Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RIGA,, Год выпуска: 1940, Издательство: latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē,, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas ticējumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas ticējumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Latviešu tautas ticējumi
Sakrājis un sakārtojis
Prof. Pēteris Šmits
1940 latviešu folkloras kratuves
ar kultūras fonda pabalstu
latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē, sste®,.
RIGA, 1940
Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. Tā kā laika gaitā ir mazliet mainījusies latviešu valodas pareizrakstība un grāmatu teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā (izņemot burtu "ŗ" nelielai daļai ticējumu, kuri ierakstīti datorā pirms vairākiem gadiem), tad šeit ir atrodamas arī formas, kādas mūsdienu rakstībā nelieto (piem.,
u. c.). Daļa ticējumu pierakstīti izlokšņu formā. Lai tos atšķirtu no pārējiem, to numuriņš iezīmēts zaļā krāsā.
Prof. P. Šmita savāktie ticējumi, kupis tagad publicē Latviešu folklo­ras krātuve, nav pieredzējuši paša krājēja un kārtotāja pēdējo redakciju; trūkst arī paredzētā ievada. Tāpat nelaiķis nav paspējis ticējumu pētī­šanas rezultātus ietilpināt Mitoloģijas 3. iespiedumā, kam bija drīzumā parādīties. Ka šie rezultāti būtu ienesuši ievērojamus papildinājumus šinī nozarē, par to prof. Šmits vairākkārt izsacījies mutes vārdiem, kā arī norādījis jau 2. izdevuma priekšvārdā.
Ticējumu kārtošanu pabeigusi prof. Šmita uzticīgā palīdze — viņa kundze Ida; tāpat viņa skatījusi cauri arī korektūras, ko savukārt darījis arī P. Šmits jun. Kopējās pārrunās esam noskaidrojuši edicijas principus, palikdami pie vārdnīcas iekārtojuma un pareizrakstību unificējot tādē­jādi, ka izloksnēm un apvidiem netiktu atņemtas raksturīgās formas un izteicieni. Ticējumi visi numurēti. Manās rokās palicis pēdējais lasījums un kontrole, kā arī dažādu technisko trūkumu novēršana. Nedaudzos gadījumos iespējamas pārskatīšanās kļūdas iesūtītāju un teicēju vārdos un uzvārdos resp. to atšifrēšanā.
Prof. Šmita krājums ietvep ap 36.000 ticējumu, kas godam aizpilda robu mūsu līdz šim publicētās tautas tradicijās. Tautas ticējumos atspo­guļojas tā mūsu senču dzīves daļa, kas mazāk apgaismota Sls tautas; gara mantās. T« tgiēs redzam senās zinātnes un reliģijas atliekas, paražas, praktiskus norādījumus visādos dzīves gadījumos; tāpat arī tautas dzied­niecību, burvības, pareģojumus, kas dibināti pa daļai uz senākām tradi- cijām, pa daļai uz patiesiem novērojumiem dabā un dzī«ē. "Daļu no šiem ticējumiem jūtami ietekmējusi arī kristīgā ticība. Tautas ticējumus, tāpat kā pārējos folkloras materialus, nelaiķis sācis vākt vēl skolnieks būdams, bet pirmais krājums gājis bojā pasaules kaja laikā (1914.—1919. g.). Daļa ticējumu gan vēlāk restaurēta. Šinī darbā labs palīgs nelaiķim bijusi māsa Emīlija Zommere. Daudz ticējumu, kā arī pasaku un teiku, nelai­ķis dzirdējis no sava tēva tēva Lisēniešu Pekšos (Raunas pag.), bet, cik spēdams, vā^js arī no citiem vecākiem ļaudīm, ikreiz, kad tam gadījies būt kādā citā %zimtenes novadā.
Iesācis savu darbu ar tautas dziesmu studijām, prof. P. Šmits ir rediģējis Latviešu folkloras krātuves uzdevumā Tautas dziesmas (4 sēju­mos) — pirmo papildinājumu Kr. Barona Latvju Dainām, izdevis paša vāktās un kārtotās pasakas un teikas 15 sējumos, ietilpinot tur arī ie­priekšējos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticējumu krājums no­slēdz prof. P. Šmita ražīgo folklorista darbu. Lai tas tad arī butu pēdē­jais piemiņas vainags prof. P. Šmita mūža darbam.
Prof. K. Straubergs.
Personīgi no sevis varu piebilst ka grāmata nonāca manās rokās pavisam bēdīgā stāvoklī-es to nejauši uzgāju kādas mājas bēniņos. Bet izrādās ka tas viss ir atrodams interneta vietnē-
 
Novēlu patīkamu lasīšanu
Imants Ločmelis

Latviešu tautas ticējumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas ticējumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

O. Mucniece, Ventspils.

763. Andreja vakarā zem spil­venu jāliek zīmītes, kur uzrakstīti Kavalieru vārdi. Starp tām arī ne­aprakstītas. Kuj-u rītā izvilks, tas Itlis izredzētais; ja gadās neaprak­stīta zīmīte, tad īstais kavalieris vēl nezināms.

V. Slaidiņa, Drusti.

76-1. Andreja dienā meitām jā­ieliek ķiršu zari ūdenī, jāiedomā- |ns nākamais līgavainis; ja ķirši Int/ Ziemas svētkiem uzzied, tad tas piepildīsies un iedomātais līgavai­nis Ints nākamais vīrs.

L. Vīksne, Talsi.

765. Lai uzzinātu ko vien grib, lad Andrievdienas naktī, kad iet gulol, ja paņemot saujiņa miežu un jūsojot gultā sakot: „Sēju, sēju miežus Andrievtēva dārzā, Dieva Ieva vārdā." Pēc tam vairs neesot ne ar vienu jārunā. Bet viss šis ļiularot nevienam neredzot. Tad sapni varot redzēt, ko vien tikai vAlotlea.

li. Aizpurve, Lubāna.

766 Andrejvakarā vajag trīs­reiz /agl miežus. Vakarā, kad iet ulei vajaga ar kreiso roku pa lulio plecu sviest miežus pāri un sacīt: ..Andreja vārdā es sēju mie­žus, dod man Ādama dārza mīļāko satikt." Tas jāatkārto trīs reizes. Ko sapņos redz, tas piepildās.

M. Kalniņa, Vandzene.

767. Andreja dienā jānozog sauja miežu. Nakti divpadsmitos jāiziet laukā un jāmet miežu sau­ja pāri kreisajam plecam, sakot: „Sēju miežus Andreja nakti, kurš mans mīļais, lai nāk tos pļaut!" Tūlīt izaugs mieži, un kāds vīrie­tis nāks tos pļaut.

K. Corbiks, Kroņa-Vircava.

768. Andreja vakarā gulēt ejot, jāpaņem viena sauja kaut kādu graudu — rudzu, miežu vai citas labības, un jāber pagultē, pie kam jāsaka: „Sēju rudzus, sēju miežus, kas mani mīlē, lai nāk pļaut!" Kurš nakti pa sapņiem pļaus, tas būs īstais brūtgāns.

K. Corbiks, Lielsesava.

769. Andreja vakarā, gulētājam nezinot, pagultē jāpaliek mieži, tad gulētājs sapnī redz, kas nāks pļaut, tas būs nākamais.

A. Miglava, Gulbene.

770. Andreja vakarā ap gultu vajag miežus izkaisīt, un kas sapnī pirmais nāks pļaut, tas būs nāka­mais.

K. Kristape, Olaine.

771. Andreja vakarā jāsēj au­zas jeb mieži apakš gultas. Kurš tad nāk pļaut, tas būs tas nāka­mais brūtgāns.

L. Bumbiere, Talsi.

772. Andreja nakti gulēt ejot jāiesēj pagultē auzas; kas sapņos nāks pļaut, tas būs izredzētais.

E. Kampare, Skrunda.

773. Andreja vakarā jaunavas paņem sauju auzu, gulēt ejot sēj ap gultu un saka: „Dieva Tēva, Dieva Dēla, Svētā Gara vārdā dod man šonakt savu draugu redzēt." Kas pa sapņiem pļaus auzas, tas būs.

K. Corbiks, Jelgava.

774. Andreja nakti jāsēj lini apakš gultas: kupš nāks plūkt jeb kapāt, tas būs līgava jeb līgavai­nis.

L. Strute, Šķibe.

775. Andreja vakarā gulēt ejot, meitai jāizkāpj no savām drē­bēm un drēbes jāatstāj turpat ze­mē. Kufš puisis naktī pacels tās drēbes, tas tad būs meitas nāka­mais vīrs.

P. Zeltiņa, Latgale.

776. Andreja vakarā jāiet ķē­ķī pie žagaru pūļa un jāņem žaga­ri. Ja žagari būs pa pāriem, tad apprecēsies, ja ne, tad tai gadā vī­ru nedabūs.

A. Biša, Vijciems.

777. Andreja vakarā vajaga caur kājām skatīties krāsnī, tad redzēs savu brūtgānu no krāsns ārā nā­kam.

L. Rudzīte, Vijciems.

778. Ja vīrs ar sievu labi nesa­dzīvo, tad viens no tiem kāpj An­dreja naktī tādā kokā, kas aug ūdens malā, un skatās ūdenī. Ja nu ūdenī ierauga savu otru pusi, tad tā mirs.

O. Mucniece, Ventspils.

779. Vīram vai sievai, kas la­bi nesatiek, Andreja vakarā jākāpj tādā kokā, kas aug ūdens malā, un tad jāskatās ūdenī. Ja tur ierauga savu otru pusi, tad tā tai gadā mirs.

52

H. Riekstiņš, B. Z. II. pieli­kums, 1932. 338.

780. Ja precēts pāris gribot zināt, kuļ'š no abiem jau nākošā gadā mirs, tad vajagot Andreju naktī iet uz kapiem, nostāties uz krustceļa un skatīties, vai uz ka­piem ies vīrs vai sieva. Kuj-u nu tur redz, tam tanī gadā jāmirst. Bet kas to grib izmēģināt, tam to dienu jāgavē.

J. Treimanis, Kurz., Kr. Bērze, Jkr. IV, 52.

781. Ko sapņo Andreja nakti, tas piepildās.

J. A. Jansons, Piņķi.

782. Lai izzinātu, kuj-š cilvēks ir vislielākais ienaidnieks, Andre­ja vakarā ēdot vajaga maizes druskas aizbērt azotē un gulēt ejot ietīt tās mutautiņā un palikt pagalvī. Kas druskas sapnī ņems, būs visļaunākais cilvēks.

H. Riekstiņš, B. Z. II. pieli­kums, 1932, 339.

ANNAS DIENA (26. jūl.).

783. Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena. Tad raudzīja pirmos kartupeļus un burkānus un kāva pirmo aunu. Abas minētās dienas bija arī iecie­nītas kāzu svinēšanai.

Jaunākās Ziņas, 1932. 162, 23. VII.

784. Ap Valmieru un Burtnie­kiem Annas dienā bija parasts jē­rus kaut.

P. Š., Riga.

785. Annas dienā Palsmanē upurē vaskus un villu.

Baznīcas vizit., 1657.

786. Annas dienā ēda jaunu ru­dzu maizi.

Andreja diena — Annas diena

M. Āboliņa, Aumeisteri.

787. No Annas dienas drīkst ēst jaunus kartupeļus.

K. Jansons, Plāņi.

788. Pēc Annas dienas siens kaudzē vairs nepūst, ja kaudzi me­tot ūdens arī gar dakšu kātu te­cētu.

K. Jansons, Plāņi.

789. Ja Annas dienā līst lietus, tad to rudeni nav riekstu, jo tad visi paliek melnām iekšām.

E. Stīpniece, Vērene.

790. Kad Annas dienā lietus līst, tad rieksti neizdodas.

P. Š., Ropaži.

791. Ja Annas dienu līst lietus, tad būs tārpaini rieksti.

A. Ratniece, Pabaži.

792. Kad Annas dienā lietus līst, tad būs slikti rieksti.

P. š„ Rīga.

793. Ja Annas dienā lietus līst, tad riekstiem nav kodolu.

J. A. Jansons, Nītaure.

794. Ja Annas dienā līst lietus, tad tai gadā riekstu nav.

K. Vieglais, Krape.

795. Ja Annas dienā lietus līst, tad rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini, un otrādi.

A. Bulēne, Turaida.

796. Ja Annas dienā līst lietus, tad būs tārpaini rieksti.

A. Tidriķe, Pabažu jūrmala.

f 797. Ja Annas dienā līst lietus,

tad būs slapjš rudens.

A. Miglava, Rūjiena.

798. Ja Annas dienā līst lietus, tad līšot vēl divas nedēļas.

Z. Grīnberga, Sigulda.

799. Ja Annas dienā nosit zir­nekli, tad aitas sprāgst.

A. Broža, Naukšēni.

800. Citā vietā Vidzemē pie vecas baznīcas sapulcējās ikgadus Annas dienā daudz ļaužu, kas ap­solījušies, un nabagi no visām malām. Nabagi staigā trīs reizes ap baznīcu apkārt, dziedādami un savas lūgšanas skaitīdami, un ko­pā ar viņiem staigā arī visi tie, kas tur kādu labumu meklē. Naba­giem iedod kāpostu lapas un citus dārza augļus, lai šie labi izdotos. Tad parušina smiltis no baznīcas un liek tur vēl iekšā maizi, sieru, olu, pienu, ziedus un saka: „Kā mēs esam apņēmušies, tā nu par gadu esam atnākuši." Pēc dāvanu izdalīšanas dzied un danco.

K. Silings, 1832. g., Tirza.

801. Ja pa Annām vanagi ap kādām mājām laidelējas, tad tais mājās būs kāzas.

R. Eglentāle, Reņģe.

802. Ja deviņas dienas pēc An­nas dienas uzsnieg sniegs, tad de­viņas dienas priekš Jurģiem tas nokusīs.

A. Bērziņa, Aloja.

803. Ja Annas dienā uzsnieg sniegs, tad Pēteros būs lietus.

A. Bērziņa, Aloja.

APAUŠI.

804. Ja nesīsi istabā apaušus, tad būs lietus.

J. Rupjais, Asūne.

APAVS.

805. Kad āva jaunas apavas pir­mo reizi, tad bēra pelnus iekšā, lai būtu stipri, un trīs reizes no­spļāvās, lai nelaime nenotiek.

G. Pols, Valka.

806. Lai nesāpētu zobi, tad va­jaga jaunus apavus pirmo reizi aut kreisā kājā.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x