Andris Grūtups - Observators

Dokumentus izlūkam sagādāja kāds Sulmans. Abvēra virsnieks un labvēlis.

Kad ienāca krievi, pirmajā brīdī viss vēl likās mierīgi... Taču cik ilgi? Dzīve nestāv uz vietas. Likteņa labvēlība īsa. Arī Briģis dabūja trūkties. Viņu nodeva kāds kursants, ar kuru Imants kopā mācījies...

Taču ir tādi cilvēki, kuriem veicas. Briģis pieder veiksminiekiem. Arī šoreiz Imantam paveicās. Ja vācu laikā palīdzēja Sulmans, tad, krieviem ienākot, uzradās cits labvēlis... SMERŠ kapteinis Petrovs. Reti inteliģents un gudrs čekists. Briģis viņam atklāti un godīgi izstāstīja. Visu par abvēru un savām gaitām. Kapteinis to novērtēja. Piedāvāja iespēju. Izvēle vienkārša — vai nu kalpot čekai, vai doties uz cietumu... Briģis izvēlējās pirmo... Kļuva par čekas ziņotāju.

Sākumā viņu nozīmēja par aģentu — atpazinēju. Darbs nav grūts... Staigā pa sagūstīto nometnēm un vēro... Cilvēki izlikti tādās kā vit­rīnās... savdabīgos televizoros... Briģim jāpasaka, kurš no "izliktajiem" dienējis leģionā vai policijā. Kurš bijušais aizsargs vai pagastvecis. Kurš draugs, kurš ienaidnieks... Cilvēku šķirošanas konveijers darbojas bez mitas... Darbs gan čekistiem, gan Briģim.

Vēlāk uzdevumi sarežģītāki. Jaunais censonis uzkalpojies līdz piesegmājokļa turētājam... Tāds interesants darbs... Briģis dzīvo kādā mājā netālu no Zvārdes poligona. Miteklis īpatns... Faktiski savdabīgas lamatas. Kā tāda malduguns, uz kuru cilvēks tiecas, bet iekrīt čekas gatavotā slēpnī...

Kad sākās ārzemju spiegu medības un slavenās radio spēles, Briģim tajās vieta un loma garantēta. Viņš gatavo viltus aerodromu. Mežā zāģē kokus un krūmus, gatavo lidmašīnu nosēšanās joslu. Lai būtu ērtāk, Imantam sagādāja pat motorzāģi. Tiem laikiem neredzētu ērtību un luk­susu. Strādā tik uz nebēdu...

Taču ārzemju spiegi neatlidoja... Tā gadījās... Jā, signālu saņēma... Arī lidmašīnu redzēja. Taču lidaparāts nenosēdas. Laikam taču sabijās... Kaut ko juta un pārdomāja... 188

Tomēr aģents bija centies. Ne viņa vaina, ka ārzemju plāni mai­nījušies. Vai viņš var atbildēt par ārvalstu spiegiem un diversantiem? Taču nē!

Čeka jauno censoni bija novērtējusi. Cilvēks veikls un asprātīgs. Ne velti viņu iesauca par "ātro"... Jau četrdesmit sestajā gadā ar čekas svētību Briģis iestājās Universitātē. 189Arī fakultāte uz goda. Bijušais abvēra kursants studēs jurisprudenci. Iegūs zināšanas un praksi. Reti kuram tāds gods tiek izrādīts. Taču Imants nopelnījis. Cilvēks uzticams. Arī galva laba. Lai tik studē un mācās.

Pēc studijām Briģi uzņēma advokatūrā. 190Taču laiks trauksmains. Miris pasaules proletariāta vadonis ģeneralisimuss Josifs Visarionovičs Staļins...

Pēc vadoņa nāves daudz kas mainījās. Arī čeka dabūja trūkties. Vecos kadrus izdzenāja. Arī Briģa labvēļi pačibēja.

Piecdesmit trešā gada septembrī jauno advokātu izsauca uz atkār­totu atestāciju.

Pārbaudes komisija barga — tieslietu ministra vietnieks Tjumins, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Rīdziņš, advokātu priekšnieks Iļjenko un vēl virkne atbildīgu biedru. Starp tiem arī bijušais čekists un vācu ģenerāļu tiesātājs Eduards Kirre.

Toni uzdeva Iļjenko:

"Iepriekšējā sēdē, biedri," bargi iesāka priekšsēdis, "mēs Briģa jautājumu atlikām. Saņēmām signālus, ka viņš vācu okupācijas laikā bijis ārzemēs. Pats Briģis mums stāstīja, ka braucis vien uz Vāciju. Kā sanitārs pavadījis ievainotos. Taču tā nav taisnība. Šoreiz Briģis izrunājies... Dzērumā lielījies, ka apmeklējis arī Franciju, Beļģiju un Itāliju. Taču viņš to, protams, noliedz..."

"Jā, es to noliedzu..." protestēja advokāts. "Tā bija vien lielība. Tiešām stāstīju, ka biju Itālijā un Romas pāvestam grēkus sūdzēju. Tāds joks man nejauši paspruka. Taču, izņemot Vāciju, nekur neesmu brau­cis. Nu sabiju tur pāris mēnešus. Tas arī viss. Es jums saku taisnību."

"Jūs atkal melojat..." iebilda Iļjenko. "Savā paskaidrojumā norādījāt, ka Vācijā nodzīvojāt četrus mēnešus, bet tagad sakāt, ka tikai divus?!"

"Nu vai visu var atcerēties?" oponēja Briģis.

"Jūs tomēr palīdzējāt vāciešiem? Kalpojāt viņiem..." strīdā iejaucās ministra vietnieks Tjumins.

"Jā..." atzina advokāts. "Biju neapzinīgs. Toreiz man bija tikai sep­tiņpadsmit gadu. Tagad esmu audzis, visu pārdomājis un sapratis. Padomju vara man savulaik uzticējās. Vadīju Ventspils kultūras namu..."

"Tas tikai nozīmē, ka biedri jūs pārvērtēja..." skarbi iesaucās Tju­mins. "Es jums neticētu!"

Komisijas lēmums bargs: Briģi kā politiski neuzticamu no advo­kātu kolēģijas izslēgt. 1 91

Taču laiki mainās. Vecie grēki aizmirstas. Arī Briģim, kā vienmēr, veicas... Jau piecdesmit sestajā viņu reabilitēja — uzņēma advokātos no jauna.

Arī vecie nopelni nav aizmirsti. Viņš drošībnieku uzticību ieguvis jau sen. Pats 5. daļas priekšnieks Zukulis Briģi aizstāv un vada. 193

Advokāts meistarīgs. Bez viņa čekisti kā bez rokām. Kas aizstāvēs disidentus? Kas tiem mācīs, kā uzvesties? Ko teikt, bet ko noklusēt? Kā nožēlot grēkus un lūgt valstij piedošanu?

Tādu darbu kuram katram neuzticēsi! Tik smalkai misijai der vien pārbaudīti vīri...

Tā Jurģis Skulme ar Sūnas svētību ieguva sev aizstāvi un sargu...

***

Pēc izmeklēšanas nobeigšanas savācās uz nelielu pasēdēšanu. Tra­dīcija jāievēro. Jurģa lietu vajag apslacīt. A ko! Darbs padarīts. Termiņi ievēroti. Viss izdarīts uz tip-top!

Paņēma pāris trauku un atzīmēja. Tējkarotes tiesu ielēja starp lietas vākiem. Tas veiksmei. Lai izdodas! Lai tiesā viss iet gludi...

Kompānija raiba. Pats majors Dzintars Līnis ar Gunti Grutupu. Tad vēl Mūris un kāds "špiks" no Iekšlietu ministrijas. Tāds maza auguma, neizskatīgs vīrietis. Taču cilvēks veikls. Arī runāšana raita.

Visi iedzēra un pļāpāja. Smējās par Jurģi. Kā viņš "nokoļījies" un visu izstāstījis.

"Džemma (*Domāta Jurģa Skulmes māsīca, māksliniece Džemma Skulme) esot braukusi pie Pelšes..." ierunājās Grutups. "Lūgusi, lai palīdz... Taču šis nekā... I pirkstu nav pakustinājis."

"Ko tad šis līdzēs?" iebilda Līnis. "Jurģis taču amerikāņu aģents... Pelše to zina. Kā tādā lietā palīdzēsi?! Mūsu kantora papīros neviens negrib jaukties."

"Nu... nu... nesaki!" iebilda Grutups. "Kas to lai zina! Var vēl iejaukties... Pieprasīs mīkstāku sodu!"

"Eh..." atmeta ar roku Līnis. "Neticu... Nav Džemma tik liela "šiška", lai Pelše tur kaut ko darītu..."

"Paklau, bet kas ar pārējiem?" iejautājās Mūris.

"Izbeidzām..." noteica Guntis. ""Svoloči" jau vien ir... Visi tie Slavas un Vilītes... Bet nav izplatīšanas fakta... Rakstījuši daudz ko... taču nav pierādījumu... It kā citiem nav stāstījuši."

"Nu... nu," nobubināja Mūris. "Es tam Slavām iešķiebtu."

Grutups atbildes vietā vien nošūpoja galvu.

"Bet kā ar tām Jurģa dāmām?" ieprasījās mazais "špiks".

"Lai iet ratā! Veselu harēmu tur uztaisījis... Viena pat bija atskrē­jusi uz Jurģa kratīšanu."

"Ej nu?" izbrīnījās špiks.

"Kā tad... Edīte Poga... Aktīva komjauniete, bet palīdz tam "ugolovņikam"."

"Un kā ar Astrīdu?" ieprasījās Mūris.

"Ar viņu viss kārtībā..." sausi noteica Guntis. "Tā zina, ko ēdusi... Klusēs kā ūdeni mutē ieņēmusi. Prasi to Dzintaram... Viņš labāk zinās."

Taču Dzintars vien sēdēja un smaidīja. Cēla glāzi pēc glāzes. Taču neviena lieka vārda. Čekas rūdījums...