Pjotrs Gurevičs - VAI MISTICISMA ATDZIMŠANA?

Sis mistiķis un zinātnieks alķīmijā saskatīja jaunu pamatu medicīnai, kura vēlāk tika iz­prasta kā universāla dabas filozofija. XVI gad­simta beigās jau vesela paracelziešu skola vēr­sās pret Aristoteļa un Galēna natūrfilozofiju un medicīnu. Tās pārstāvji uzskatīja, ka pa­stāv divas patiesas grāmatas: Bībele — die­višķās atklāsmes grāmata — un daba — dievišķās radīšanas grāmata. Ar radīšanu viņi tāpat kā Paracelzs izprata dabas ķīmisku attīstīšanu.

Saskaņā ar Paracelza mācību, pasaulei rak­sturīga augšupejoša un lejupejoša attīstības līnija. Zemes pasaule ir lejupslīdes, kritiena se­kas, cietums to radījušajam garam. Taču vien­laikus šeit darbojas augstākie spēki, kas tiecas izlauzties uz augstākām pasaulēm. Cilvēks pēc Ādama krišanas grēkā pieder materiālajai pa­saulei. Viņa miesiskā matērija ir dzīvības pret­stats. Taču tāpat kā visa daba viņš tiecas at­griezties pirmatnējā vienotībā.

Kristus, apgalvo Paracelzs, mūs transformē tāpat kā filozofu akmens — metālus. Pāreja no zemākajiem matērijas veidiem uz augstākajiem nav iespējama bez alķīmijas. Metālu pārvēršana tika uzskatīta par atsevišķu alķīmijas frag­mentu. Sī aizraušanās nebūt neaprobežojās ar mēģinājumiem iegūt zeltu, turklāt interese par šo metālu pastāvēja galvenokārt tādēļ, ka to uzlūkoja kā astrālo spēku izpausmi.

Paracelzs mācīja, ka visa dzīvība ir alķī- misks process. Kas attiecas uz fizikālām parā­dībām, tās ir savdabīgs dvēseles fenomenu at­kārtojums. Lūk, kāpēc alķīmiķu grāmatu sim­boli sniedz ziņas par dabu un cilvēku, par pa­sauli un dievu. Dzīvsudrabs, zelta un sudraba vidutājs, vienlaikus ir arī Kristus — dieva un pasaules starpnieks, Visuma garīgais dzīvsud­rabs. Tā alķīmiķi centās parādīt pasaules un dvēseles evolūcijas, dabas un gara vienotību.

Paracelza mācībā daudz iekšēju pretrunu. Uz tām norāda ne viens vien Rietumu un pa­domju zinātnieks. Tā no viņa spriedumiem nav īsti skaidrs, kāpēc vajadzīga evolūcija, ja iesā­kumā bija absolūta pilnība. Ar kādu mērķi ra­dās grēks un Jaunums, kā izcēlās vajadzība pēc alķīmiskas attīrīšanas? Paracelzs nespēja iz­skaidrot, kāpēc pasaule ir kolīziju pilna, kas izsauc cīņu tajā.

Par spīti šīm pretrunām un «tumšajām vie­tām», daudzas viņa mācības puses vēlāk, kā mēs redzēsim, tika plaši atzītas, tās devušas impulsu prāta misticiskai; ievirzei.

Mūsdienās daudzi Rietumu zinātnieki ak­centē, ka nākamie filozofisko alķīmiķu sacerē­jumu pētījumi sniegs mums jaunu interesantu materiālu par viņu uzskatiem par pasaules radīšanu un pārvērtības procesiem dabā, par viņu piedāvātajiem personības garīgās pilnvei­došanās un izaugsmes ceļiem. Tiesa, alķīmiķiem nebija atļauts atklāti runāt par slepenajām mā­cībām pat tad, ja viņi bija izpratuši to jēgu, jo pilnā pārliecībā tika uzskatīts, ka, atklājot citiem filozofu akmens noslēpumu, pašam tūlīt jāiet bojā. Tāpēc šīs misticiskās tradīcijas pētī­šanu apgrūtina daudzie mīklainie zīmējumi un attēli, kas simbolizē alķīmiķu idejas.

Stāstot par mācībām, kas atspoguļo laikmeta raksturīgākās īpatnības, jāmin arī vācu filo­zofs Jākobs Bēme (1575—1624), kas centās at­klāt noslēpumaino saistību starp dievišķo un lietu pasauli. Panteistiski identificējot tās', viņš uzlūkoja dabu kā dieva «pašatklāšanos» un iz­veidoja savdabīgu natūrfilozofiju. Atšķirībā no sholastiem, kas pilnīgi nodevušies pārjuteklis- kajai pasaulei, Bēme savu natūrfilozofiju sais­tīja ar dabu un eksperimentālo pētniecību. Taču viņš uzskatīja, ka, tikai mistiski izprotot ap­kārtējo pasauli, cilvēkā atkal pirmatnējā spēkā atdzīvojas apslēptā dabas izjūta.

Līdz pat mūsu gadu simtenim Rietumu zināt­nieki domāja, ka Renesansē hermētisms nepa­stāvēja un ka tas šai laikmetā bija pat nepie­ņemams. Tagad vairākums pētnieku ir vienis­prātis, ka šī reliģiski filozofiskā mācība bija vispārīgs teorētisks pamats atsevišķām ezote- riskām un okultām mācībām Rietumos — gnos- ticismam, teozofijai, antropozofijai, maģijai, al­ķīmijai, astroloģijai. Tas izpaudās tādējādi, ka Renesanses laikmetā cilvēkam piedēvēja die­višķu iedabu, tātad, ja viņš ir saprātīgs un attīrījies no sārņiem, viņš spēj vadīt Visuma spēkus.

Hermētisma elementi bija gan Paracelza, gan Bēmes mācībās. Par to popularitāti un izpla­tību liecina arī citi fakti.

1460. gadā pēc Kozimo Mediči Vecākā rīko­juma viņa galma filozofs Marsilio Fičīno pār­tulkoja no Florences atvesto hermētisko rok­rakstu kolekciju. Tulkojums un komentārs tika izdoti veselas 16 reizes. Tā kā itāliešu domātājs Tommazo Kampanella, slavenās «Saules pil­sētas» autors, bija aizrāvies ar hermētismu, 1628. gadā pēc pāvesta Urbana VIII norādī­juma viņš sarīkoja maģijas seansu, lai novērstu pareģoto drīzo pāvesta nāvi. Tajā pašā laikā hermētiskajā tradīcijā tika ieviesti kabalas mā­cības elementi. Vārdu maģija tikai papildināta ar skaitļu maģiju.

Vēlāk hermētisms iesakņojās arī Francijā. Seit tas būtiski nemainījās — franči tāpat kā itālieši ticēja vārdu un skaitļu simbolu maģijai. Daudzi izcili tā laika domātāji prātoja, ka tikai senās Ēģiptes reliģija, ko savos traktātos sa­glabājis Hermejs Trismegists un citi hermē­tiskās gudrības pārstāvji, ir īstā ticība.

Ticība alķīmijai radīja arī «Rozenkreiceru brālību». Par tās dibinātāju tiek uzskatīts le­ģendārais Kristiāns Rozenkreics. Vairākus ga­dus viņš pavadīja Damaskā, Jeruzalemē un Ēģiptē, kur apguva gudro zinības, un, atgriezies Vācijā, nodibināja savienību ar trim brāļiem mūkiem, lai īstenotu iecerēto pasaules reformu. Galvenā brālības doma bija tāda — šīspasau- les postu varētu mazināt, ja cilvēce apgūtu īsteno filozofiju, tas ir, to filozofiju, kāda bija Ādamam pēc grēkā krišanas un kuru atzina Mozus un Zālamans. Jaunās savienības locekļi mācīja, ka, tikumīgi dzīvojot, var izsargāties no slimībām. Viņi nosodīja «nolādēto zelta tai­sīšanu» un tomēr apgalvoja, ka zina daudz no­slēpumainākus un varenākus brīnumu radīšanas veidus.

Tātad zinātnes veidošanās un atttīstības laik­metā pastiprinājās aizraušanās ar mistiku. Uz šī pamata daži buržuāziskie teorētiķi apgalvo, ka starp zinātni un mistiku ir viennozīmīgas saites. Viņi norāda, ka J. Keplers aizrāvās ar astroloģiju, F. Bēkons atzina maģijas nozīmi. No tā, pēc viņu domām, izriet, ka arī mūsu die­nās zinātnei un okultajām zinātnēm ir jābūt vienotām.

Franču zinātnieks vēsturnieks Z. Albrons uz­skata, ka astroloģija Kepleram ir galvenā daļa viņa kosmoloģijā, pat mistikā, jo tā esot posms, kas savieno cilvēku ar kosmosu. 18 Astro­loģijai patiesi bija svarīga nozīme J. Keplera zinātniskajā darbībā. Viņš, viens no mūsdienu astronomijas pamatlicējiem, aizrāvās, piemē­ram, ar skaitļu maģiju, ilgu laiku savos pētīju­mos balstījās uz gammu, kas sastāv no septi­ņām notīm. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Rene­sanses laikmetā un XVI—XVII gadsimta zi­nātniskās revolūcijas laikā pārdabiskā pētījumi tika uztverti kā likumīga dabaszinātņu sfēra. So redzes viedokli atzina Keplers, Koperniks, Boils, Ņūtons un citi.

Ne velti F. Bēkona dabaszinātnes «praktiskā» daļa sastāv no mehānikas un maģijas. Tomēr, kā uzsver A. Losevs, «ar maģiju viņš nebūt nedomā senās burvju operācijas, kas pamatojās uz māņticību un tumsonību; pret tādu maģiju viņš cīnās… Tā maģija, kuru viņš sludina, nav nekas cits kā prasme iedarboties uz matē­riju, kad zināmas tās slēptās un noslēpumainās formas… šī zināšana rodas, precīzi empīriski, jutekliski un tīri induktīvi pētot mūsu reālās pieredzes reālās lietas. Tādējādi tā ir zinātniski tehniska maģija, tas ir, brīnumu sasniegšana ar zinātniskiem un tehniskiem līdzekļiem» 19 . Taču teiktais nebūt nenozīmē, ka mistika šajā laik­metā tika uzskatīta vienīgi par izpētes objektu. Literatūrā nereti parādās doma, ka demonolo- ģija esot viduslaiku iezīme. Tomēr fakti liecina, ka masveidīga raganu vajāšana bija raksturīga parādība līdz pat Renesanses beigām. Zinām, ka plašais 1660. gada tiesas procesu vilnis sakrīt ar Karaliskās zinātņu veicināšanas bied- ribas izveidošanu Londonā. Starp XVI gad­simta beigu — XVII gadsimta sākuma demono- logiem var minēt skotu matemātiķi Džonu Ne­peru, kas izgudroja logaritmus; itāliešu mate­mātiķi, fiziķi un filozofu Džerolāmo Kardāno, kas zinātnes vēsturē iegājis kā komplekso skaitļu teorētiķis; franču politisko filozofu 2anu Bodēnu.