Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

K. Miļnus, Zeime.

6075. Drudzi var aizdzīt, ja jāteniski uz slotas aizjāj uz krust­ceļu un slotu nomet. Kurš slotu paceļ, tam drudzis klāt.

K. Rasa, Kalnainu!*»

6076. Drudzi var aizdzil, Kad uz slotas ačgārni aizjāj uz krusl ceļiem un tur to pamet. Mājās ejot, nav brīv skatīties atpakaļ.

A. L.-Puškaitis.

6077. Ko drudzis krata, tam jāaiziet uz krustceļu, jāielien zirga sakās un jāapgulstas.

K. Jansons, Plāņi.

6078. Drudzis noiet, ja uz krustceļa par slimā plecu pret sauli met maizi.

K. Jansons, Plāņi.

6079. Lai izdziedētos no dru­dža, iet uz kapsētu, noņem no trim krustiem jeb citiem piemi­nekļiem sūnas jeb pelējumu, no

katra pa trim gabaliņiem, atnes mājā, izvāra un dzeļ par zālēm. Uz katra krusta, no kupa ņemtas sūnas, jāuzliek zieds, kaut arī kāds nieciņš, lai mirons nenāktu sap­ņos un neprasītu savas mantas at­pakaļ.

F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 194.

6080. Drudzis atstājot, kad sli­mais ar akmeni ejot ap kapiem.

M. Navenickis, Zasa.

6081. Lai izdziedētos no dru­dža, diloņa un arī citām slimībām, vajaga slepeni aiziet uz baznīcu, nokasīt ar nazi kaut dažus putek­līšus no altāfa četriem stūriem un nosviest katrā stūrī pa grasim. Tad vēl jāņem no baznīcas sliekšņa mēsli. Visu to vajaga dot slimnie- kum, lai viņš to pieņem par zā­lēm. Noder arī mēsli no otras mā­lus sliekšņa, bet tikai tad, ja ot­rus mājas ļaudis nezina, ka no vi­ņiem ir ņemti mēsli.

F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194.

6082. Lai izdziedētos no dru­dža kratīšanas, vajaga nogriezt no maizes virsas garozu, sadalīt to trīs daļās un uzrakstīt tur: Fadrsb, Madks, Laenrl, uz katras daļas sa­vu vārdu. Jūtot, ka drudzis nāks, slimajam jāapēd papriekšu viena daļa, pēc brīža otra un pēdīgi arī trešā. Otrā dienā slimniekam va­jaga pieņemt ar brandvīnu melno sakni un vērmeles.

F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194.

6083. Kam drudzis, tam jāsēd ceļa malā; kad nu gaj-ām gājējs to iebilst, tad drudzis pieķeras tam, un pirmais paliek vesels.

Z. Prauliņš, Aumeisteri.

6084. Ko drudzis krata, tam jāielien skudj-u pūlī gulēt.

K. Jansons, Plāņi.

6085. Lai tiktu no drudža ve­sels, tad jāguļ rudzu laukā uz krus­ta vagām jeb kūtī uz govs saitas.

M. Navenickis, Zasa.

6086. Drudzī jāguļ straujā ūdenī uz ecēšām.

K. Jansons, Plāņi.

6087. Drudzi var aizdzīt, ja piektdienā mazgājas strautā. Mā­jās ejot, nav brīv atpakaļ skatī­ties.

A. L.-Puškaitis.

6088. Drudzi var aizdzīt, ja ie­laižas akā.

A. L.-Puškaitis.

6089. Ko drudzis krata, tam plikam jāvārtās kūtī govu mēs­los.

K. Jansons, Plāņi.

6090. Drudzī jāguļ aitu kūtī un nedrīkst atsaukties, ja kāds sauc.

K. Jansons, Plāņi.

6091. Drudžu atdzīšanai ir labs līdzeklis vesela zivs, ko līdaka ie­rijusi.

B. Blumbachs, Lībagi.

6092. Drudzi var aizdzīt, ja ēd kaltētas peļu astes.

T. Dzintarkalns, Talsi.

6093. Drudža dziedēšanai no katra pirksta naga nogrieza kādu drīksniņu, šos nagus uzsēja dzī­vam vēzim uz muguras un palaida to upē vaļā.

J. Bubenis, Ērgļi.

6094. Kad drudzis krata, tad jāmazgājas siltā ūdenī, kufā jāie­met no 3 tīrumiem pa 9 vārpām no katra tīruma. Tas jādara bez saules rītā vai vakarā.

K. Jansons, Pilda.

6095. Drudža laikā jājāj uz slo­tas kāta, tad nepielips drudzis.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

6096. Ja liels drudzis, tad uz gultas gala vajag uzvilkt trīs lie­tuvēna krustus.

A. Auziņa, Jaunrauna.

6097. Drudzi var izārstēt, ap­sienot vārītas olas plēvi ap krei­sās rokas mazo pirkstiņu.

K. Bruņinieks, Sēme.

\

6098. Kad ir drudzis, tad ap­sien ap kaklu sarkanu dziju ar de­viņiem mezgliem, ūdens pudelīti un pīlādža krustu. Drudzis pāries.

A. Veckalne, Dreiliņi.

6099. Drudzi var arī pārdot par brandvīna glāzi, par kapeiku u. t. t.

K. Miļnus, Zeime.

6100. Kad bērnam drudzis, vi­ņu uzliek uz lizi un taisās šaut krāsnī. Caur tādu baidīšanu atbai­dot drudzi. Senāk bērni allažiņ da­būjuši drudzi, visvairāk pavasa­ros, pa āru skraidot un viens otru sabaidot.

S. Čunka un Fogelmane, Lielsatiķi.

6101. Kad drudzis sāk bērnu kratīt, viņš jārauga atbaidīt: ne­viļot uzsviež bērnam virsū suni, jeb taisās viņu bāzt āliņģī.

A. Rozenšteine, Saldus.

6102. [Kad bērnam ir drudzis], tad slepus uzlej viņam ūdeni vir­sū, jeb noved kur tumsā, lai da­būtu sabīties.

Ūdre, Tetelminde.

6103. Drudzi bērnam tā rauga atdzīt: iedod bērnam baltu suņsū- du ar ūdeni, jeb izspiež zirga sū­dam zupi un dod iekšā.

A. Rozenšteine, Saldus.

6104. [Kad bērnam ir drudzis], tad sagrūž trīs jēlus vēžus, izspiež zupi caur lupatiņu un piepilina pie tējas, ko dod bērniem iekšā.

Kuplais, Kuldīga.

6105. Drudzi dziedējuši ar trīs- kantā uzrakstītiem „abracadac- arba" vārdiem. Šie vārdi jāuz­raksta uz papīra un tas jādod sli­majam ar maizi apēst. Tāds pat papīrītis jāuzkaj- arī kaklā.

K. Miļnus, Zeime.

6106. Drudža vārdi: Abaraka, Abarak, Abara, Abar, Aba, Ab, A. Šie vārdi jāuzraksta, vai septii,ii maizes gabaliņi ar tiem jāaprunā (jāapvārdo), un slimniekam jādod apēst ikrītus priekš saules lēkša­nas viens maizes gabaliņš.

Alksnis-Zundulis, Naudīte.

6107. Citi drudža vārdi: „Ne- žēlīgi vēl drudzis krata vecīti; ja drudzis nezudīs, tad velns raus vecīti gan drīz." [Šie vārdi gan lie­kas sabojāti jeb pat tīšām izdo­māti. P. S.] Šādi vārdi jāuzraksta uz papīra, tas jāiesviež ačgārni pār galvu tekošā ūdenī un jāiet ātri mājā, bet ejot nedrīkst atpakaļ skatīties.

K. Miļnus, Zeime.

DRUDŽA ZALKS (Sedum acre).

0108. Baļļā sasutinātās drudža zālēs mazgājušies ar drudzi sasli­mušie.

R. Bērziņš, Annenieki.

DUBĻI.

6109. Ja dubļi drīz nosaust, tad gaidāms lietus.

Z. Lancmanis, Lejasciems.

6110. Ja sapņos ar plikām kā­jām pa dubļiem bradā, tad būs bē­das vai lielas nepatikšanas.

P. Š„ Rauna.

(') 111. Ja sapnī pa dubļiem brien, tad būs nelaba dzīve.

.1. Jurjāns, Jaungulbene.

DUNDURI.

0112. Ja priekš Jāņiem nosit dunduru, tad nosistā dundura vie­ta rodas deviņi vairāk, ja nosit pēc Jāņiem, tad deviņi mazāk.

E. Laime, Tirza.

6113. Priekš Jāņiem nedrīkst dundurus sist: ja vienu nosit, tad rodas desmit jaunu.

K. Corbiks, Kroņa-Vircava.

6114. Dundurus nedrīkst sist priekš Jāņiem, tad viena vietā iz­aug trīspadsmit.

A. Broža, Naukšēni.

6115. Lai govis nebizotu, tad vajaga dunduram iedurt smilgu pakaļā.

A. Plaudis, Kosa.

6116. Ja vasaru ir pulku dun­duru, tad to gadu būs labi rāceņi.

„ M. Ķaupelis, Nica.

6117. Ja dienā parādās daudz dunduru, tas norāda uz lietu.

J. A. Jansons, Bīriņi.

6118. Ja dunduri uzmācas lo­piem lieliem bariem, tad sagai­dāms lietus.