Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

A. Bērziņa, Aloja.

608. Kad kas jem otra bērnu rokā, tad dažreiz gadās, ka apauk­lētais bērns paliek melns kā zeme, smags un nespēcīgs, visa āda pa­liek tīri svabada un ļankarējas. Ļaudis saka; nu bērns apauklēts, ka tik smagi kliedz. Kad bērns ap­auklēts, tad dilst laukā.

J. Endzellns, Saikava.

AKNAS.

609. Aknis no daudz dzeršanas sakarst.

Langius.

610. Maziem bērniem nedrīkst ātrāk dot ēst aknas, kamēr viņš šo vārdu prot izrunāt, citādi bērns šļupstot.

E. Kampare, Skrunda.

611. Pie aknām nedrīkst ēst maizi, lai cūkas rudzus nerok.

E. Bērziņa, Mārsnēni.

H12. Bēni i aknas nekad ne­drīkst ēst ar maizi, lai sivēni ne­skrietu uz rudziem.

L. I.iilknvskis, Latgale.

I. Nederīgs koks.

613. Pestītāja krusts bijis tai­sīts no alkšņa, kādēļ tai mēnesī (t. i. aprilī), kad Pestītājs krustā sists, alksnim tekot asinis. [Sal. apse, sērmūkslis.]

P. Š„ Rīga.

614. Nekad māju nepušķo ar alkšņu zariem. [Sal. Jāņa diena.]

P. Š., Rauna.

615. Visi koki lieti der, Duj ko­ciņi nederēja: Neder alksnis lūku plēst, Ne ērcetis slotu griezt.

LD 30628.

616. Manis dēļ tu, elksnīti, Vai lapoji, nelapoji, Ne no tevis slo­tas griežu, Ne ar viju vainadziņu.

LD 30627.

617. Ja jaunai mājai ieliek stū­rī alkšņa ķīli, māja sabruks.

.1. Rudītis, Rīga.

618. Ar mellmižu lapām tie piena spaiņus sutina, tad ir labs piens un nevelkas.

Veca vārdnīca (17. g. s.).

619. Alkšņi jācērt vecā mēnesī, tad tie drīz izžūst un ir laba malka.

A. Bergmanis, Vecogre.

620. Alkšņi, lai atvases neaug­tu, jācērt vecā mēnesī.

A. Mencis, Puikule.

II. A I k s n i s s a k a r ā a r 1 a- b i hu u n k ā p o s t i c m.

621. Kad alkšņiem pumpuri agri plaukst, tad agrā sēja labāk izdosies.

E. Vīksne, Vecpiebalga.

622. Jo bagātāki alkšņu ziedi, jo labāki izdodas vasarājs.

M. Brīdaka, Jaunroze.

623. Jo bagātāki ir alkšņu zie­di, jo labāk izdodas vasarājs.

V. Saulīte, Mālpils.

624. Kad alkšņiem ir daudz pumpuru, tad būs labs griķu gads.

S. Gūberts, 1688.

625. Kad alkšņiem ir daudz pumpuru, tad gaidāms labs griķu gads.

K. Jansons, Plāņi.

626. Kad alkšņiem ir lieli pu- puri, tad tai gfcdā labi griķi.

J. Dreimanis, Mēdzūla.

627. Kad alkšņiem apaļo, mel­no pumpuru papilnam, tad griķi labi izdosies.

Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti.

628. Ja pelēkiem alkšņiem daudz ciekurzīšu, tad būs labs miežu gads.

K. Jansons, Plāņi.

629. Ja pavasarī alkšņiem daudz ziedu, sagaidāma laba mie­žu raža.

J. Vieglais, Vecpiebalga.

630. Kad alkšņiem gapo pum­puru papilnam, tad gaidāma laba miežu raž^.

Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti.

631. Ja alkšņiem ir daudz pum­puru, tad būs labi mieži.

P. 5., Rauna.

632. Ja alkšņiem daudz pum­puru, tad būs laba auzu raža.

A. Miglava, Rīga.

633. Ja pelēkiem alkšņiem daudz pumpuru, tad būs labs auzu gads.

K. Jansons, Plāņi.

634. Ja siena laikā elkšņiem daudz melni bumburlši, tad sa­gaidāma laba auzu raža.

Z. Grīnberga, Sigulda.

635. Ja alkšņu ziediem gaj-as skaras, sagaidāms labs auzu gads.

V. Amoliņa, Olaine.

636. Ja alkšņiem daudz ziedu, tad vasarā auzas labi izdosies.

Z. Kozenkraniuse, Ainaži.

637. Ja pavasarī alkšņi pilni putekļu ziedu skarām, būs to ga­du laba rudzu raža.

V. Oinaskova, Ungurpils.

638. Kad ziemā alkšņi zied, tad tanī vasarā skaraini zirņi.

I. Upenieks, Skrunda.

639. Ja alkšņiem daudz ziedu, tad tanī gadā ir skaraini zirņi.

J. Fleišers, Skrunda.

640. Kad alkšņiem daudz pum­puru, tad — labs zirņu gads.

K. Jansons, Plāņi.

641. Ja alkšņiem daudz ziedu, tad būs labi zirņi.

E. Druvnese, Irlava.

642. Ja pavasarī alkšņi zied ga­lotnēs, tad zirņi jāsēj kalnā, ja zaru vidū — tad lejās.

M. Macpāne, Alsunga.

643. Ja alkšņiem gaj-ie pum­puri vairāk, tad būs slapja vasara. Ja apaļie pumpuri vairāk, tad būs sausa vasara.

A. Bērziņa, Aloja.

644. Kad alkšņi daudz zied — jāsēj lini: kad virsotnes vairāk zied — jāsēj uz kalniem, būs slap­ja vasara; kad pazares zied — jā­sēj smagākā zemē, būs sausa va­sara.

Atbalss k. 189». P. Lodziņš, Sēlpils.

645. Ja tārpi labi noēd alk­šņiem lapas, tad mieži labi pa­dodas.

E. Muzikante, Burtnieki.

646. Kad pavasarī spradži ēd elkšņus, tad vasarā tārpi ēd kā­postus.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

III. Alksnis sakarā ar kartupeļiem.

647. Kuj-u vasaru elkšņiem la­pas gruzdē, tad tanī rudenī kar­tupeļi trunē.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

IV. Alksnis sakarā ar šķaunadzēm.

648. Kad alkšņi zied, tad nērš sķaunadzes.

M. Navenickis, Zasa.

V. Alksnis laika zīlē­šanā.

649. Ja pavasaros alkšņiem la­pas plaukst papriekšu nekā bēr-

zirni, lad slapja vasara, ja bēr- /icin papriekšu nekā alkšņiem, tad btis sausa vasara.

J. Jurjāns, Jaungulbene.

650. Ja alksnis uzplaukst priekš bērza, tad būs slapja va­sara.

V. Pilipjonoks, Asūne.

651. Ja pavasarī alkšņi plaukst agrāk nekā bērzi, tad tas norāda uz slapju vasaru.

J. Ezeriņš, Vecpiebalga.

652. Ja alkšņi saplaukst bēr­ziem papriekšu, tad būs lietaina vasara.

E. Laime, Tirza.

653. Kad elkšņiem ar bērziem reizā lapas plaukst, tad ir vien­mērīga vasara; ja elkšņiem pa­priekšu izplaukst, tad lietaina va­sara.

J. Dreimani'S, Mēdzūla.

654. Ja alkšņi izplaukst agrāk par bērziem, tad gaidāma slikta raža. (Limbažos.)

L. Lauksaimnieks, 1921. 10.

655. Kad alksnim lapas lielas pavasaros, tad vasara būs sausa.

M. Ķikuts, Nīca.

656. Ja rudenī uz elkšņa lapām uzsnieg sniegs un vējš lapas dzenā pa sniega virsu, tad nākošā gadā nosalst mieži.

A. Kalniņa, Jaunpiebalga.

657. Saberztas zaļas elkšņu la­pas der izplukušiem kāju pirk­si iem.

J. Rubenis, Ērgļi.

I. Alus darīšana.

658. Alus jādara vecā mēnesī, tad tas neskābst un ir veselīgs.

S. Gūberts, 1688.

659. Priekš alus darīšanas va­jaga ēst gaļu, jo tad darītais alus būs mīksts un patīkams.

K. Bika, Gaujiena.

660. Alu darot jāliek trauks tā, ka viņam nevar apiet apkārt, ci­tādi alus skābst.

M. Navenickis, Zasa.

661. Kad iesalu lika žeirī, tad sūtīja kādu mājinieku uz kaimi­ņiem pēc sieta, lai alus labāki te­cētu.

P. J. Raudavietis, Bērzaune.

D. L. f. 1888. 28.

662. Kad raugu alam nesot, tad nedrīkstot atpakaļ skatīties, lai alus labi rūgtu.

K. Gailis, Ventspils.

663. Alum ieraugu taisot, dum­ji jādzied un jāsmej.

K. Jansons, Plāņi.

664. Alu raudzējot un kubulā pildot, jādzied un jākliedz, lai alus būtu stiprs.

O. Pelēce, Jaunpiebalga.

665. Kad alu darot liek raugu, tad stipri jākliedz, lai alus labi rūgtu.

Šķila, Nīca.

666. Kad alu darīja, tad priekš rūgšanas to nedrīkstēja citādi saukt kā par lācīti. Tāpat arī bēr­ni to nedrīkstēja nāburgiem stās­tīt.

_ J. Rubenis, Ērgļi.

667. Pirms alu lej raudzēt ku- bulā, pēdējais jāizslauka ar ciimTu, lai alus būtu biezs kā cimds.

O. Pelēce, Jaunpiebalga.

668. Kad alu raudzē, tad uz pārsegta kubla jāsviež cepure un jāsauc: „Dzīvo kā virs!" Tad alus būs stiprs un labi rūgs.