Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RIGA,, Год выпуска: 1940, Издательство: latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē,, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas ticējumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas ticējumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Latviešu tautas ticējumi
Sakrājis un sakārtojis
Prof. Pēteris Šmits
1940 latviešu folkloras kratuves
ar kultūras fonda pabalstu
latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē, sste®,.
RIGA, 1940
Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. Tā kā laika gaitā ir mazliet mainījusies latviešu valodas pareizrakstība un grāmatu teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā (izņemot burtu "ŗ" nelielai daļai ticējumu, kuri ierakstīti datorā pirms vairākiem gadiem), tad šeit ir atrodamas arī formas, kādas mūsdienu rakstībā nelieto (piem.,
u. c.). Daļa ticējumu pierakstīti izlokšņu formā. Lai tos atšķirtu no pārējiem, to numuriņš iezīmēts zaļā krāsā.
Prof. P. Šmita savāktie ticējumi, kupis tagad publicē Latviešu folklo­ras krātuve, nav pieredzējuši paša krājēja un kārtotāja pēdējo redakciju; trūkst arī paredzētā ievada. Tāpat nelaiķis nav paspējis ticējumu pētī­šanas rezultātus ietilpināt Mitoloģijas 3. iespiedumā, kam bija drīzumā parādīties. Ka šie rezultāti būtu ienesuši ievērojamus papildinājumus šinī nozarē, par to prof. Šmits vairākkārt izsacījies mutes vārdiem, kā arī norādījis jau 2. izdevuma priekšvārdā.
Ticējumu kārtošanu pabeigusi prof. Šmita uzticīgā palīdze — viņa kundze Ida; tāpat viņa skatījusi cauri arī korektūras, ko savukārt darījis arī P. Šmits jun. Kopējās pārrunās esam noskaidrojuši edicijas principus, palikdami pie vārdnīcas iekārtojuma un pareizrakstību unificējot tādē­jādi, ka izloksnēm un apvidiem netiktu atņemtas raksturīgās formas un izteicieni. Ticējumi visi numurēti. Manās rokās palicis pēdējais lasījums un kontrole, kā arī dažādu technisko trūkumu novēršana. Nedaudzos gadījumos iespējamas pārskatīšanās kļūdas iesūtītāju un teicēju vārdos un uzvārdos resp. to atšifrēšanā.
Prof. Šmita krājums ietvep ap 36.000 ticējumu, kas godam aizpilda robu mūsu līdz šim publicētās tautas tradicijās. Tautas ticējumos atspo­guļojas tā mūsu senču dzīves daļa, kas mazāk apgaismota Sls tautas; gara mantās. T« tgiēs redzam senās zinātnes un reliģijas atliekas, paražas, praktiskus norādījumus visādos dzīves gadījumos; tāpat arī tautas dzied­niecību, burvības, pareģojumus, kas dibināti pa daļai uz senākām tradi- cijām, pa daļai uz patiesiem novērojumiem dabā un dzī«ē. "Daļu no šiem ticējumiem jūtami ietekmējusi arī kristīgā ticība. Tautas ticējumus, tāpat kā pārējos folkloras materialus, nelaiķis sācis vākt vēl skolnieks būdams, bet pirmais krājums gājis bojā pasaules kaja laikā (1914.—1919. g.). Daļa ticējumu gan vēlāk restaurēta. Šinī darbā labs palīgs nelaiķim bijusi māsa Emīlija Zommere. Daudz ticējumu, kā arī pasaku un teiku, nelai­ķis dzirdējis no sava tēva tēva Lisēniešu Pekšos (Raunas pag.), bet, cik spēdams, vā^js arī no citiem vecākiem ļaudīm, ikreiz, kad tam gadījies būt kādā citā %zimtenes novadā.
Iesācis savu darbu ar tautas dziesmu studijām, prof. P. Šmits ir rediģējis Latviešu folkloras krātuves uzdevumā Tautas dziesmas (4 sēju­mos) — pirmo papildinājumu Kr. Barona Latvju Dainām, izdevis paša vāktās un kārtotās pasakas un teikas 15 sējumos, ietilpinot tur arī ie­priekšējos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticējumu krājums no­slēdz prof. P. Šmita ražīgo folklorista darbu. Lai tas tad arī butu pēdē­jais piemiņas vainags prof. P. Šmita mūža darbam.
Prof. K. Straubergs.
Personīgi no sevis varu piebilst ka grāmata nonāca manās rokās pavisam bēdīgā stāvoklī-es to nejauši uzgāju kādas mājas bēniņos. Bet izrādās ka tas viss ir atrodams interneta vietnē-
 
Novēlu patīkamu lasīšanu
Imants Ločmelis

Latviešu tautas ticējumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas ticējumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Z. Prauliņš, Aumeisteri.

721. Andreja vakarā gulēt ejot jāskaita šāds pantiņš: „Svētais An­drej, atminies, ko es šonakt vēlē­jos!" Tad vēlēšanās piepildās.

P. Zeltiņa, Tome.

722. Andreja vakarā, kad gu­lēt iet, jāskaita tā: „Svētais Andrej, atminies, ko es šonakt vēlējos!" Tad esot kas jādomā, un tas pie­pildīšoties.

H. Skujiņš, Aumeisteri.

723. Līdz Andreja dienai jāno­ada jauni cimdi, kas nemaz nav mēģinot rokā jāvelk. Andreja dienas vakarā tie jāpaliek zem spilvena. Kupš nakti tos cimdus ņems, tas apprecēs.

Fr. Vāvere, Stāmeriene.

724. Andreja naktī meitai jā­liek tīri jauni cimdi zem pagalvja: kas nu sapnī nāks tos cimdus ņemt, tas tad būs nākamais vīrs.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

725. Meitām Andreja vakarā jāliek pirkstaiņi pagalvī, kas pir­mais nāks pirkstaiņus ņemt, tas būs tās meitas brūtgāns.

J. Banazis, Nīca.

726. Ja Andreja vakarā, nevre- na vārda nerunājot, apēd ābolu ar visu kātiņu, tad sapnī parādās brūtgāns jeb brūte.

V. Spandegs, Pociems.

727. Andreja vakarā vajaga ap­ēst ābolu ar sēklām un kātiņu, tad sapnī redzēs brūtgānu.

A. Biša, Vijciems.

728. Andreja naktī meitām jā­noēd, citiem neredzot un nedzir­dot, ābols ar visu kātu, jo tad tām naktī rādās brūtgāns.

E. Argals, Naukšēni.

729. Andreja naktī pulksten divpadsmitos jānoēd ābols, ka ne­viens nedzird, ar visu serdi un kā­tiņu, un pie tam jāskaita: ,,Mīļais Andrej, paklausies, ko es šonakt vēlējos, dod man redzēt mīļāko, pašu Dieva vēlēto." Tad sapnī redz mīļāko.

M. Eglīte, Valka.

730. Ja Andreja vakarā noēd ābolu ar visu kātiņu, tad sapnī re­dzēs savu nākošo.

R. Svekre, Valka.

731. Andrieva vakarā jāēd ābols ar sēklām un kātiņu, tad sapnī redz nākošo mūža biedri.

Z. Biša, Rencēni.

732. Andrieva vakarā jāliek zem spilvena ābols, kupā iegriezti vairāku puišu vārdi. Pēc tam nav brīvi runāt. Rītā kā mostas, tūdaļ jākož ābolā. Kupu nu uzkož, tas ir īstais.

G. Troica, Dzelzava.

733. Prīkš Andrīva dīnas tū dī- iiu pavysam nav juoād, tad naktī sapynā varēs redzēt bryuti (bryut- guonu).

T. Beča, Preiļi.

734. Andreja vakarā jānoēd vesela siļķe un ne vārda nerunājot jāiet gulēt; kas sapnī nes dzert, tas būs nākošais vīrs jeb sieva. [Sal. Jaunsgads.]

Z. Prauliņš, Aumeisteri.

735. Andreja naktī jānoēd siļ­ķe ar visām braunām un asakām, lā ka neviens nedzird, un arī uz­dzert nedrīkst. Kupš naktī nāks un dos dzert, tas būs laulātais draugs.

M. Eglīte, Vijciems.

736. Andreja dienā jāēd siļķe vai reņģe ar visu galvu; kas sapnī nāks un prasīs dzert, tas būs īstais precinieks.

A. Aizsils, Kārķi.

737. Andreja vakarā jānoēd siļ­ķe, sākot no astes gala, ar visām asakām. Tad jāiet gulēt un zem gultas jāpaliek krūzīte ar ūdeni un tai pāri jāpārliek krustiski sa­likti skaliņi. Kas sapņos nesīs dzert, tas apprecēs.

A. Leimane, Mārsnēni.

738. Andreja naktī varot brūt­gānu (brūti) redzēt, ja vakarā ap­ēdot siļķi ar visām žaunām, kā no mucas ņemtu — brūtgāns došot nakti dzert.

A. Zandere, Jēkabpils.

739. Andreja dienā meitas vi­su dienu gavē un vakarā apēd vie­nu siļķi. Kas nu naktī sapnī dod dzert, tas būs nākamais vīrs. Tā­pat arī puiši zīlēja sev sievu.

P. Š., Preiļi.

740. Andreja naktī jāvāra mē­mā putra (vārot un ēdot nedrīkst runāt). Pēc ēšanas tūliņ jāiet gulēt, un ko sapņos redzēs, tas viss pie­pildīsies.

K. Corbiks, Ezere.

741. Andreja dienā meita ne­drīkst visu dienu ne ēst, ne runāt. Vakarā jāpaliek maizes gabaliņi apakš gultas. Kupš puisis nu nāks pa sapņiem un dos meitai ēst, tas būs viņas nākamais vīrs.

P. Zeltiņa, Ogresgals.

742. Andreja dienā vajaga ga­vēt, ja grib naktī kaut ko nozīmī­gu sapņot.

M. Kalniņa, Vandzene.

743. Andreja vakarā zem gul­tas paliek trauku ar ūdeni un pāri divus skalus. Ko pa sapņiem re­dzēs, kas ved pāri, tas būs īstais.

K. Corbiks, Jelgava.

744. Andreja vakarā jāliek (gu­lētājam nezinot) bļoda ar ūdeni zem gultas. Kas sapnī ies pār tilti­ņu, t. i. pār skaliņu, kas pārlikts bļodai pāri, tas būs īstais preci­nieks.

A. Aizsils, Kārķi.

745. Andra dienas vakarā mei­tām jāliek zem gultas bļoda ar ūdeni un skaliņš jāliek pāri. Ko naktī redzēs ejot pa laipu, tas būs nākamais.

E. Skarnele, Kalncempji.

746. Andreja vakarā jauniem puišiem zem gultas jāpaliek bļoda ar ūdeni un jāpārtaisa tilts no ma­ziem kociņiem. Gulēt ejot nav brīv ne ar vienu runāt. Kāda meita nakti bļodā mazgājoties, tā būs vi­ņam jāprec.

J. Jurjāns, Jaungulbene.

717. Andreja vakarā sienā va­jag miglu iesist, kas tad pirmais u/liars cepuri, tas būs nākamais virs.

K. Kristape, Olaine.

748. Andreja vakarā sienā jā­iesit nagla. Kas pirmais tur pakārs drēbes, būs meitai nākamais vīrs. H. Riekstiņš, B. Z. II. pielikums, 1932. 338.

749. Andrieva vakarā meitai jāiesprauž stenderē kniepe, izre­dzētais nāks cepuri kārt.

Z. Biša, Rīga.

750. Andreja vakarā jāiet uz kūti aitas ķert, un kad pa tumsu noķeļ - aitu, tad jānogriež kāda vil­nas sproga. Ja tā turas kopā, tad būs kāzas ar iedomāto puisi.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

751. Andreja vakarā jāizgriež no patīkamā puiša biksēm poga un trīsdeviņas reizes ar to jāvelk pār gluži melna kaķa muguru, un tad poga atkal jāpiešūn vecā vie­tā, tad iegūst to puisi par vīru.

P. Zeltiņa, Tome.

752. Andreja vakarā jānovā- rot vistas ola, jāpārgriežot garānis- ki pušu un jānoliekot iecerētam paslepus pagalvī, tad varēšot to pieburt sev.

E. Zommere, Rauna.

753. Andreja vakarā, kad jau krēsla, jāiziet ārā; pirmajam vīrie­tim, ko satiek, prasa: „Kā tevi sauc?" Ar tā vārda pirmo burtu, kuru teiks, sāksies nākošā vīra vārds.

K. Corbiks, Jelgava.

754. Ja Andreja vakarā iet ār­pus loga un prasa kādu vārdu, tad, ja meita būs vaicātāja, viņai tai pašā gadā būs kāzas, bet ja sieva, tad nebūs.

T. Dzintarkalns, Talsi.

755. Andreja vakarā vajagot iet pastaigāties, kas pirmais nāk pretī, vai arī kas pirmais sveicina, tas būs nākamais vīrs.

V. Eglīte, Rīga.

756. Andreja dienas naktī jā­atstāj pa nakti zeķe labajā kājā. Vīrietis, kas sapņos nāks zeķi no­vilkt, būs nākamais dzīves biedrs.

A. Leimane, Mārsnēni.

757. Andreja vakarā jāuzvelk labajā kājā zeķe. Nedrīkst visu va­karu ne runāt, ne smieties. Kupš pa nakti novilks zeķi, būs brūtgāns.

L. Grīnberga, Nereta.

758. Andreja vakarā vajaga matus izsukāt, bet nesapīt, muti nomazgāt, bet neslaucīt, dvieli un ķemmi nolikt pagalvī. Nakti brūt­gāns nāk muti slaucīt un matus pīt, un tad dabūjot to redzēt. Vai arī āboli jāpaliek zem pagalvja, tad brūtgāns nāk ābolus ēst, un viņu var dabūt redzēt.

V. Eglīte, Sēja.

759. Andreja vakarā jāatstāj mati nesapīti, kas pa sapņiem nāks pīt, tas būs izredzētais.

V. Slaidiņa, Drusti.

760. Andreja vakarā jāpaliek apakš spilvena jauns mutslaucis, tad jānomazgā mute, bet nedrīkst slaucīt, un jāatlaiž mati vaļā. Kuj-š nu pa sapņiem nāks ņemt to mut- slauci, tas būs nākošais brūtgāns.

K. Corbiks, Jaunsvirlauka.

761. Andreja naktī pie gultas vajaga likt dvieli un ūdeni, kas pirmais no puišiem nāks mazgā­ties, tas būs nākamais vīrs.

K. Kristape, Olaine.

762. Andreja naktī jāsaraksta uz papīra gabaliņiem pazīstamo puišu vārdi. Rītā neskatoties jāiz­velk kāds papīra gabaliņš. Kura vārdu izvelk, tas būs nākamais virs.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x