Ilze Jansone - Dabas dziedniecība

Holandē, Dānijā, Skandināvijā, Austrālijā bērnus klasē sauc par mīlulīšiem un audzina tikai ar slavēšanu, lielīšanu un citām pozitīvām metodēm.

Par to visu sevišķi vajadzētu aizdomāties namamātēm — lai varē­tu veidot normālu, saticīgu ģimeni, kur viens otru nebendē nost, ne ar domu, ne ar vārdu. Bet kur lai viņa, nabadzīte, ņem šīs zināšanas? Cik tad tādas ir, kas dzirdējušas manas lekcijas. Nu, protams, labi jau ir — lekcija, zāles ir bijušas pilnas gadiem visās Latvijas pilsētās, ne­maz nerunājot par ažiotāžu Čukotkā, Kamčatkā, Magadānā, Rietumu un Austrumukrainā, Baltkrievijā, Vidusāzijā. Bet, ja to neapzināsies un neizpratīs vārda meistari — masu informācijas līdzekļu — TV un radio veidotāji, tad gan mums neizdzīvot ilgi (tagad gan deģenerāci­jas process šajos kantoros pastiprinās). Baigi metas, it sevišķi klauso­ties bērnu raidījumus — muļķības, žargons, tukšsaturība ņem virsro­ku, bet augsta līmeņa raidījumu autori tiek atraidīti — vairāk kā jeb­kad. Vai tiešām tumsa uzvarēs? Komunisms nu tā kā būtu uzvarēts, bet komunisti ne tuvu un melnā ķepa pār mums guļ smaga. Arī zombī.

Par padomju literatūras, teātra un kino graujošo spēku vispār ne­runāsim. Zinot šos likumus, paši varat iedomāties šo genocīda pavei­du masveidību un spēku. Tagad to papildina pāris ārzemju firmas, kas iepludina mums vardarbību un seksu, bet mūsu mazais, nospiestais, dumjais mucā audzinātais padomju cilvēciņš domā, ka šādas video­filmas skatās arī ārzemēs un — kas aizbrauc un apmeklē tur videotē- kas — ir ārkārtīgi pārsteigti, ka šo debilo filmu, ko ieved melnā ma­fija mums, ārzemēs nav un videotēkas piedāvā brīnišķīgas filmas par dabu, dzīvniekiem, ceļojumiem, etnogrāfiju, klasiķu ekranizējumus, operas, baletus, brīnišķīgu vieglo un klasisko mūziku, mācību filmas, lekcijas utt. Kādēļ mums ko tādu nepiedāvā videotēkas?! Vai tas ne­liek mums par kaut ko aizdomāties?

Vārds bija sākums. Un vārds bija pie Dieva. Neaizmirsīsim to. Tī­rīsim savas domas un leksiku. Un ne tāpēc, kā mūsu literāti mums to visus gadus skaidroja — smukuma pēc!

Lai Dievs mums palīdz!

Protams, zinot visu iepriekš minēto, mēs ar labiem vārdiem un do­mām ne tik vien nekaitējam saviem tuvākajiem, bet, ja ir lielākas spē­jas — varam arī ārstēt ar domu, sakoncentrējot savu psihisko enerģi­ju un vadot to vai uz indivīdu, vai uz masu. Ar šo psihisko enerģiju var veikt daudz un darīt brīnumus. Bet vai vajag? Visbrīnišķīgākais, ja Jūs to varat iemācīties, pieslēgt cilvēkus — vienalga, cik daudz arī nebūtu zālē — Dieva enerģijai. Un nekā tad Jūs nezaudējat no sevis (un nav nevienam jādiedelē papildenerģija vai jāatjauno krājumi mākslīgiem paņēmieniem — tas notiks dabiski un automātiski). Bet esat paškritiski un analizējiet — vai nevampirējat zāli, vai neaizvadāt no veselā enerģiju uz slimo. Dažkārt slimnieki jābrīdina nenākt uz melno ekstrasensu masu seansiem, bet, diemžēl, tiem ir milzu reklā­ma, bet baltie strādā klusiņām pa kaktiem un uzskata, ka tas ir normā­li. Bet tauta no tā cieš. Melnos varam uzveikt, nevis tos sasitot atklā­tā vai slepenā cīņā, bet popularizējot baltos. Baltajiem spēkiem jāap­vienojas.

Man vienmēr prasa metodikas izklāstu, tas nu gan nav iespējams, to katrs izstrādā pats. Tas ir tik netverami un vārdos neizsakāmi, bet pamatā — cilvēkmīlestība. Un to nu nevar iemācīties.

Milzums vārdu spēka ir lūgšanā "Mūsu tēvs". To ņem palīgā katrs iesācējs ekstrasenss, kad sāk zust spēki, kaut vai uzrakstītu kladē — atver un strādā. Pavisam cits spēks.

Es arī to varu vizuāli pierādīt. Šī lūgšana ir tik sena, ka neviens ne­atceras sākumu un to pieņēma arī Kristus, tātad tas liecina, ka viņa bi­jusi populāra arī Divupē, kaut gan slāvi apgalvo, it sevišķi poļi un uk­raiņi, ka tā ir viņu Senā pirmskristiānisma lūgšana, latvieši zina, ka tā ir ballu lūgšana, kur Dievs nav aizēnots ne ar ko un nav arī Kungs, bet tēvs. Es zālē daudz ko rādu vizuāli. Sākumā izmēru to auru, ko nu visi ir izveidojuši — 600 cilvēku zāle, bet kopējais biolauks šiem pa­domju iekārtas upuriem nav vairāk par pusmetru vēl bijis, izņemot

Kamčatku — laikam vulkāni iespaido, kaut gan veselība tur gan ne­maz nav proporcionāli lielāka.

Mēģināsim tagad pa visiem 3 punktiem — Dievs, Daba, Etnoss pierādīt, kā var palielināt biolaukus. Sākam no otra gala — Daba, un laižu pa rindām pagaršot manu savvaļas augu komplektu "Salveo" vai Antona Baltā garšaugu komplektu "Hodo". Visi pa šķipsniņai pa­garšo un, kaut arī nav norijuši — mērām jau biolaukus — jo bioener- ģija no bioaktīviem produktiem, bet it sevišķi no šiem savvaļas au­giem — uzsūcas, kamēr tie ir mutē, kožļājot — uzsūcas caur apasi- ņoto gļotādu uz epifizi — pirmo čakru un sadalās pa visu organismu. Zarnu traktā tas vairs nenotiek (izņemot aklās zarnas piedēkli, ja tas nav piesārņots ar pūstošo mikrofloru, ko baro cukurs un baltie milti). Mērām — parasti biolauks pieaug 3-6 reizes.

Kā parādīt vizuāli to?

Lieku uzzīmēt katram, skatoties kādā republikā es esmu — vienu nacionālo rakstu zīmi. Un pataustīt ar roku, ko tā izstaro. Tad nu jūt, ko nu kurš — siltu, aukstu, spiedienu, skudriņas utt. - tātad, — ener­ģijas plūsmu un iedarbību.

Mērām lauku — tas ir vēl pieaudzis 2 reizes lielāks par iepriek­šējo. Bet, ja mēs staigātu tautas apģērbos, nacionālās rotās — tās ta­ču visas ir vienās rakstu zīmēs!

Lūk — tā arī ir mūsu aizsardzība pret melno spēku, lāstu, melno aci utt. un kosmiskā spēka devējs. Un cik grūti ir strādāt tajos rajo­nos, kur cilvēku ir izdevies pataisīt par bezetnosa padomju radību — Čukotkā, Baltkrievijā, Austrumukrainā, kur masas — 800 cilvēku zā­lē jautā — kāda tad ir kāda mūsu nacionālā zīme, ko varētu izšūt blū­zītē, kāds izskatās baltkrievu tautas apģērbs? Daudzi rajoni Ukrainā, Krievijā ir tādi, kur zālē neviens nezina, pie kādas nācijas pieder, jo ir jauktu laulību upuri. Un neviens zālē nevar noskaitīt tēvreizi, es skaitu pie mikrofona viena pati latviešu valodā. Bet ir lektori, kuri ap­galvo, ka tas ir labi — veidojas beznāciju 6. rase. Nu, kļūdās jau nu gan. Ne smakas viņiem no 6. rases! Uz vispārcilvēcīgo caur dziļi na­cionālo — tas gan laikam būs pareizāk, tomēr pierādām ari ar šiem vizuālajiem demonstrējumiem. Dziļi nacionālais vieno, nevis šķeļ. To es izjūtu visur, bet it sevišķi Ļvovā. Mēs — nacionālisti — viens otru labi saprotam un apvienojamies šajā idejā, vedot savas tautas at­pakaļ pie Etnosa. Etnogrāfiskās zīmes ir kosmiskās enerģijas uztvē­rējas un devējas, un pašas mūsu spēcīgākās kā Jumis, Krusts, Dzīvī­bas zīmes, Zalktis, Skujiņa u.c. der mums visiem, tās ir globālas. Nā­košais Etnosa elements ir — tautasdziesma. Nodziedam vienu tau­tasdziesmu un mērām — biolauks pieaug vēl par 2 metriem. Bet Ču- kotkā un Austrumukrainā man par tautasdziesmu piedāvā Katjušu vai Piemaskavas vakarus u.c. Bēdīgi.

Labi, ja 2 brašas sievas pa visu zāli zina kādu tautasdziesmu, ja nē — dziedu viena par visiem, latviete būdama, un ukraiņiem pieaug biolauki. Bet, ja katru vakaru, kā mūsu senči, vakarējot, pinot, aužot vai citu ko meistarojot, dziedātu, nevis klačotos vai viens otram stās­tītu — kā nav veikalā. Kas būtu ar auru! Kas par biolauku! Kā tīrītos aura — visas tautas!