Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

6036. Ļauno drudzi, no kā ne­var tikt vaļā, var citam atdot, kad

deviņus rītus iet pa lauku, un ku­ru cilvēku satiek, tam dod labu rītu; ja svešais labu rītu saņem, tad slimniekam jāsaka: „Lai mans drudzis tev paliek!"

F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 146.

6037. Ņem septiņas maizes ga- rozītes un uzraksta uz katras pa vienai no apakšējām rindiņām un apēd garozītes septiņās dienās, katru dienu pa vienai. Abararaka, Abarak un tā pr. kamēr septītā rindiņā paliek tik A.

F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 146.

6038. Kad ir aukstais drudzis, tad raksti uz trīs maizes šķēlēm tādus vārdus: „Rabi, Kabi, Glābi." Pēc tam dod tos slimajam, pa priekšu to maizi ar Rabi. Ja vēl atkārtojas, tad to maizi ar Kabi, un ja vēl atkārtojas, tad to maizi ar Glābi. Katrā riciņā jāuzgriež trīs robi, trīs krusti jāuzmet un trīs reiz tā visusvētākā vārdā jā­skaita: amen.

H. Skujiņš, Smiltene.

6039. Kad cilvēkam drudzis, vajaga tam aizsiet acis un dzīt uz mežu. Mežā nogriezt slimniekam matu nošķīti, to piesiet pie apses. Tikko kāds cits matiem pieskar­sies, tas paliks slims, bet agrākais slimnieks vesels.

H. Šiliņa, Penkule.

6040. Ja ir slims ar drudzi, tad, saulītei norietot, vajaga iet uz kap­sētu un gulēt pie kapa, tad dru­dzis drīzi pazudīs.

V. Krieviņš, Daugmale.

6041. Kam drudzis, tam dienas- vidū jāiet uz kapiem gulēt, tad drudzis atstāsies.

V. Līce, Nītaure.

6042. Kad rudzi zied, tad trīs- deviņām vārpām jānobrauka ziedi un jāapēd, jo tā varot no aukstā drudža izsargāties.

A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava.

6043. Ja kam ir drudzis, tam deviņas reizes jāskrien ap sēr­mūksli un trīs reizes jāiekož kokā, tad drudzis pāries.

A. Bīlenšteina rokraksts, Zaļenieki.

6044. Kam ir drudzis, tam jā­iedod driģenes, lai tiktu vesels.

A. Vaskis, Tukums.

6045. Drudzis aiziet, kad zir­nekli ar visu staipekli ieliek balt­maizē un apēd.

M. Sikle, Nīca. V. Saperovs, Vecpiebalga. A. Broža, Nauk­šēni. A. L.-Puškaitis.

6046. Jānoķep 3X9 garkājai­nos zirnekļus, jāiešuj tos bantītē un jāapsien tos drudža slimniekam ap kaklu. Triju dienu laikā dru­dzis ir kā ar roku noņemts.

A. Pidriks, Sauku.

6047. Ja grib nodzīt drudzi, tad tam, kuram ir drudzis, jāliek zirga sakas kaklā un jārādās ci­tiem cilvēkiem: tad tiem, kas sme­jas, drudzis pielīp, bet pašu dru­dzis atstāj.

L. Kļaviņa, Liepa.

6048. Kam ir aukstais drudzis, tam jājāj uz krāsns kruķa uz krustceļiem, jānosviež tur kruķis un ar līkumu jāskrien uz māju, atpakaļ neskatoties.

A. Bīlenšteina rokraksts, Tukums, Jaunauce.

6049. Lai drudzi aizdzītu, va­jadzējis jāt ar slotas kātu par

krustceļiem un grāvjiem šķērsām pāri. Gulēt bijis jālien krāsnī.

E. Zommere, Rauna.

6050. Kad drudzis krata, tad cilvēkam, kas ar to slimo, jāielien gulēt nosprāguša zirga ribās un jā­lūko aizmigt.

J. Jansons, Plāņi.

6051. Drudzī asinis jālaiž, un slimam jādod tās dzert.

K. Jansons, Plāņi.

6052. Drudzi tā varot aizdzīt, kad melna kaķa asinis glāzē teci- nājot un iedodot; vai arī, kad sli­mais trīs naktis no vietas guļot uz krustceļa zārkā, ar baltu palagu apsegts, un nevienam ne vārdiņu neatbildot, ja kas iesāktu runāt. Tas arī palīdzot, ja mazu gabaliņu rupjas maizes četrkantīgi sagrie­žot, uzpilinājot tur septiņas pilī­tes melnas tintes un norijot. Kad pašu laiku drudzis gaidāms, tad lai cits ierakstot slimnieku skur­stenī, tad drudzis tūdaļ ar dū­miem aizejot projām.

K. Šilings, 1832. g„ Tirza.

6053. Kad kādam ir drudzis un tas sapni redz vācieti (kungu), tad drudzis aizdzenams tikai ar nelāga riebīgiem dūmiem. Tā, piem., dedzina uz oglēm vecas pas­talas, spalvas u. c. Šajos dūmos jāstāv, un tie jāož. Bet ja slimnieks sapnī redz vērsi, tad drudzis at­dzenams tikai ar riebīgu dziru. Salej visu, kas vien riebīgāks var būt, un dzep to iekšā, tad drudzis nost kā ar roku atņemts.

M. Šimiņš, Brukna.

6054. Drudža slimniekam vaja­ga trīs dienas no vietas turēt mie­žu graudus saujā un pēc tam tos iemest upē, lai ūdens aiznes dru­dzi prom.

P. Zvirgzdiņš, Mārciena.

6055. Pret drudzi esot teica­mas tās zāles, kas zirga maitas galvai caur nāsīm izaugušas cauri. Zāles jāsakaltē, jāsaberž un jāie­dzer ar ūdeni. Drudzi vēl varot aiz­dzīt, apēdot to zivtiņu, ko līdaka ierijusi.

A. Kundziņš, Talsi. B. Blum- bachs, Lībagi.

6056. Drudzis atstājis slimnie­ku, ja tas ēdis cūkas gaļu, jo no cūkas gaļas tas bīstoties kā žīds.

M. Navenickis, Zasa.

6057. Kam ir drudzis, tam ne­zinot jāiedod izvārīta varde.

K. Jansons, Plāņi.

6058. Ja drudzis ir, tad jāno­ķep varde, tās kauliņi jāizžāvē, jā­saberž un jāiedod slimniekam.

A. Bērziņa, Aloja.

6059. Pret drudzi der apšu mi­zu un kanēļu novārījums.

K. Miļnus, Zeime.

6060. Drudža slimnieku svēpē ar zirga nagiem.

P. Š., Skaista.

6061. Drudzī kazas piens jā­dzer.

K. Jansons, Plāņi.

6062. Drudzim noder bērzu sulas.

Gelehrte Beytrāge, 1765.

6063. Ko drudzis krata, tam jā­dzer samazgas no samazgu baļļas.

K. Jansons, Plāņi.

6064. Liepu ziedu tēju, kā ari kliedaru (sambucus nigra) ziedu un kumelīšu novārījumu daudzina par derīgiem sviedrētāju līdzek­ļiem pret drudzi.

K. Miļnus, Zeime.

6065. Drudzis aiziet, kad slim­niekam iedod maisījumu no kadi­ķu ogām, gaļas sālījuma un sīpo­liem, bet tam nav jāzina, ko tas ieņem.

A. L.-Pušķaitis.

6066. Kad drudzis krata, tad jādzer savi mīzali, un ja ar to vēl nepaliek mierā, tad vēl jālej tie uz karstām pirkstīm, kā pamašās darot.

K. Bika, Gaujiena.

6067. Kad drudzis krata, tad jādzep karsts novārīts ūdens, cik karstu vien var izturēt un cik daudz vien var iedzert, tāpat bez sukura.

Iv. Bika, Gaujiena.

6068. Kad drudzis krata, tad jālej uz vērmelēm brandvīns, un katru dienu jādzer P a glāzītei jeb arī pa divām.

K. Bika, Gaujiena.

6069. Kad drudzis krata, tad jādabū zemes vēzis, jāieliek šņab­ja jeb spirta pudelē un tad pa druskai jādzer- šņabis jādodot slimajam tā dzert, ka tas nezi­not, kas tās par zālēm.

K. Bika, Gaujiena.

6070. Kad bērnam uznāk auksts drudzis, tad zemnieki de­dzina kaulus, ādas, sapuvušu un zaļu malku un tura bērnu šādos dūmos, ko viņi par svētīšanu sauc, it kā šā aizdzītu ļaunus garus.

J. B. von Fischer, Lieflān- disches Landwirthschaftsbuch. 1753, 401.

6071. Drudzi var aizdzīt, ja slimnieku ierok miroņu kaulos tā, ka galva vien ārā.

A. L.-Puškaitis.

6072. Ja drudzis moca, tad jā­uzmauc galvā zirga vai govs gal­vas kauss, tad drudzis atstāj.

H. Šiliņa, Dobele.

6073. Drudzī slimam ceturt­dienas vakarā plikam krusta ceļā jāguļ.

K. Jansons, Plāņi.

6074. Kad aizjāj slotas kātu, pažagu jeb citu kādu līdzīgu lietu uz krustceļu un to tur atstāj, tad drudzi var „nojāt". Kas tādu lietu atrod un pārnes mājā, tam drudzis piesitas, bet aizjājēju atstāj. [Sal. Jāņa diena.]