Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RIGA,, Год выпуска: 1940, Издательство: latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē,, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas ticējumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas ticējumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Latviešu tautas ticējumi
Sakrājis un sakārtojis
Prof. Pēteris Šmits
1940 latviešu folkloras kratuves
ar kultūras fonda pabalstu
latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē, sste®,.
RIGA, 1940
Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. Tā kā laika gaitā ir mazliet mainījusies latviešu valodas pareizrakstība un grāmatu teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā (izņemot burtu "ŗ" nelielai daļai ticējumu, kuri ierakstīti datorā pirms vairākiem gadiem), tad šeit ir atrodamas arī formas, kādas mūsdienu rakstībā nelieto (piem.,
u. c.). Daļa ticējumu pierakstīti izlokšņu formā. Lai tos atšķirtu no pārējiem, to numuriņš iezīmēts zaļā krāsā.
Prof. P. Šmita savāktie ticējumi, kupis tagad publicē Latviešu folklo­ras krātuve, nav pieredzējuši paša krājēja un kārtotāja pēdējo redakciju; trūkst arī paredzētā ievada. Tāpat nelaiķis nav paspējis ticējumu pētī­šanas rezultātus ietilpināt Mitoloģijas 3. iespiedumā, kam bija drīzumā parādīties. Ka šie rezultāti būtu ienesuši ievērojamus papildinājumus šinī nozarē, par to prof. Šmits vairākkārt izsacījies mutes vārdiem, kā arī norādījis jau 2. izdevuma priekšvārdā.
Ticējumu kārtošanu pabeigusi prof. Šmita uzticīgā palīdze — viņa kundze Ida; tāpat viņa skatījusi cauri arī korektūras, ko savukārt darījis arī P. Šmits jun. Kopējās pārrunās esam noskaidrojuši edicijas principus, palikdami pie vārdnīcas iekārtojuma un pareizrakstību unificējot tādē­jādi, ka izloksnēm un apvidiem netiktu atņemtas raksturīgās formas un izteicieni. Ticējumi visi numurēti. Manās rokās palicis pēdējais lasījums un kontrole, kā arī dažādu technisko trūkumu novēršana. Nedaudzos gadījumos iespējamas pārskatīšanās kļūdas iesūtītāju un teicēju vārdos un uzvārdos resp. to atšifrēšanā.
Prof. Šmita krājums ietvep ap 36.000 ticējumu, kas godam aizpilda robu mūsu līdz šim publicētās tautas tradicijās. Tautas ticējumos atspo­guļojas tā mūsu senču dzīves daļa, kas mazāk apgaismota Sls tautas; gara mantās. T« tgiēs redzam senās zinātnes un reliģijas atliekas, paražas, praktiskus norādījumus visādos dzīves gadījumos; tāpat arī tautas dzied­niecību, burvības, pareģojumus, kas dibināti pa daļai uz senākām tradi- cijām, pa daļai uz patiesiem novērojumiem dabā un dzī«ē. "Daļu no šiem ticējumiem jūtami ietekmējusi arī kristīgā ticība. Tautas ticējumus, tāpat kā pārējos folkloras materialus, nelaiķis sācis vākt vēl skolnieks būdams, bet pirmais krājums gājis bojā pasaules kaja laikā (1914.—1919. g.). Daļa ticējumu gan vēlāk restaurēta. Šinī darbā labs palīgs nelaiķim bijusi māsa Emīlija Zommere. Daudz ticējumu, kā arī pasaku un teiku, nelai­ķis dzirdējis no sava tēva tēva Lisēniešu Pekšos (Raunas pag.), bet, cik spēdams, vā^js arī no citiem vecākiem ļaudīm, ikreiz, kad tam gadījies būt kādā citā %zimtenes novadā.
Iesācis savu darbu ar tautas dziesmu studijām, prof. P. Šmits ir rediģējis Latviešu folkloras krātuves uzdevumā Tautas dziesmas (4 sēju­mos) — pirmo papildinājumu Kr. Barona Latvju Dainām, izdevis paša vāktās un kārtotās pasakas un teikas 15 sējumos, ietilpinot tur arī ie­priekšējos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticējumu krājums no­slēdz prof. P. Šmita ražīgo folklorista darbu. Lai tas tad arī butu pēdē­jais piemiņas vainags prof. P. Šmita mūža darbam.
Prof. K. Straubergs.
Personīgi no sevis varu piebilst ka grāmata nonāca manās rokās pavisam bēdīgā stāvoklī-es to nejauši uzgāju kādas mājas bēniņos. Bet izrādās ka tas viss ir atrodams interneta vietnē-
 
Novēlu patīkamu lasīšanu
Imants Ločmelis

Latviešu tautas ticējumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas ticējumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

L. Bērziņa, Rīga.

5947. Kujrā vietā cilvēkam val­kājot vairāk krekls plīst, tur vi­ņam pirmo reizi pepot ar slotu iesists.

K. Jansons, Plāņi.

5948. Drēbes nebūs uz durvīm pakārt, citādi cilvēks paliekot kā pakārts iekš saviem kauliem.

K. Šilings, 1832. g., Tirza.

5949. Ja svārkiem vai citām iliēbēm apvelkas kreisā puse, tad las uz piedzeršanos, bērniem uz pērienu. [Sal. ģērbšanās.]

Skolnieku pulciņš, Jēkabpils.

5950. Kad uzvelk kādu apģēr­ba gabalu kreisā pusē, tad dabū pērienu.

V. Eglīte, Lielstraupe.

5951. Ja svārkus vai ko citu apvelk ar ļauno pusi uz virsu, tad dabūs piedzerties.

T. Rozentāle, Talsi.

5952. Kad drēbes gabalam ap­velk kreiso pusi, tad slikti klāsies. [Sal. ģērbšanās.]

K. Corbiks, Jelgava.

5953. Ja taisoties uz iešanu, kādu drēbes gabalu uzvelk ar krei­so pusi, tad labi izdosies. [Sal. ģērbšanās.]

E. Lācis, Tirza.

5954. Ja drēbes apģērbj uz kreiso pusi, tad dabūs jaunas drē­bes.

E. Hiršsone, Talsi.

5955. Ja kādam pie apģērba pieķērušies mati, tad saka, ka tas bijis meitās, ja diegi, tad pie skro­dera.

A. Veitmanis, Jēkabpils.

5956. Kad pirmo reiz drēbes grib mugurā vilkt, tad nevajaga tās likt gultā, bet uz galda, lai drēbju valkātājam būtu piekri-

P. Zeltiņa, Ikšķile. E. Rot­mane, Jaunauce.

5957. Jaunas drēbes nekad ne­vajaga mest uz gultas, jo tad tām nebūs piekrišanas.

367

Itrthr

I. Paegle, Vidriži.

5958. Ja jaunu drānu, vēl ne­uzvilktu, uzliek uz gultu, tad tā slikti valkājas un ātri dilst.

G. Pūliņa, Mīlgrāvis.

5959. Jaunus balles svārkus nedrīkst likt uz gultas, tad neesot piekrišanas.

E. Laime, Tirza.

5960. Kam ir daudz ienaid­nieku, tam jāsargā visas savas drēbju lupatas, lai tās netiktu ie­naidnieku rokās un lai viņi tās ne­sadedzinātu uz viņa paša ādu [vi­ņam par ļaunu.]

E. Zommere, Rauna.

5961. Vecas drēbju lupatas ne­vajaga nomētāt. Ja tās dabū kāds ļauns cilvēks, tad viņš var kādu ļaunumu darīt.

P. š., Rauna.

5962. Drēbes jāvēdina, kad pliki koki, citādi kodes saēd drē­bes.

E. Laime, Tirza.

5963. Drēbes vajaga vēdināt ziemeļu vējā, tad neiemetas kodes.

R. Šmits, Birži.

5964. Vecā mēnesī jāvēdina drēbes, lai kodes nemetas.

A. Vilciņš, Līgatne.

5965. Kad drēbes izvēdina un kaj- atpakaļ skapī, tad pirmo ga­balu vajaga kārt ziemeļpusē, lai kodes drēbes nebojā.

A. Vikmane, Liepupe.

5966. Drēbes vēlē un šuj vecā mēnesī, lai tās labi turētos un bū­tu baltas.

P. Š., Preiļi.

5967. Ja vilnas drēbi mazgā vecā mēnesī, tad tā stiepjas pla­tumā, ja jaunā — tad gaj-urnā.

E. Laime, Tirza.

5968. Ja kādam cilvēkam drē­bes drīz paliek milnas, tad saka ka tas esot sirdīgs.

L. Aizpurve, Lubāna.

5969. Ja drēbes mals uzlocī­jies, tad dabūs dancot.

Z. Kozenkraniuse, Ainaži.

5970. Kad pakaļā praķi uzlie­coties, tad dabūšot pādi.

J. Daizis, Nīca.

5971. Ja apģērbam ir mala at­liekusies, tad saka, ka gaidāms pēriens.

A. Brāķa, Meirāni.

5972. Ja drēbes rūs, tad tam cilvēkam jāmirst.

V. Joāss, Lubāna.

5973. Kad drēbēs rūsa meto­ties, tad kāds mirstot.

A. Krūmiņa, Smiltene.

Drēbes sapnī.

5974. Ja sapnī liekas gulēt bal­tās drēbēs, tad būs jāmirst.

Inland, 1855, 310.

5975. Ja sapnī apvelk baltas drēbes, tad būs prieki.

J. Jurjāns, Jaungulbene.

5976. Ja sapņos ir jaunas drē­bes apģērbies, tad kļūs pie naudas.

I. Johansone, Rīga.

5977. Ja sapnī redz uzģērbjam jaunu kleitu, tad būs priekšā kāds ceļš.

L. Ozole, Rīga.

5978. Kad sapni ir jaunas drē­bes mugurā, tad būs slimība vai nāve priekšā.

J. Jaunsudrabiņš, Nereta.

5979. Kad sapnī redz sevi no­plīsušās drēbēs, tad piedzīvo kaunu.

V. Spandegs, Pociems.

5980. Kad sapnī apģērbjas jau­nās drēbēs, tad būs gods, laba slava.

Āronu Matīss, Bērzaune. P.

Š., Rauna.

5981. Kad sapnī redz sevi labi apģērbušos, tad dzīvē klāsies labi; kad redz slikti apģērbušos vai pat pavisam pliku, tad nebūs labi.

Āronu Matiss, Bērzaune.

5982. Ja sapnī otram dod vil­nainu drēbi, būs sliktums pie kus­toņiem.

J. Kalniņš, Druviena.

5983. Ja sapnī uzvelk vecas drēbes, tad jāpaliek vecā vietā, ja uzvelk jaunas, tad jāiet uz jaunu vietu.

J. Kalniņš, Druviena.

5984. Ja sapnī redz sev sliktas drēbes mugurā, tad būs grūta dzīve.

P. Š., Rīga.

5985. Ja sapnī notraipa drē­bes, pats izdarīs sev kādu nepa­tikšanu.

L. Ozole, Rīga.

5986. Kad sapnī redz sev drē­bes ar govu mēsliem notaisītas, tad būs lielas nepatikšanas, var­būt tiesas darīšanas.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

5987. Ja pa sapņiem jāstaigā skrandainam, tad būs bēdas.

H. Skujiņš, Smiltene.

5988. Ja sapnī redz sevi skran­dās, tad gaidāmi lieli zaudējumi.

I. Avotiņš, Vestiena.

5989. Kad sapnī redz sev ve­cas drēbes, tad ies slikti.

A. Račevskis, Jaunpiebalga.

5990. Pelēkas drēbes sapnī rā­da uz slimību.

P. Š., Rīga.

5991. Ja kādu redz sapnī mel­nās drēbēs, tad tam jāmirst; bet ko redz baltās drēbēs, tam slimam jāpaliek.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

5992. Ja sapnī uzvelk melnas drēbes, tad paliks slims.

K. Jansons, Plāņi.

5993. Melnas drēbes sapnī uz­vilkt nozīmē bēdas.

A. Jaunzeme, Lizums.

5994. Ja pa sapņiem redz mel­nu apģērbu, tas nozīmē sliktu, nepatīkamu ceļu un arī slimību.

L. Ozole, Rīga.

5995. Ja sapnī ir ģērbies lep­nās melnās drēbēs, tad saslims līdz miršanai; bet ja ir baltās drē­bēs ģērbies, tad saslims vieglāki.

J. Kriķis, Starti.

5996. Ja pa sapņiem mauc mu­gurā melnas drēbes, tad tas ir sli­mībā un miršanā.

H. Skujiņš, Smiltene.

5997. Kad sapnē puik apsa- vilcs — liga [sērga] būs.

A. Šlesere, Kuršu kāpas.

369

Drfbrt

24

Ml! IK. Ja sapni rod/ melnas

drēbes, tad paliks slims vai būs kādas bēdas.

A. Ai/sils. Kulsimva.

5999. Ja sapin redz bultas drē­bes, tad būs slimība.

.1. .lurjniin, Jaungulbene.

6000. Ja pa sapinim sevi redz sarkanās drēbēs, tad mājā būs ugunsgrēks.

II. Skujiņš, Smiltene.

6001. Ja sapnī kāds aiznes kā­du vilnānu gabalu, tad aitām ies slikti, ja aiznes kādu nātinu (nāt­nu) drēbju gabalu, tad lopos ies slikti.

A. Aizsils, Prauliena.

DltlĢENES (Hyoscyamus niger).

6002. Ja peramā laikā uzliek pilii uz ceriem driģenes, tad cil­vēks pepas visu cauru nakti.

J. Rubenis, Ērgļi. P. Š., Rauna.

6003. Ja grib kādam padarīt ļaunumu, tad pirtī uz lāvas vaja­ga uzmest driģenes. Pērējies visu nakti netiks no lāvas nost.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x