienu neredz ienākam, tad ienāk nāve.

K. Corbiks, Volgunte. Z. Pū- telis, Sabile. Z. Sēle, Sloka. J. Rudītis, Rīga. I. Liepiņa, Rīga. M. Valts, Nīca. K. Lielozols, Nīca. R. Bērziņš, Džūkste.

6151. Ja durvis pašas atveras ienāk mirušo gars.

E. Vasermane, Dobele.

6152. Kad durvis sprāgst vaļā, liid gari staigā.

E. Priediņa, Lielrenda.

6153. Kad durvis sprāgst vaļā, lad laime nāk ciemos.

V. Līce, Drabeši.

6154. Kad aukstā laikā priekš­namā durvis ir apsarmojušas, tad gaidāma laika maiņa.

I. Mennika, Ainaži.

6155. Durvis čīkst ziemā uz salu, bet vasarā uz sausu laiku.

A. Gailis, Trikāta.

DŪJAS.

6156. Kur baloži dzīvo, tur ne­būs ugunsgrēka.

V. Pilipjonoks, Asūne.

6157. Tā māja, kuras paspārnē dzīvo baloži, ir vienmēr droša no ugunsgrēka.

K. Prikulis, Asūne.

6158. Kurās mājās balodis rī­ko ligzdu, tās mājas nedeg.

A. Drāzniece, Nīca. A. Aiz­sils, Zilupe.

6159. Ja mājas baloži bēg no mājām prom, tad tur gaidāms ugunsgrēks.

L. Lejasmeijere, Piltene.

DŪMI.

6160. Velnam nomiris bērns. Kad neviens pats pēc tā neraudā­jis, tad velns, šā tā domādams un dusmodamies, radījis dūmus. Tā tad tās asaras, kuras cilvēkiem dū­mi izspiež, rit velna bērnu pēc. Te nu, zināms, velnam bija ko prie­cāties, kad arī pēc viņa bērna raud.

P. Lapiņš, Rūjiena.

6161. Kam dūmi acīs kož, tas uz celiņa mīzis.

K. Jansons, Plāņi.

6162. Kad dūmi taisni kāpj no skursteņa ārā, notiks mājās ne­laime.

T. Dzintarkalns, Talsi.

6163. Ja dūmi pa skursteni at­pakaļ nāk, tad mājā izcelsies ugunsgrēks.

S. Ozoliņa, Valmiera.

6164. Kad dūmi nāk istabā, būs pērkona negaiss.

A. Šķērē, Jaunsaule.

6165. Dūmi nāk biezi no skur­steņa uz lietu.

S. Gūberts, 75.

6166. Ja dūmi iet stāvu gaisā, tad būs salts vai sauss laiks, bet ja nāk zemē, tad lietus vai silts (ziemā).

K. Strautiņš, Mēdzūla.

6167. Ja ziemas rītos dūmi kāpj stāvus, tad auksts laiks gai­dāms un tas pieturēsies.

A. Bērziņa, Aloja.

6168. Ja dūmi no skursteņa kāpj stāvus gaisā, būs labs laiks.

J. A. Jansons, Nītaure. A.

Pliens, Meirāni.

6169. Kad dūmi kāpj uz augšu, gaidāms jauks, pastāvīgs laiks.

A. Didriksone, Nogale.

6170. Ja dūmi no skursteņa iet stāvus gaisā, tad būs auksts (arī saulains) laiks.

V. Greble, Kalnamuiža.

6171. Ja ziemā dūmi no skur­steņa iet stāvus gaisā, būs liels sals.

A. Aizsils, Zilupe.

6172. Kad kurinot krāsni, un ja dūmi dikti maisoties, tad būšot slikts laiks; bet ja dūmi ejot stā­vus gaisā, tad būšot košs laiks.

J. Daizis, Nīca.

6173. Ja dūmi ceļas taisni aug­šā, tad sagaidāms labs laiks, ja gar zemi dūmi iet — slikts laiks.

K. Kristape, Olaine.

6174. Kad dūmi no skursteņa iet uz leju, tad būs ziemeļu vējš.

E. Bukava, Bīga.

6175. Ja dūmi kāpj no skur­steņa zemē, tad gaidāms slikts laiks.

M. Brante, Ainaži.

6176. Ja dūmi no skursteņa uz zemi šaujas, tad slikts laiks gai­dāms.

J. Rubenis, Ērgli.