ANDREJS UPĪTS - SPARTAKS

Tur ne! Tur viņam nevarēs piekļūt! … Še, no mugurpuses! .. .

Viens ordinārs pa priekšu pa kreiso pusi lejā — tad Marks Krass, pārējie pakaļ. Trompetes.

E i t i b i d a (no kreisas puses priekšā — izspūru­šiem matiem, aizkususi, nāves bailēs). Aul Fabricij, glāb! .. . Viņi grib mani nokaut!. . .

Auls Fabricijs. Nebaidies, Eitibida … es tevi sargāšu .. .

Bartorikss, Granniks un centurions pakaļ.

B artorikss. A! .. . Izbēgt tu domāji, ragana! Granniks. Nost, romiešu kucēns!. .. Eitibida (bailēs atpakaļ aiz klints, vairāk di­benā). Glāb, Aul. ..

Auls Fabricijs (viņu aizsargādams pret tiem abiem, kāpjas atpakaļ liclz aiz klints). Nost, plu­katas vergi! . . .

Aiz klints divi kritieni — Eitibidas brēciens.

G r a n n i k s. Romiešu suns! . . . Bartorikss. Sapūsti, nolādētā! . . .

Abi izskrien atpakaļ.

Centurions (kreisajā puse pie kraujas). Kāsts!… (Kreiso roku pie pieres, labā ar zobenu nošļūk gar sāniem.)

Granniks (blakus, nostenas). Eh!. . . Kā izsal­kušu šakāļu bars tie sakrīt pār viņu! … Bet tur. . . tas ir Brezovirs!… Ievainots… uz ceļiem!… Ātrāk!.. .

Visi trīs noskrien lejā. Mazu bridi laukums tukšs.

Metrobijs (no lejas, labajā pusē — uzvelk Mircu, kas pusnenuiņā, tikko vēl var cilāt kājas). Te tu varēsi atpūsties… Tev drīz paliks labāk… Artorikss ar Spartaku tevi sargās … un es … (No­gulda zem cipreses.) Kas tev ir, bērns? . . . Vai tu esi stipri ievainota?.. . (Noliecas pār viņu.) Mirca … vai tu vēl dzirdi? . . . (Pietiek roku tai pie krūtīm — atslienas, sāk raustīties elsās.)

Divi romiešu ceniurioni priekšā no kreisās puses. Metrobijs izrauj dunci, metas aiz klints.

Pirmais romietis. Eitibida! Vai tu te esi? Otrais romietis. Tur viņa guļ . . . Tas vergs ir viņu nokāvis! . ..

Otrais romietis. Ha!… Suns tu!

Abi metas tam virsu.

Metrobijs. No romiešu zobena ne!… (Noga­linās un krīt aiz klints šķautnes.)

Labajā pusē pār nogāzes malu parādus Spartaks un Artorikss.

Pirmais romieti s. Vai!. . . Tas ir Spar­taks! . .. (Aizbēg atpakaļ.)

Otrais romietis. Un Artorikss! . .. (Pakaļ.)

Spartaks ar Artoriksu augšā.

Spartaks (kājā ievainots). Nav viņas te!… (Apgriežas.) Te ir krauja… desmit minūtes te vēl var turēties . .. Pār desmit līķiem pie manis!

Pakril uz viena ceļgalu, cīņai gatavs.

Artorikss (kailu galvu). Viņa ir te!. .. (Pie­steidzas, nokrīt ceļos.) Mirca! … Tas es esmu . ..

Vai tu vēl redzi?… Ak nolādētie!… (Spiež viņas roku pie lūpāru.)

Spartaks (kā ievainots zvērs). Mūsu karo­gu! .. . Viņi to norauj … min kājām!.. . Nolā­dētie! …

Kājās; nosviež bruņu cepuri un vairogu.

Desmit melnās dzīvības par mūsu karogu!

Metas lejā.

Artorikss (kājās; aizsviež vairogu). Divdes­mit romiešu galvas par viņas zeltainajiem matiem!

Trompetes. Aurošana, ieroču šķindoņa.

Spilgts zibens, tad melna tumsa.

Andrejs Upīts S P A R T A K S

Redaktors I. Osmanis. Māksi, redaktors /. Zoagūzis. Telin. redaktore

M. Aizupiete. Korektore T. Vilsnnc. Nodota salikšanai 1958. g. 1. oktobrī. Parakslita iespiešanai 1958. g. 19. novembri. Papīra formāts 70X108V«. 5,25 fiz. iespiedi.; 7,19 nzsk. iespiedi.; G,7t) izdevn. I. Metiens 30 000 eks. Maksā 2 rbļ

Latvijas Valsts izdevniecība

Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. U289-JI189. Iespiesta Izdevniecību, poligrāfiskās rūpniecības un grāmatu tirdzniecības galvenās pārvaldes 5. tipogrāfijā Rīgā, 17. jūnija lauk. Nr. 1. Pašūt. Nr. 2459.