Ilze Jansone - Pokaiņi

Sirds forma ir arī Zemes formas simbols, jo Zemei ir iedobe Ziemeļpolā un izbīdījumu Dienvidpolā. Zeme ir tā daļa, kurā uzturas bioloģiskās dzīvības formas. Tās veic savu uzdevumu Saules sistēmas bionerģētiskam līdzsvaram. Zeme pēc senajiem uzskatiem ir dzīvības devēja, Māte un arī Barotāja. Sirds ir gan kosmiskās, gan bioloģiskās dzīvības sākuma un uzturēšanas simbols. Zūdot īstajām zināšanām, šis simbols ieguvis nedaudz citu nozīmi. Sirds formas akmens atrašanās blakus Auglības akmenim pašā virspusē norāda, ka šī vieta izmantota vēl pavisam nesen, domājams, pat vēl šinī gadsimtā.

Sirds simbola augšējās daļas veidojumi — divi pauguriņi — ir daudzu seno svētvietu būtiska sastāvdaļa. Tā, piemēram, mēs jau minējām par skatu uz lēcošo Sauli no terasēm. Šādās vietās skats jāvirza pa ieleju starp pauguriem. Šajās vietās ir stingra zintniecības darbību sasaiste ar noteiktu laiku.

Autstrumāzijā rituālos pasākumos dažkārt virs uzacīm velk platus spēcīgus lokus. Kopā ar zodu tie veido sirds imboliku.

Simbola parasto veidolu var apzīmēt kā sievišķu izteiksmi, apgāztu — par vīrišķo.

Visu nule teikto kopā ņemot, šo simbolu varētu saukt par dzīvības zīmi.

Dzīvības zīme ornamentikā Līdz šim, skatot latvju rakstus, minētas trīs zīmju grupas:

a) vienlīnijas zīmes — Dieva, Māras, Zalkša, dažādi līkloči;

b) Krusta-Dieva (Zelta, slīpais), Jumis, ugunskrusts, Grieķu krusts (taisnais);

c) izvērstās zīmes — Auseklītis, Zvaigzne u.c.

Jostu audēja Ligita Jansone ievērojusi arī ceturto grupu — Sirds jeb dzīvības zīmes. Tās parādās grupās Lielvārdes jostās, veidojot Auseklītim līdzīgu zīmi. Kurzemē pazīstams Sirsniņu vainags.

Sirds veida apstrādāti akmeņi šeit atrasti kādi divdesmit. Mazākie no tiem apmēram 5*5 cm, lielākais 0,8x0,8 m.

Sirds veida akmeņu grupa bija pie Auglības akmens un Cimdiņa akmens gleznas, kur attēlota sieviete, vedina uz domām par sasaisti ar sievišķo auglības izpausmi, lai gan tai šai ziņā šķiet pakārtota nozīme. Sirds augšdaļa atbilstu sievietes ķermeņa augstākam veidolam, t.s., putna zīmei (lidojošo spārnu atveids), apakšas formas daļa veido seno Māras zīmi. Tātad kopumā šie akmeņi iezīmē jaunas dzīvības sākumu, kuru tur Māra, bet rituālos zintniece.

Sirds veida elementu grupas sastopam Lielvārdes jostā. Iespējams, ka šeit tie izsaka dzīvības apriti, t.i., saistību ar laiku. Tā ir vēl viena norāde uz ļoti precīzu laika uzskaiti tālajā senatnē.

Noteikti noliedzoši jāatbild uz skeptiķu izteikumu, ka neparasti lielais vienveidīgo sirds formas akmeņu daudzums varētu būt tikai sagadīšanās. Kopā ar draugiem esmu ceļojis ļoti daudz gan pa Latvijas, gan bijušās PSRS kalniem, lejām, upēm, gar jūrām utt. Maniem draugiem un man pašam patika vākt īpatnējus akmentiņus. Tālab dažādās vietās skatīts ne viens vien miljons akmeņu. Bet sirds formas bija sevišķi retas. Protams, daba var izveidot visu ko, ne tikai sirds formas akmeni, bet pat prezidenta krūšu tēlu. Tikai jāņem vērā, ka matemātiskā varbūtība šādu objektu veidošanā ir niecīga.

Sirds formas akmeņi ir atrasti, atnesti, un vairāk vai mazāk piestrādāti. Neapšaubāmi, ka sirds akmeņu savākšana vai veidošana bijusi mērķtiecīga, tie piegādāti, iespējams, pat no visai liela attāluma. Dainis īvāns savā rakstā "Pokaiņu meža mīkla" (NRA. 19.10.95.) min, ka šie apstrādātie "sirds" veida akmentiņi stipri vien atgādina Oriņakas perioda (35.-20. g.t. pr. Kr.) skulptūriņas. Tādas esot atrastas vienīgi Kastiljo un Gurdanā, apskatāmas Morāvijas muzejā Brno.

Iespējams, dažu labu mulsinās gadu skaitļi. Valda uzskats, ka Latvijā taču tajā laikā bija vēl ledus laikmets. Tātad, vai nu šīs skulptūras vestas līdzi, vai arī darinātas pēc senāka parauga. Bet varbūt līdzšinējie uzskati par ledus laikmetu Latvijas teritorijā būtu pārskatāmi?

Vēl par dažiem zemes veodjumiem, kuriem varētu būt līdzība ar "sirds" veida augšdaļu. Mēs nedrīkstam izslēgt domu, ka tālā senatnē tāda bijusi Bramberģes (Bramaņu) kalnam un vēl dažās vietās Latvijā, piemēram, pie Sārama ezera Limbažu rajonā. Anglijā šāda veida pauguru nogāzes labāk saglabātas. "Sirds" veida kalnus sauc par "Old Sarum", t.i., veco Sārama kalnu.

Disks ir dzīvības radīšanas un aprites simbols. Tā nozīme ir ļoti plaša — sākot no galaktikas radīšanas, līdz dvēseles pārejai uz Sauli.

Diski ir Saules sistēmas un arī galaktikas veidola modelis. Vairāki diska veida akmeņi, kuru diametrs ap 20 cm, biezums ap 10 cm, šķiet vēl senāki kā sirds formas akmeņi. Vēl līdzīgas formas diski atrasti Talsu rajonā. Tikai tur tie ir dažu cm diametrā. Zināms arī viens lielāks disks Gulbenes rajonā.

Bioloģijā tādu formu tikpat kā nav. īpatnas konkrēcijas (Fe- Mn minerāļu nogulumi jūras dibenā) atrasti pasaules jūrās un okeānos. Tuvākie atrasti Baltijas jūrā aiz Rīgenes salas. Toties diska formu sastopam lielāka mēroga veidojumos.

Vairākām senajām kultūras tautām — ēģiptiešiem, Centrālamerikas tautām u.c. disks bija Saules simbols. Šī ziņa jau ir kropļojums, liecina, ka aizmirsti tādi jēdzieni kā "Saules sistēma" un "galaktika". Sengrieķu Apollona teika vēsta par to, ka, sviežot disku, Apollons nejauši nogalinājis savu draugu Hiakintu. Šis mīts ir jau tikai vārga atblāzma no senākiem mītiem.

Bet to, ka Saule ir "apaļa lode", nevis disks, zināja jau tālā senatnē.

Tātad diskam ir gan sakarība ar Sauli, bet tā nav Saules forma. Diska forma attiecināma uz Saules sistēmu un galaktikām kopumā.

Diska forma pielīdzināma pirmvielas mākonim, ko izdalīja Saule, lai veidotu kārtējās Saules sistēmas planētas pēc krievu zinātnieka Viktora Plikina teorijas vai arī pirmvielas mākoņu formai pēc klasiskākām teorijām. Ne par velti disku svieda Apollons, kuram piedēvē radīšanas uzdevumus. Ēģiptiešu dievība Atons bija diska personifikācija. Dainas vēsta par Saules meitas vainadziņu — arī diska formas. Bet ja tā labi ieskatās, tad svētkos diska formu var ieraudzīt greznojumos. Tos veido ir Jāņu vainagi, kā arī nimbi ap svēto galvām, ja vainagu vai nimbu skata kopā ar pašu galvu. Visas šīs ziņas norāda uz senām, desmitiem tūkstošu gadu vecām, diemžēl tikpat kā aizmirstām zināšanām. Bet Pokaiņos tās tika glabātas.

Tātad mūsu tāliem senčiem bija zināšanas par Galaktikas formu un Saules sistēmas formu. Mūsu tālākie senči zināja to, kas zinātnei kļuva zināms tikai 20. gs.

Diskveidīgie akmeņi rosina vēl un vēl pārdomāt tās sensenās radīšanas teikas, kas liek domāt, ka Saules sistēma ir radīta no Zemes, ka no Zemes "palaista" kā Saule, tā arī Mēness. Šeit tikai jāpiebilst, ka teikā minētā Zeme ir simbols, nevis planēta, uz kuras šobrīd mēs dzīvojam. Tādā gadījumā visai nozīmīgu vietu ieņem Apollons kā diska sviedējs. Senēģiptiešu dievības ar Saules disku rokās neapšaubāmi ir jaunākas par Apollonu. Teikās par Lētas dēlu Apollonu ir vairākas Radītāja iezīmes un darbības.

Pokaiņu diski atrasti vardarbīgi izpostītajās uzartajās zemēs. Mēs pat nevaram izteikt kaut cik ticamus minējumus, kur un kādā veidā tie glabāti.

Pirms atvadāmies no Pokaiņu diskiem, vēl jāpiebilst, ka ļoti daudz nelielu, domājams, kulta nozīmes disku dažu cm diametrā bija atrasts Kaltenes Vellkalvā. Ap 1960.-1975 g. tos samala šķembās ceļa bruģēšanai.

Mēs jau minējām, ka senie simboli bija telpiski strukturēti. Tas attiecas ne tikai uz dainu saturu, bet arī uz kulta priekšrakstu nozīmi. Savā būtībā telpiski strukturētā simbolu valoda ir jau minētā caurviju principa praktiskā pielietošana zintniecībā.