Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

O. Pelēce, Jaunpiebalga.

669. Alu darot, nedrīkst neko slaucīt, citādi alu dzefot izcelsies strīdus.

A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce.

670. Kamēr alu darīja, nebija brīvi galvas sukāt, lai dzerdami ne­kaujas.

J. Rubenis, Ērgļi.

671. Alu darot, nedrīkst galvu sukāt un utis kaut, tad kaujoties dzērēji.

J. Cinovskis, Snēpele.

672. Kad alu dara, ja tad utis kauj, lad alu dzerot viri kaujas.

N. Druviņa, Stende.

fi/.'t. Kad alu darot utis kauj, lad viri dzerot kausies.

Lagzdiņa, Sabile.

674. Kad alu dara, tad skala ogli nedrīkst nolauzt pie alus mu­cas, jo tad dzejot kaušoties.

T. Dzintarkalns, Talsi.

675. Kad alu dara, nedrīkst maisamo klapēt, citādi dzerot nai­dojas.

J. Cinovskis, Snēpele.

676 Alu darot, nedrīkst pie­sis! ļiiii kubla malas, kur jau alus atrodas, citādi alus dzērēji plēsī­sies.

A. Itīlenšteina rokraksts, Jaunauce.

677. Kad alu dara, tad misu tecinot nedrīkst alu lielīt, citādi iznāks nelabs.

O. Darbiņš, Birži.

678. Alu darot, nedrīkst jautāt, vai jau misa tek, jo tad vairs ne­tek.

E. Lācis, Tirza.

679. Ja uz tā kubla, kur alus rūgst, uzliek cepuri, tad alus būs tik stiprs kā vīra galva.

A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga.

680. Alu brūvējot jābūt dusmī­gam, lai alus būtu stiprs.

K. Bruņinieks, Sēme.

681. Alu darot saimniecei jā­aizsprauž cūku kaunamais dūcis aiz mucas stīpām, lai bez viņas zi­ņas neviens neietu alu dzert; kas dzēris, tas palika slims.

S. Skrastiņa, Vaive.

II. Alus sakarā ar svi­nībām.

682. Alu ziedoja arī Dieviņam pie vītoliem jeb liepām.

J. Rubenis, Ērgļi.

683. Alum vajadzēja būt ap Jurģiem, Jāņiem un Miķeļiem.

J. Rubenis, Ērgļi.

684. Kad alus izdarīts, tad pir­mā alus šlenka jālej rijas speltē un jāsaka jeb jādzied: „Visi rijas puteklīši gaida manu veldzēšanu."

K. Jansons, Gatarta.

685. Jauns alus saskaities, tā­pēc viņš tāds balts raugās.

Veca vārdnīca (17. g. s.).

686. Pār roku nedrīkst otram liet alu, ne citu ko, tad pašam piekāpās kas ļauns. Pār roku var liet tikai medniekam.

L. Reiteris, Lubāna.

687. Ja lej alu no pudeles pāri pār roku, tad lējējs uz dzērāju do­mā ko ļaunu.

E. Lappuķe, Jelgava.

688. Alu dzej-ot, trauku laiž ap­kārt, tā kā miežus sēj.

K. Jansons, Plāņi.

689. Alu dzefot, senāk šā saru­nājušies. Viens teicis: „Alus stai­gā." Otrs atbildējis: „Dievs dod man ar' satikties!" [Sal. kristīša­na.]

P. Š., Rauna.

690. Ja alus saburts un iet ārā no traukiem, tad jāņem trauku lu- pats, jānoslauka, kas izgājis, un jā­iemet krāsnī vai citā ātrā ugunī. Alus tūlīt apstāsies.

J. K. Dambergs, Ēdole.

691. Ja alus ir apburts, tad pastāvīgi puto. No tā alus kādu drusku vajaga ieliet kādā trauciņā, izvilkt ecēšu trešo naglu un tai caurumā izliet to alu. Tad naglu vajaga ielikt vecā vietā, bet ačgār- niski. Kad nagla ir ielikta, vajaga to atkal pavilkt drusku atpakaļ, ci­tādi burvim jāmirst.

F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205.

692. Lai, alu dzefot, nereibtu galva, tad jāēd sāls.

V. Poriete, Palsmane.

III. Alus dziedēšanā.

693. Gadās, ka, dzej-ot tikai drusku alu, tūliņ nāk vēmiens. Lai atsvabinātos no tādas kaites, tad sestdienā pirtī jāņem savas bikses un jānoslauka ar tām trīs reiz mu­te. Tad kaite pāries.

F. Brīvzemnieks, 1881. VII, 194.

694. Ar pirmo alus pilienu, žeipa kublu vaļā taisot, var iz­dziedēt visas vainas.

K. Jansons, Plāņi.

695. Ja deviņu alus krūžu sa­skalas atrociņis iedod kādam sli­mam, tad viņš paliek vesels.

K. Jansons, Plāņi.

IV. Alus sapn ī.

696. Ja sapnī alu redz vai tas jādzer, tad ziemā drīz gaidāms at­kusnis, vasarā lietaines.

J. Grīva, Koknese.

697. Ja sapņojot dzej- alu, tad gaidāms slikts laiks. [Sal. branda- vīns.]

M. Šķila, Nīca.

698. Ja sapnī redz alu, tad mīksts |laiks.

A. Aizsils, Prauliena.

699. Ja sapnī alu dara, tad lie­tus līs.

A. Aizsils, Prauliena.

700. Kad sapnī dzej - alu, būs lietus.

A. Račevskis, Jaunpiebalga.

701. Ja sapnī dara alu, tad līs lietus.

J. Jurjāns, Jungulbene.

702. Ja sapnī dzeļ- alu jeb vīnu, tad būs lietus.

A. Skrūze, Saikava.

703. Ja sapnī dzej- alu, tad sa­gaidāms lietus.

K. Meiers, Lubāna.

704. Kad pa sapņiem alu dzej - , tad lietus būs.

K. Lielozols, Nīca.

705. Ja sapnī alu dzej-, tad būs lretains laiks.

J. Jurjāns, Jaungulbene.

706. Ja sapnī dzej- alu, tad da­būs klepu.

J. Jurjāns, Jaungulbene.

707. Ja sapnī dzej - alu, tad būs slimība.

J. Kriķis, Starti.

708. Kad sapnī dzej- alu vai šņabi, tad lies gaužas asaras.

Āronu Matīss, Bērzaune.

709. Andreja vakars ir līdzīgs jauna gada vakaram, un tai vaka­ra tāpat zīlējas kā jauna gada va­karā.

H. Skujiņš, Aumeisteri.

710. Andrejā grūda miežus un vārīja ar cūkgaļu.

H. Skujiņš, Aumeisteri.

711. Andreja dienā nevajaga la­bību vest mājā, jo tad salmi pa­liek dzīvi.

H. Riekstiņš, B. Z. II. pieli­kums, 1932. 338.

t

712. Andreja vakarā saimniece negrib suņus vārdā saukt, jo tad staigājot apkārt ļauni cilvēki, kas, pielabinot suņus, varot ko sliktu padarīt.

H. Riekstiņš, B. Z. II. pieli­kums, 1932. 339.

713. 30. nov., Andreja vakarā, jāņem no kāda cita cimds un jāliek apakš galvas, skaitot šādus vārdus:

Svēlaiis Andrej, atminies, ko es šo­nakt vēlējies, dod man redzēt mīļā­ko, paša Dieva vēlēto!" Kas nu sap­nī nāk pēc cimda, tas būs brūtgāns. [Sal. Mārtiņa diena. Triju kungu diena.]

K. Pavasare, Mujāni.

714. Andra dienas vakarā ir jākliedz skurstenī šādi vārdi: „An­drej, mīļais, paklausies, ko no te­vis izlūdzos: parād manim nāka­mo, tevis paša vēlēto!" Tas, kuj\š nākošā naktī parādās sapnī, ar to ir jāapprecējas.

A. Jugane, Beļava.

715. Andreja vakarā jānomaz­gā mute un tas dvielis, ar ko slau­kās, jāpaliek apakš spilvena un jāskaita tādi vārdi: „Mīļais Andrej, atminies, Ko es šonakt vēlējos! Dod man redzēt mīļāko, Paša Die­va vēlēto."

E. Zommere, Rauna.

716. Andreja naktī jāieliek jauns cimdu pārs pagalvī un pie tam jāskaita: Svētais Andrej, paklausies, Ko es šonakt vēlējos: Dod man redzēt mīļāko, To, ko Dievs novēlējis.

M. Eglīte, Vijciems.

717. Lai meiča uzzinātu savu izredzēto, tad Andreja vakarā sē­dus gultā jāskaita: „Svētais An­drej, paklausies, Ko es šonakt vē­lējos: Redzēt savu mīļāko, Paša Dieva vēlēto!" Kas sapnī parādī­sies, tas būs īstais.

M. Poriete, Lubāna.

718. Andreja vakarā priekš gu­lēt iešanas vajaga nobērt zem gul­tas labību un teikt: „Svētais An­drej, parādi man manu nākamo!" Tad bez vārda runas aizmigt, kas sapņos parādīsies, tas būs.

V. Grehle, Kalnamuiža.

719. Andreja vakarā meitas apakš savas gultas liekot trauciņu un pār to pārliekot kociņus it kā tiltu. Pie likšanas esot jāskaitot tā­da dziesmiņa: „Mīļais Andrej, at­minies, ko es šonakt vēlējos. Dod man redzēt mīļāko, pašu Dieva vē­lēto", tad nakti nākot pa sapņiem tas puisis un ejot pa tiltiņu. Ja tas tiltiņš no rīta esot iekritis tajā trauciņā iekšā, tad apprecēs, ja ne, tad neapprecēs.

E. Abole, Vijciems.

720. Andreja vakarā gulēt ejot jāatstāj apģērbs zemē un jāskai­tot: „Mīļais Andrej, atminies, ko es šonakt vēlējos, dod man redzēt mīļāko, paša Dieva vēlēto", tad sapnī to redz.